Par Latgales reģiona ilgtspējīgu attīstību

Trešdien, 11.aprīlī, Daugavpils Universitātē notika reģionālais forums “Iespēju Latgale”, kurā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un labklājības ministre Ilze Viņķele, kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica. Savukārt vakar, 12.aprīlī, Daugavpili apmeklēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kurš kopā ar Daugavpils domes priekšsēdētāju Žannu Kulakovu (attēlā) iepazinās ar industriālajā zonā strādājošajiem uzņēmumiem
Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

12.aprīlī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Daugavpilī iepazinās ar industriālajā zonā strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī ar Daugavpils pašvaldības pārstāvjiem diskutēja par iespējām piesaistīt investīcijas turpmākai ražošanas un eksporta attīstībai.

“Būtiski attīstīt ražošanu bijušajās industriālajās teritorijās. Šobrīd to veiksmīgi dara tādi uzņēmumi kā “BMI Industrial” un “East Metal”, kuri izveidojuši veiksmīgus uzņēmumus bankrotējušo lielo uzņēmumu teritorijā. Daugavpilij kā otrajam lielākajam rūpniecības centram Latvijā aiz Rīgas ir jānodrošina risinājums, lai novērstu šķēršļus industriālās ražošanas dinamiskai attīstībai, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu industriālo teritoriju un ēku sakārtošanai,” tikšanās laikā ar uzņēmumu pārstāvjiem uzsvēra V.Dombrovskis. Minētie uzņēmumi darbojas metālapstrādes jomā un saražoto produkciju eksportē, nodrošinot vairākus simtus darba vietu augsti kvalificētiem speciālistiem.

Premjers iepazinās ar VAS “Latvijas dzelzceļš” ieceri Daugavpilī būvēt ritošā sastāva – ratiņu un vagonu – ražotni. Uzņēmuma SIA “RVU Baltija” galvenais mērķis būs vagonbūves atjaunošana Latvijā un jaunu darba vietu radīšana Latgales reģionā. Kā informēja “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magone: “Pašreiz ir noslēgts zemes nomas līgums uz 7 gadiem par ražotnes izveidi Daugavpilī, Varšavas ielā 47, kā arī iesniegts pieteikums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) par līdzfinansējuma saņemšanu darbagaldu un ražošanas iekārtu iegādei par kopējo summu 4 miljoni latu. Ražošanu paredzēts uzsākt 2014. gadā, radot 100 jaunas darba vietas.”

Tiekoties ar Daugavpils pašvaldības pārstāvjiem, viena no svarīgākajām tēmām bija industriālo parku problēmas un sadarbība šo teritoriju sakārtošanai. Šiem mērķiem, kā arī uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai un ražošanas iekārtu iegādei pieejams ES struktūrfondu atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai. Tāpat tika pārrunātas arī citas pašvaldību aktualitātes, tostarp Daugavpils cietokšņa attīstība un pašvaldības lidostas projekts.

Zināms, ka ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja Latgales attīstības plānu, lai risinātu ilglaicīgo negatīvo ekonomisko, sociālo un demogrāfisko tendenču kopumu Latgales reģionā, nodrošinot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti. Attīstības plāna projekts paredz Eiropas Savienības fondu finansējuma palielināšanu gan uzņēmējdarbības, gan infrastruktūras programmās, plānojot atbalstu uzņēmējdarbības un industriālās infrastruktūras attīstībai, kā arī reģionālo ceļu labošanā, mājokļu siltināšanā, siltuma apgādes sistēmu uzlabošanā u.c.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis “Axon Cable” jaunā ražošanas ceha atklāšanā 12.aprīlī:

Man ir patiess prieks būt ar jums šodien, šeit, šajā jūsu uzņēmumam svarīgajā brīdī. Un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, es gribētu pateikties “Axon Cable” par uzticību Latvijai. Uzņēmums ir Latvijā nu jau 12 gadu, tas ir dzīvojis līdzi mūsu valstij priekos un bēdās, piedzīvojis Latvijas iestāšanos ES, kopā ar mums pārdzīvojis dziļu finanšu un ekonomisko krīzi, kāda jebkad skārusi Latviju tās neatkarības laikā, spējis izdzīvot, mobilizēties un, kā redzam, arī paplašināties. Laika gaitā auguši gan saražotās produkcijas apjomi, gan radīto darba vietu skaits, īpaši gribētu uzsvērt tieši pēdējo, jo no sākotnēji 20 strādājošiem uzņēmums ir izaudzis līdz 400 darbiniekiem, kas ir iespaidīgs skaitlis privātajam darba devējam ne tikai reģionālā, bet arī nacionālā mērogā. Īpaši priecē, ka šīs darba vietas ir radītas Latgalē, kur kopš janvāra kopumā ir radītas 120 tiešās darba vietas. Es zinu, ka ir bijis brīdis, kad uzņēmums ir bijis tuvu slēgšanai un aiziešanai no Latvijas, tādēļ mēs patiesi novērtējam šo “Axon Cable” uzticību Latvijai un izsakām pateicību uzņēmuma vadībai kā Francijā, tā arī Latvijā par tā veiksmīgo darbību, kas devusi savu artavu valsts ātrai un sekmīgai izejai no krīzes.

Otrkārt, Francijas uzņēmuma darbības paplašināšanās ir svarīga arī Latvijas un Francijas savstarpējo ekonomisko attiecību kontekstā. Francija ir otra lielākā ES ekonomika, bet Latvijai tā ir tikai 14. lielākais eksporta partneris, savukārt pēc uzkrāto investīciju apjoma ar 58,2 miljoniem eiro 2011.gadā Francija bija tikai 18. lielākais investors. Šis fakts norāda uz to, ka ekonomiskās sadarbības jomā mūsu valstīm ir liels neizmantots potenciāls. “Axon Cable” ir precīzs piemērs tam, kādas Francijas investīcijas mēs labprāt redzētu Latvijā kuplākā skaitā. No savas puses gribētu atzīmēt, ka investīciju piesaiste, kopā ar valsts konkurētspējas celšanu un eksporta veicināšanu, ir bijusi un būs starp valdības trim galvenajām prioritātēm. Kā pierādījums tam ir manis 2010.gadā izveidotā augsta līmeņa investīciju padome, kas regulāri strādā pie tā, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā. Padome ir apstiprinājusi investīciju piesaistes stratēģiju un šobrīd šī stratēģija tiek virzīta izskatīšanai valdībā. Paralēli tam padomes uzmanības centrā ir darbs ar esošajiem investoriem jeb investīciju pēcapkalpošana, jo liela daļa jauno investīciju radīta tieši jau darbojošos investīciju projektos. Arī šeit es gribētu uzteikt “Axon Cable” darbību Latvijas, kā investīciju mērķa valsts popularizēšanā Francijā.

Kā jau tikko minēju, trīs svarīgākās šīs valdības ekonomiskās politikas prioritātes ir valsts konkurētspējas celšana, investīciju piesaiste un eksporta veicināšana. No šā viedokļa jūsu uzņēmuma pienesums mūsu valsts ekonomikas attīstībai ir īpaši svarīgs. 2011.gadā SIA “Axon Cable” spējusi saražot preces apmēram 20 miljonu eiro vērtībā, 99% no saražotā ir aizgājis eksportam uz tādām valstīm kā Francija, Lielbritānija, ASV, Ķīna, Meksika. Turklāt šeit mēs runājam par to, ko sauc par eksportu ar augstu pievienoto vērtību. Nav noslēpums, ka “Axon Cable” klienti ir tādi tehnoloģiju giganti kā “Airbus”, “Bosch”, “Alcatel”, “Motorola”, “Siemens”, un šeit es nosaucu tikai dažus no tiem. “Axon” ražo produkciju, kas tiek izmantota gan kosmiskajā industrijā un aviācijā, gan autobūvē un telekomunikāciju nozarē. Kā jums jau zināms, 2010. un 2011.gadā tieši strauji augošais eksports bija tas, kas lielā mērā palīdzēja Latvijai atkopties no krīzes. Eksporta apjoma pieaugums par 30% gadā bija labākais pierādījums tam, ka valsts ekonomiskajā sistēmā ir notikusi būtiska pārstrukturēšanās un “Axon Cable” ir uzņēmums, kas devis lielu ieguldījumu tieši tajā eksporta segmentā, kas mums šobrīd ir vissvarīgākais, proti, eksportā ar augstu pievienoto vērtību.

Izmantojot izdevību, gribētu apsveikt arī Daugavpils pilsētas domi ar šo jauno investīciju projektu un uzsvērt to, ka tieši pašvaldības ir vistuvāk investoriem un bieži vien no pašvaldībām ir atkarīgs, vai investors paliek Latvijā vai dodas tur, kur vietējās varas iestādes ir ieinteresētākas un pretimnākošākas investīciju projektiem.

Ar šo ļaujiet man novēlēt “Axon Cable” sekmīgu uzņēmuma darbību Latvijā. Ceru, ka šis nav pēdējais uzņēmuma paplašināšanās posms, un no savas puses apliecinu, ka jūsu darbība Latvijā valdībai ir ļoti svarīga.

Paldies!

Par reģionālo forumu “Iespēju Latgale” 11.aprīlī

11.aprīlī Daugavpils Universitātē notika reģionālais forums “Iespēju Latgale”, kurā piedalījās arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un labklājības ministre Ilze Viņķele, kā arī Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Šajā forumā ikviens varēja iepazīties un diskutēt par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcības grupas saņemtajiem un apkopotajiem ierosinājumiem un gūt ieskatu par būtiskākajiem īstenojamo aktivitāšu virzieniem Latgales attīstībai, kas izsakāmi atslēgas vārdos – mobilitāte, sadarbība, resursu pieejamība un iniciatīva.

Foruma laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs uzsvēra: “Viens no prioritāriem virzieniem, kurā šobrīd ir jāstrādā, lai nodrošinātu Latgales reģiona ilgtspējīgu attīstību, ir nodrošināt pakalpojumu pieejamību reģionālajos centros. Ikvienam no mums ir jāsaprot, ka tā ir divvirzienu mobilitāte, kas paredz atgriezenisku kustību – iedzīvotāji pie pakalpojumiem un pakalpojumi pie iedzīvotājiem.”

“Latgales reģiona rīcības plāns balstās četros atslēgas vārdos jeb principos: mobilitāte, resursu pieejamība, sadarbība un iniciatīva. Ir lietas, ko šo principu piepildīšanā varam īstenot uzreiz, piemēram, ES struktūrfondu līdzekļu novirzīšana industriālo zonu attīstībai reģionā, semināri un konsultācijas uzņēmējdarbības sākšanai un veicināšanai, bet ir lietas, kuru īstenošanai būs nepieciešams ilgāks laiks un visu iesaistīto pušu kopdarbs un atbalsts. Piemēram, Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte ir industriālā politika, kuras viens no uzdevumiem ir atjaunot ražošanas bāzi Latvijā, lai veidotu ilgtspējīgu izaugsmi visos Latvijas reģionos, radot jaunas un labāk apmaksātas darba vietas, ienākumu pieaugumu un labklājību. Tas pats attiecināms arī, piemēram, uz enerģētiku, kuras ilgtermiņa stratēģija ir svarīga ikviena uzņēmuma attīstībai un ekonomikas konkurētspējai, ikviena iedzīvotāja dzīves kvalitātei. Tie nav vienas dienas uzdevumi, bet, konsolidējot spēkus, resursus, zināšanas un pieredzi, rezultāti būs,” uzsvēra ekonomikas ministrs D.Pavļuts.

Izvērtējot saņemtos priekšlikumus, iezīmējās, ka nozīmīga loma uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un attīstībai šajā reģionā ir resursu pieejamībai un iniciatīvai. Tieši tāpēc E.Sprūdžs iepazīstināja klātesošos ar savu piedāvājumu – uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras bāzes veidot pārnozaru vienas pieturas aģentūras uzņēmējdarbības attīstībai. “Tieši uzņēmējdarbības konsultantiem ir “jāiet ielās” un jāmeklē atbalstāmie projekti, nevis jāgaida, kad uzņēmēji – ideju autori viņus atradīs kabinetos,” atzīmēja ministrs.

Labklājības ministre I.Viņķele norādīja: “Lielākais ieguvums no šā foruma, manā izpratnē, ir iespēja uzklausīt reālus un interesantus priekšlikumus no pašiem latgaliešiem, un ne mazāk svarīgi, ka šī iniciatīva demonstrēja arī sekmīgu starpministriju sadarbību. Pasākuma laikā secināju, ka trīs pamatakmeņi labklājības līmeņa celšanai Latgalē ir izglītība, ceļi un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai.”

Foruma noslēgumā klātesošie vienojās, lai kopīgiem spēkiem izveidotu Latgales reģionu par plaukstošu, attīstītu un iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespējām bagātu, t.i., “ideālo Latgali”, ir pēdējais laiks mācīties no kļūdām un kopīgi strādāt visām nozarēm.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa