Rīgā 2012.gada 3.aprīlī (prot. Nr.18 27.§)

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 76.panta otro daļu un
Būvniecības likuma 2.panta ceturto daļu un 6.panta pirmās daļas 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka īpašu būvniecības kārtību elektroapgādes komersantu pārvades un sadales būvēm.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. elektriskā apakšstacija – elektroietaise, kas sastāv no elektrolīniju ievadkonstrukcijām, pārveidotājiekārtām un sadalietaisēm (vai tikai no pārveidotājiekārtām vai sadalietaisēm), aizsardzības un vadības ierīcēm, ēkām, būvēm un nesošajām konstrukcijām un kas pārvada un sadala (vai tikai pārvada vai sadala) elektroenerģiju (mainot vai nemainot spriegumu);

2.2. elektroiekārta – jebkura iekārta, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārveidošanai, pārvadei, sadalei vai patēriņam;

2.3. elektroietaise – vairāku savstarpēji saistītu elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas paredzēts kopīgu funkciju veikšanai;

2.4. elektroietaises būvniecība – elektroietaises projektēšana un būvdarbi;

2.5. elektroietaises būvkomersants – būvprakses sertifikātu saņēmusi fiziska persona vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas pasūtītāja uzdevumā par pasūtītāja līdzekļiem saskaņā ar līgumu būvē elektroietaisi;

2.6. elektroietaises būvuzraugs – būvprakses sertifikātu saņēmusi fiziska persona vai likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kura noslēgusi līgumu ar pasūtītāju vai kuru pasūtītājs norīkojis elektroietaises būvniecības uzraudzībai;

2.7. elektroietaises pasūtītājs – elektroapgādes komersants, kurš ierosina būvniecību un kura uzdevumā tā tiek veikta vai kurš pats būvē elektroietaisi;

2.8. elektroietaises projektētājs – būvprakses sertifikātu saņēmusi fiziska persona vai būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kas pasūtītāja uzdevumā par pasūtītāja līdzekļiem saskaņā ar līgumu veic elektroietaises būvprojektēšanu;

2.9. elektroietaises rekonstrukcija – elektroietaises pārbūve, kas saistīta ar tās apjoma, funkciju vai izvietojuma maiņu vai jaunu elektroietaišu pievienošanu;

2.10. elektroietaises remonts – pasākumi, kas tiek veikti, lai uzturētu un atjaunotu elektroietaises darbspēju un darba resursu, nemainot elektroietaises apjomu (līniju garumu, elektrostaciju, apakšstaciju un sadales ietaišu apbūves laukuma izmērus);

2.11. elektroietaises renovācija – elektroietaises remonts (kapitālais remonts), lai atjaunotu elektroietaisi, nomainot nolietojušās elektroiekārtas vai konstrukcijas, funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, vadu vai kabeļu šķērsgriezuma maiņa, nemainot elektroietaises funkciju un apjomu (līniju garumu, elektrostaciju, apakšstaciju un sadales ietaišu apbūves laukuma izmērus);

2.12. elektrolīnija – elektroietaise elektroenerģijas pārvadīšanai sadales vai pārvades tīklā;

2.13. elektrolīnijas principiālais tehniskais risinājums – elektrolīnijas izbūve gaisvadu līnijas vai kabeļu līnijas veidā;

2.14. elektrolīnijas trase – josla, kas dabā vai plānā apzīmē elektrolīnijas atrašanās vietu un virzienu;

2.15. elektrotīkls – elektrosistēmas daļa, kas pārvada un sadala elektroenerģiju un sastāv no savstarpēji savienotām elektrolīnijām, elektriskajām apakšstacijām un sadalietaisēm;

2.16. elektrotīkla pievads – sadales tīkla atzars no elektrolīnijas vai sadalnes līdz lietotāja elektrotīkla ievada sadalnei;

2.17. gaisvadu elektrolīnija – elektrolīnija, kuras vadi pie izolatoriem vai piekarkabeļi nostiprināti balstos noteiktā augstumā virs zemes;

2.18. kabeļu elektrolīnija – elektrolīnija, kura izveidota no viena vai vairākiem kabeļiem un ieguldīta zemē vai uzstādīta uz ēku sienām, kabeļkanālos, caurulēs vai citādi;

2.19. pagaidu elektroietaise – elektroietaise, kas uzbūvēta ekspluatācijai uz noteiktu termiņu;

2.20. piekarkabelis – kabelis, kas paredzēts piekāršanai uz balstiem, ēku fasādēm augstumā āra apstākļos;

2.21. sadalietaise – elektroietaise elektroenerģijas sadalei, nemainot spriegumu;

2.22. tehniskā shēma – elektrotīkla pievada tehniskā risinājuma un esošo inženierkomunikāciju attēlojums;

2.23. vienkāršots tehniskais projekts – tehniskais projekts ar ierobežotu izstrādājamo sadaļu skaitu.

II. Elektroietaišu būvprojektēšanas sagatavošana

3. Elektroietaise, ko pasūta vai ierīko elektroapgādes komersants, ir šī komersanta īpašums neatkarīgi no tā, kādā nekustamajā īpašumā elektroietaise novietota.

4. Elektroietaises būvniecības pasūtītājs iesniedz būvniecības iesniegumu–uzskaites karti tās administratīvās teritorijas būvvaldē, kurā paredzēts būvēt elektroietaisi.

5. Ja elektroietaisi paredzēts būvēt vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās, pasūtītājs būvniecības iesniegumu–uzskaites karti iesniedz visās to pašvaldību būvvaldēs, kurās paredzēts būvēt elektroietaisi, un saņem no tām pozitīvu atzinumu.

6. Būvniecības iesniegums–uzskaites karte nav nepieciešama:

6.1. ēku vai citu būvobjektu elektrotīkla pievadu būvniecībai, rekonstrukcijai vai renovācijai;

6.2. elektroietaišu rekonstrukcijai ierobežotās elektroapgādes objektu teritorijās (piemēram, apakšstaciju, sadales punktu, komutācijas punktu un tamlīdzīgās ierobežotās teritorijās);

6.3. pagaidu pieslēgumam uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, un sezonas elektroietaisēm;

6.4. elektrolīnijas rekonstrukcijai, kuru īstenojot gaisvadu elektrolīnijas aizsargjoslā tiek ierīkota kabeļu elektrolīnija;

6.5. šo noteikumu 16.punktā minētajiem darbiem, ja tos veic ārpus valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un to aizsargjoslām (aizsardzības zonām).

7. Būvniecības iesniegums–uzskaites karte un elektroietaises būvprojekts nav nepieciešams:

7.1. elektroietaises avāriju un bojājumu (arī bojājumu, ko radījusi dabas stihija, zādzība un citi neparedzēti apstākļi) novēršanai;

7.2. atsevišķu bojāto vai nolietoto elektroiekārtu vai konstrukciju nomaiņai;

7.3. pagaidu pieslēgumam uz laiku līdz trim mēnešiem;

7.4. elektroietaišu renovācijai, ja netiek mainītas elektrolīniju trases, principiālais tehniskais risinājums vai ēku (būvju) fasādes;

7.5. elektroenerģijas uzskaites iekārtas rekonstrukcijai vai renovācijai;

7.6. elektroietaišu ekspluatācijas un uzturēšanas remontdarbiem.

8. Būvvalde izsniedz plānošanas un arhitektūras uzdevumu elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai, izņemot šo noteikumu 6. un 7.punktā minētos gadījumus.

9. Projektēšanas uzdevumā elektroietaises pasūtītājs norāda elektroietaises galvenās elektroiekārtas un tehniskos raksturlielumus, būvprojektēšanas prasības ar elektroietaisi saistītajām inženierkomunikācijām, vēlamo izvietojumu, elektrisko konstrukciju materiālus, īpašās prasības elektroietaises ierīkošanai, būvprojektēšanas stadijas un būvprojektēšanas termiņu.

10. Atbilstoši elektroietaises nozīmīgumam un sarežģītības pakāpei elektroietaises pasūtītājs projektēšanas uzdevumā nosaka elektroietaises būvprojektā iekļaujamos dokumentus.

11. Ja elektroietaisei paredzētas vairākas būvniecības kārtas, elektroietaises pasūtītājs projektēšanas uzdevumā norāda elektroietaises daļu būvprojektēšanas un ierīkošanas secību.

III. Elektroietaišu būvprojektēšana

12. Elektroietaises izbūvei, rekonstrukcijai vai renovācijai būvprojektu (tehnisko shēmu, vienkāršotu tehnisko projektu vai tehnisko projektu) izstrādā vienā stadijā.

13. Ja paredzamā elektroietaise saistīta ar valsts, pilsētas vai novada elektroapgādi un ir tehniski sarežģīta vai jāizvēlas tehniski un ekonomiski izdevīgākais variants, elektroietaises būvprojektu izstrādā divās stadijās – skiču projekta stadijā un tehniskā projekta stadijā. Skiču projektu izstrādā saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem un projektēšanas uzdevumā noteiktajām prasībām.

14. Šo noteikumu 6.punktā minētajiem darbiem saskaņā ar projektēšanas uzdevumā noteiktajām prasībām izstrādā tehnisko shēmu vai vienkāršotu tehnisko projektu.

15. Šo noteikumu 7.3., 7.4. un 7.5.apakšpunktā minētajiem darbiem valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos un to aizsargjoslās (aizsardzības zonās) izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu.

16. Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem un elektrolīnijas garums mazāks par 1000 metriem, elektrotīkla ierīkošanai vai rekonstrukcijai izstrādā vienkāršotu tehnisko projektu.

17. Būvprojekta risinājumu atbilstību projektēšanas uzdevumam, tehniskajiem noteikumiem un būvnormatīvu prasībām būvprojekta vadītājs apstiprina ar parakstu būvprojekta titullapā un apliecinājumu būvprojekta ģenerālplāna rasējuma lapā, kurā ir projektējamās elektroietaises vispārīgie rādītāji. Elektroietaises tehniskās shēmas un būvprojekta izstrādi drīkst vadīt personas, kas ir saņēmušas attiecīgu būvprakses sertifikātu kādā no projektēšanas darbu veidiem.

18. Elektroietaises tehniskajai shēmai ir šādas sastāvdaļas:

18.1. titullapa;

18.2. projektēšanas uzdevums;

18.3. dokumenti un materiāli saskaņā ar projektēšanas uzdevumu;

18.4. paskaidrojuma raksts ar elektroietaises tehniskajiem rādītājiem;

18.5. konstrukciju rasējumi;

18.6. vides aizsardzības pasākumi un zemesgabalu labiekārtošanas risinājums;

18.7. elektrotīkla aprēķina shēma;

18.8. iekārtu izvietojums un apraksti;

18.9. ekonomikas daļa:

18.9.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu uzskaitījums;

18.9.2. elektroietaises būvdarbu apjomi;

18.10. normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi;

18.11. projektētāja parakstīts elektrolīnijas pievada novietojuma attēlojums mērogā no 1:250 līdz 1:500 situācijas plānā vai topogrāfiskajā plānā. Vietās ar sevišķi blīvu inženierkomunikāciju izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu no 1:50 līdz 1:250;

18.12. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženierkomunikācijām.

19. Elektroietaises vienkāršotajam tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

19.1. šo noteikumu 18.punktā minētās tehniskās shēmas sastāvdaļas;

19.2. šo noteikumu 24.punktā minētās specifiskās sastāvdaļas attiecīgā veida elektroietaisēm.

20. Elektroietaises tehniskajam projektam ir šādas sastāvdaļas:

20.1. titullapa;

20.2. projektēšanas uzdevums;

20.3. vispārīgā daļa:

20.3.1. būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti un materiāli;

20.3.2. zemesgabala topogrāfiskās izpētes materiāli un, ja projektēšanas uzdevumā noteikts, ģeodēziskās izpētes materiāli;

20.3.3. paskaidrojuma raksts ar elektroietaises tehniskajiem rādītājiem;

20.3.4. elektroietaises novietojuma plāns ar visiem nepieciešamajiem saskaņojumiem;

20.4. inženierrisinājumu daļa:

20.4.1. konstrukciju rasējumi;

20.4.2. vides aizsardzības pasākumi;

20.5. tehnoloģiskā daļa:

20.5.1. elektroietaises elektriskās shēmas un nepieciešamie tehniskie aprēķini;

20.5.2. iekārtu izvietojums un apraksti;

20.6. ekonomikas daļa:

20.6.1. iekārtu, konstrukciju un materiālu uzskaitījums;

20.6.2. elektroietaises būvdarbu apjomi;

20.6.3. elektroietaises būvdarbu organizēšanas projekts, ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

20.6.4. izmaksu aprēķins (tāme), ja tas paredzēts projektēšanas uzdevumā;

20.7. normatīvajos aktos noteiktie nepieciešamie saskaņojumi;

20.8. gaisvadu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos mērogā no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50 ar pazemes un virszemes inženierkomunikāciju un citu šķēršļu šķērsojuma vietām;

20.9. kabeļu elektrolīnijām – elektrolīnijas trases plāns topogrāfiskajā plānā pilsētās un ciemos mērogā no 1:250 līdz 1:2000, lauku apvidos mērogā no 1:1000 līdz 1:10000, šķērsojumos ar inženiertīkliem un būvēm – trases plāns un garenprofils horizontālā mērogā 1:500, vertikālā mērogā 1:50, bet, ja izmanto beztranšeju kabeļu guldīšanas metodi (caurduršanas metodi), – vertikālais griezums mērogā 1:50 ar šķērsojošām vai blakus esošām pazemes inženierkomunikācijām, to tehniskajiem datiem un augstuma atzīmēm;

20.10. vietās ar sevišķi blīvu inženierkomunikāciju izvietojumu un sarežģītu konstruktīvo risinājumu attēlošanai izmanto mērogu no 1:50 līdz 1:250.

21.  110 kilovoltu vai 330 kilovoltu elektrolīnijas tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 20.punktā noteiktajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

21.1. elektrolīnijas trasi šķērsojošo inženierkomunikāciju saraksts, kurā norādīti to tehniskie dati, piederība, nepieciešamie saskaņojumi un darbi, lai nodrošinātu šķērsojumu atbilstību inženierkomunikāciju jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

21.2. vadu, aizsargtrošu, optisko aizsargkabeļu un optisko piekarkabeļu nokaru tabulas, kurās norādīti regulēšanas nostiepumi;

21.3. izolatoru virteņu komplektācijas saraksts;

21.4. balstu rasējumi vai norādes uz standartrisinājumiem;

21.5. balstu un balstu pamatu uzstādīšanas un nostiprināšanas zīmējumi;

21.6. kabeļu savienošanas uzmavu un kabeļu gala uzmavu uzstādīšanas zīmējumi;

21.7. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini (piemēram, vadu un balstu aprēķini, optisko kabeļu un aizsargtroses izvēles aprēķini).

22. Elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises tehniskajam projektam, izņemot standartizētas transformatoru apakšstacijas un sadales punktus ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem, papildus šo noteikumu 20.punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

22.1. teritorijas ģenerālais plāns (arī žogi, ceļi), vides aizsardzības, teritorijas meliorēšanas un labiekārtošanas risinājumi;

22.2. zemesgabala inženierģeoloģiskās izpētes materiāli;

22.3. arhitektūras daļa;

22.4. būvkonstrukcijas;

22.5. ūdensapgāde, kanalizācija, apkure un vēdināšana;

22.6. apgaismošana, zibens aizsardzība, zemēšana;

22.7. primārās komutācijas shēma;

22.8. primārās komutācijas iekārtu izvietojuma plāni un griezumi;

22.9. releju aizsardzība, automātika, sekundārā komutācija un elektroenerģijas uzskaite;

22.10. sakari un tālvadība, apsardzības signalizācija;

22.11. elektroiekārtu vadības sistēma;

22.12. elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises elektroapgādes (pašpatēriņa) un līdzstrāvas elektroiekārtas;

22.13. kabeļu izvietojums un kabeļu žurnāls, kurā norādītas kabeļu pievienošanas adreses, kabeļu garums, dzīslu šķērsgriezums un skaits. Spēka kabeļiem norāda arī nominālo spriegumu;

22.14. risinājumi patērētāju energoapgādes nodrošināšanai elektriskās apakšstacijas vai sadalietaises rekonstrukcijas vai renovācijas laikā;

22.15. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

22.16. ugunsdrošības tehniskie risinājumi.

23. Standartizētu transformatoru apakšstaciju un sadales punktu ar spriegumu līdz 20 kilovoltiem tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 20.punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

23.1. elektrotīkla pievienojuma konstruktīvais risinājums;

23.2. transformatoru apakšstaciju shēmas;

23.3. transformatoru apakšstaciju konstruktīvie risinājumi;

23.4. signalizācija un tālvadība.

24. Ja elektrotīkla nominālais spriegums ir zemāks par 110 kilovoltiem, tehniskajam projektam papildus šo noteikumu 20.punktā minētajām tehniskā projekta sastāvdaļām ir šādas specifiskas sastāvdaļas:

24.1. pārejas pār šķēršļiem un šķērsojumi ar inženierkomunikācijām;

24.2. elektrolīniju konstruktīvie risinājumi;

24.3. nepieciešamie elektriskie un mehāniskie aprēķini;

24.4. aizsardzība pret pārspriegumiem un zemējumi;

24.5. aizsardzība pret īsslēgumiem, pārslodzēm;

24.6. elektroenerģijas uzskaites risinājums;

24.7. projektēšanas uzdevumā noteiktie aprēķini un risinājumi.

25. Ja pasūtītājs tā noteicis, elektroietaises tehniskā projekta risinājumā jāparedz darba drošības prasības elektroietaises būvdarbu laikā, ja tuvumā atrodas spriegumaktīvas elektroietaises. Ja tehniskajā projektā tiek noteiktas šādas darba drošības prasības, uz darbu veikšanas laiku nepieciešams elektroietaises atvienot no sprieguma.

26. Elektroietaises tehniskā projekta risinājums nodrošina darba drošību elektroietaises ekspluatācijas laikā, kā arī elektroietaises konstrukciju stiprību un noturību.

27. Elektroietaises būvprojektu izstrādā un saskaņo atbilstoši plānošanas un arhitektūras uzdevumam un projektēšanas uzdevumam, ievērojot šajos noteikumos minētās prasības. Enerģētikas likumā un Aizsargjoslu likumā noteiktajos gadījumos elektroapgādes komersantam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu.

28. Projektētājs saskaņo tehnisko shēmu ar elektroapgādes komersantu un, ja nepieciešams, ar citiem inženiertīklu turētājiem un trešajām personām, kuru īpašuma tiesības tiek skartas.

29. Projektētājs ir atbildīgs par izstrādātās tehniskās shēmas atbilstību būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, kā arī par trešo personu īpašuma tiesību ievērošanu.

30. Elektroietaises būvprojekta ekspertīzi veic Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos.

31. Elektroietaises būvprojekta akceptēšanas un atteikuma kārtību, grozījumu izdarīšanas kārtību akceptētā būvprojektā un akceptētā būvprojekta derīguma termiņu nosaka saskaņā ar Vispārīgajiem būvnoteikumiem.

32. Par būvniecības darbiem, piemērojot elektroietaises tehnisko shēmu vai vienkāršoto tehnisko projektu, elektroietaises pasūtītājs vai viņa pilnvarotā persona rakstiski informē būvvaldi.

33. Būvvaldes akceptētā vienkāršotā tehniskā projekta un tehniskā projekta derīguma termiņš ir divi gadi. Pasūtītāja saskaņotas tehniskās shēmas un vienkāršotā tehniskā projekta derīguma termiņš ir viens gads.

IV. Elektroietaišu būvdarbi

34. Elektroietaises būvdarbu pasūtītājs Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā kārtībā iesniedz iesniegumu būvatļaujas saņemšanai visu to administratīvo teritoriju būvvaldēs, kur tiks izvietota elektroietaise.

35. Elektroietaises būvdarbus uzsāk tikai pēc visu nepieciešamo būvatļauju un citu attiecīgajā administratīvajā teritorijā nepieciešamo atļauju saņemšanas.

36. Būvatļauja nav nepieciešama šo noteikumu 6., 7. un 16.punktā minēto darbu veikšanai, izņemot gadījumus, ja šo noteikumu 7.3., 7.4. un 7.5.apakšpunktā un 16.punktā minētos darbus veic valsts aizsargājamos kultūras pieminekļos vai to aizsargjoslās (aizsardzības zonās).

37. Licencētiem elektroapgādes komersantiem būvatļauja kabeļu elektrolīniju, gaisvadu līniju, elektrisko apakšstaciju, sadales iekārtu (bez ēkas daļas) būvniecībai tiek izsniegta bez maksas.

38. Tehniskās prasības šo noteikumu 6., 7. un 16.punktā minētajiem darbiem un to izpildes kārtību nosaka pasūtītājs.

39. Elektroietaisi būvē saskaņā ar būvdarbu organizēšanas projektu, kā arī saskaņā ar darbu veikšanas projektu, ja tādi paredzēti būvprojektā vai to pieprasa pasūtītājs. Darbu veikšanas projektu izstrādā un saskaņo Latvijas būvnormatīvā LBN 310-05 "Darbu veikšanas projekts" noteiktajā kārtībā.

40.  330/110 kilovoltu vai 110/6–20 kilovoltu elektriskās apakšstacijas pasūtītājs būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu. Citu elektroietaišu būvdarbu kvalitātes kontrolei būvuzraugu pieaicina tad, ja pasūtītājs uzskata to par nepieciešamu vai ja to pamatoti pieprasa būvvalde.

41. Elektroietaises būvdarbu autoruzraudzībai pasūtītājs pieaicina elektroietaises projekta autoru, ja uzskata to par nepieciešamu vai ja to pamatoti pieprasa būvvalde.

42. Prasības elektroietaisē lietojamām iekārtām un materiāliem nosaka pasūtītājs, un tās tiek iekļautas būvprojektā. Par iekārtu un materiālu kvalitāti un atbilstību būvprojektam, normatīvajiem aktiem un attiecīgajiem sertifikātiem ir atbildīgs elektroietaises būvkomersants. Par pasūtītāja piegādāto materiālu un iekārtu kvalitāti un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīgs pasūtītājs.

43. Elektroietaisē lietojamiem mērīšanas līdzekļiem saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, nepieciešama verificēšanas atzīme vai verificēšanas sertifikāts atbilstoši valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas kārtībai un prasībām.

44. Prasības elektroietaises būvdarbu izpildei un pārbaudei, kā arī nepieciešamos mērījumus nosaka elektroietaises pasūtītājs. Tehnisko prasību līmenis nedrīkst būt zemāks par līmeni, kāds noteikts normatīvajos aktos, kā arī piemērojamajos standartos, kuru sarakstu publicē sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs".

45. Minimālais garantijas laiks elektroietaises būvdarbiem, būvkonstrukcijām, izmantotajām iekārtām un materiāliem ir divi gadi, kuru laikā elektroietaises būvkomersantam jānovērš visi defekti, ja tādi ir radušies vai atklājušies, ja vien pasūtītājs un būvkomersants vai iekārtu un materiālu piegādātājs nav vienojušies par citu termiņu.

46. Būvdarbus aptur vai pārtrauc Vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Pieņemot lēmumu par būvdarbu apturēšanu vai pārtraukšanu esošajās elektroietaisēs, patērētājiem un sistēmas lietotājiem, kuri bija pievienoti šīm elektroietaisēm pirms būvniecības uzsākšanas, nodrošina elektroapgādi vai savienojumu ar tīklu.

47. Elektroapgādes komersants ir atbildīgs par būvniecības dēļ radušos ceļu, ielu, ietvju konstrukciju un zemes virskārtas bojājumu novēršanu. Autoceļu, ielu, ietvju un zaļās zonas īpašniekiem nav tiesību pieprasīt minēto objektu renovāciju lielākā apjomā, nekā nodarīti bojājumi.

48. Ja piemērota tehniskā shēma, elektroapgādes komersants papildus iepriekš minētajam ir atbildīgs par:

48.1. elektrotīkla pievada izbūvi atbilstoši saskaņotai tehniskajai shēmai;

48.2. attiecīgās teritorijas sakopšanu pēc būvdarbu veikšanas atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

V. Elektroietaišu pieņemšana ekspluatācijā

49. Elektroietaises būvobjektu pieņem ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par būvju pieņemšanu ekspluatācijā, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi.

50. Elektroietaises ierīkošanas atbilstību projektēšanas uzdevumā minētajām īpašajām prasībām kontrolē pasūtītājs.

51. Līdz elektroietaises pieņemšanai ekspluatācijā institūcijas, kuras izdevušas tehniskos vai īpašos noteikumus, pārbauda tās tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam, Latvijas būvnormatīviem, standartiem un līguma nosacījumiem un 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas atbilstoši kompetencei sniedz atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai.

