Tiekoties ar Satversmes tiesas tiesnešiem un iepazīstoties ar tiesas darbu un aktualitātēm

Vakar, 11.aprīlī, pēc Satversmes tiesas iniciatīvas un uzaicinājuma Valsts prezidents Andris Bērziņš apmeklēja Satversmes tiesu (ST), kur tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri (attēlā pa labi) un ST tiesnešiem, lai iepazītos ar tiesnešu kolektīvu un pārrunātu šobrīd aktuālos ST kompetences jautājumus, kā arī perspektīvā iespējamās izmaiņas gan likumdošanā, gan ST pilnvaru lokā, kas varētu to ievērojami paplašināt
Foto: Boriss Koļesņikovs

Tikšanās laikā (attēlos no kreisās): Satversmes tiesas tiesneši Aija Branta, Sanita Osipova, ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, tiesnesis Uldis Ķinis, juriste Vineta Muižniece, tiesneši Kaspars Balodis un Kristīne Krūma sarunā ar Valsts prezidenta likumdošanas un juridisko padomnieku Edgaru Pastaru, Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Valsts prezidenta preses padomnieci Līgu Krapāni
Foto: Boriss Koļesņikovs

11.aprīlī pēc Satversmes tiesas iniciatīvas un uzaicinājuma Valsts prezidents Andris Bērziņš apmeklēja Satversmes tiesu (ST), lai iepazītos ar tiesnešu kolektīvu un pārrunātu šobrīd aktuālos ST kompetences jautājumus, kā arī perspektīvā iespējamās izmaiņas gan likumdošanā, gan ST pilnvaru lokā, kas varētu to ievērojami paplašināt.

Uzsākot sarunu, ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris iepazīstināja Valsts prezidentu ar ST darba būtību, lietu ierosināšanas un izskatīšanas kārtību tiesā, kā arī informēja par sabiedriski aktuālākajām ST izskatītajām un vēl izskatāmajām lietām, tai skaitā budžeta konsolidācijas pirmajos gados nozīmīgo pensiju samazināšanas jautājumu, kas ievērojami palielināja ST darba apjomu. Pie šābrīža publiski apspriestākajām lietām ST priekšsēdētājs minēja lietu par datu nesēju atlīdzību autoriem, Valsts kontroles budžetu, referenduma likumu, valsts uzņēmumu valdes atalgojumu. Kā aktuālu jautājumu ST priekšsēdētājs minēja arī budžeta projekta iesniegšanas procedūru, kuras laikā budžeta likumam, kas paredz izdevumu samazinājumu, tiek pievienoti arī vairāki citi likumdošanas grozījumi, tādējādi veidojot, tā saukto budžeta paketi. Valsts prezidents A.Bērziņš šajā sakarībā atzina, ka konsolidācijas procesā pavadošie likumprojekti ir neizbēgami un tādēļ viennozīmīgi noraidošs vērtējums nebūtu īsti pamatots. Vienlaikus Valsts prezidents piekrita ST viedoklim, ka nereti šādā veidā tiek aizstāts savulaik populārais, bet šobrīd atceltais Satversmes 81.pants.

Sarunas gaitā liela uzmanība tika pievērsta jautājumiem par tiesnešu kvalifikācijas nozīmi, jo īpaši pirmajās tiesu instancēs, par vienota valsts eksāmena nepieciešamību juridisko izglītību ieguvušajiem, kā arī par iespējamo ST pilnvaru paplašināšanu, pieņemot izskatīšanā arī tādas lietas, kas šobrīd tiek novirzītas Eiropas Cilvēktiesību tiesai (ETC). Valsts prezidents pauda atbalstu šādam jautājumu uzstādījumam, piebilstot, ka jautājumu par pilno konstitucionālo tiesību apjoma nodošanu ST ir pārrunājis arī ar valdības vadītāju.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī šobrīd aktuālie likumdošanas jautājumi, tai skaitā jau ilgus gadus aktuālā jauna Sodu izpildes kodeksa nepieciešamība, kā arī Saeimā topošie grozījumi likumā, kas regulē tautas nobalsošanu. Valsts prezidents un ST bija vienisprātis, ka ST iesaistīšana izvērtēšanas procesā par referenduma jautājuma (likumprojekta) atbilstību Satversmei notiktu pēc iespējas vēlākā stadijā.

Valsts prezidenta preses dienests