52. Ja elektroietaises būvniecībai ir saņemta būvatļauja, elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā ierosina pasūtītājs vai pasūtītāja pilnvarota persona, iesniedzot būvvaldē šādus dokumentus (oriģinālus):

52.1. apliecinājumu par elektroietaises gatavību ekspluatācijai;

52.2. saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu izsniegtus atzinumus par elektroietaises tehnisko gatavību un atbilstību akceptētajam būvprojektam un Latvijas būvnormatīviem;

52.3. būvprojektā paredzēto mērījumu rezultātus, elektroiekārtu un citu speciālo iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja tie nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iekārtu drošību;

52.4. būvdarbu žurnālu (110 kilovoltu un 330 kilovoltu elektroietaisēm);

52.5. autoruzraudzības žurnālu, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība;

52.6. elektroietaišu ēkām – Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavotas ēku inventarizācijas lietas.

53. Šo noteikumu 52.1., 52.2. un 52.3.apakšpunktā minēto dokumentu kopijas pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldē.

54. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā pasūtītājs Valsts zemes dienestā iesniedz elektrotīkla topogrāfisko uzmērījumu digitālā formātā.

55. Elektroietaisi pieņem ekspluatācijā pieņemšanas komisija. Pieņemšanas komisiju piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 52.punktā minēto dokumentu saņemšanas izveido būvvalde.

56. Pieņemšanas komisijas sastāvā ir:

56.1. pašvaldības būvinspektors (komisijas priekšsēdētājs);

56.2. pasūtītājs vai tā pilnvarots pārstāvis;

56.3. būvprojekta autors;

56.4. pašvaldības arhitekts, ja elektroietaise atrodas valsts aizsargājamā kultūras piemineklī vai tā aizsargjoslā (aizsardzības zonā).

57. Komisijas priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar pasūtītāju nosaka būves pieņemšanas termiņu, kas nav ilgāks par 10 darbdienām no dokumentu iesniegšanas dienas būvvaldē.

58. Komisijas priekšsēdētājs vismaz piecas dienas pirms paredzamās objekta nodošanas ekspluatācijā par to rakstiski informē pieņemšanas komisijas locekļus un, ja komisijas locekļi to rakstiski pieprasījuši, iesniedz viņiem izskatīšanai šo noteikumu 52.punktā minēto dokumentāciju. Izskatīšanas laiks ir vismaz trīs dienas.

59. Pasūtītājs elektroietaisi uzrāda pieņemšanas komisijai. Pasūtītājs pieaicina pilnvaroto elektroietaises būvkomersanta pārstāvi, kas veicis elektroietaises būvdarbus.

60. Komisija saskaņā ar šo noteikumu pielikumu sastāda aktu par elektroietaises pieņemšanu ekspluatācijā (turpmāk – akts). Aktu paraksta visi komisijas locekļi.

61. Aktu reģistrē būvvalde.

62. Pieņemšanas komisijas parakstīto aktu piecu darbdienu laikā apstiprina būvvaldes vadītājs. Elektroietaise uzskatāma par pieņemtu ekspluatācijā ar akta apstiprināšanas dienu.

63. Jebkuru aktā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos kontrolē būvvalde.

64. Elektroietaises, kuru būvniecībai nav nepieciešama būvatļauja, pieņem ekspluatācijā pasūtītāja norīkota komisija pasūtītāja noteiktajā kārtībā.

VI. Noslēguma jautājumi

65. Ekspluatācijā esošu elektroapgādes elektroietaišu rekonstrukciju, renovāciju un remontu drīkst veikt pa daļām (sektoriem, posmiem) elektroapgādes komersanta apstiprinātajā kārtībā, un katru elektroietaises daļu atsevišķi atvieno uz noteiktu laiku, kas nepieciešams izpildāmajiem darbiem.

66. Elektroietaises atvienotās daļas gatavību darbam pēc attiecīgo darbu izpildes elektroietaises būvkomersants apliecina rakstiski elektroapgādes komersanta noteiktajā kārtībā. Visu elektroietaisi pieņem ekspluatācijā šo noteikumu V nodaļā minētajā kārtībā.

67. Šo noteikumu prasības neattiecas uz elektroietaišu būvniecību, kura līdz 2012.gada 1.martam uzsākta vai ierosināta atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 1.novembra noteikumiem Nr.1024 "Elektroenerģijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.243

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts