Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.9

Ventspilī 2012.gada 2.martā

Ventspils brīvostas noteikumi

Apstiprināti ar Ventspils pilsētas domes
02.03.2012. lēmumu Nr.38
(prot. Nr.4; 9.§)

Izdoti saskaņā ar Likuma par ostām
6.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ventspils brīvostas noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka Ventspils brīvostas (turpmāk tekstā – Brīvosta) iekšējo kārtību un kuģošanas drošību Brīvostā.

2. Noteikumi ir obligāti visām juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas vai uzturas Brīvostā.

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. kuģis – jebkurš kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens;

3.2. ostas palīgkuģi – kuģi, kuri veic apkalpošanas funkcijas Brīvostā – velkoņi, liellaivas, peldošie krāni, bunkurētāji, piesārņoto ūdeņu un atkritumu savācēji, ūdenslīdēju u.c. kuģi, kuri pierakstīti Ventspilī un/vai ir Ventspils brīvostas pārvaldes (turpmāk tekstā – Brīvostas pārvalde) un/vai Brīvostas komersantiem (komersants, kas saskaņā ar Likuma par ostām 18.pantu ir noslēdzis līgumu ar Brīvostas pārvaldi par komercdarbības veikšanu Brīvostā) piederoši vai nomāti;

3.3. maksimālā iegrime – atļautā maksimālā kuģa iegrime pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa;

3.4. ārkārtēji apstākļi – apstākļi, kas reāli apdraud kuģi, tā apkalpi un pasažierus, kravu vai apkārtējo vidi;

3.5. kuģa aģents – kuģa īpašnieka, fraktētāja, kuģa operatora, kapteiņa vai citas par kuģi atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas pilnvarota juridiska persona un kurai ir līgumsaistības ar Brīvostas pārvaldi;

3.6. piestātnes un/vai termināļa operators – piestātnes un/vai termināļa nomnieks vai valdītājs, ja tādu nav, tad noteikumos noteiktos operatora pienākumus veic piestātnes un/vai termināļa īpašnieks;

3.7. Ventas upes kuģošanas kanāls – Ventas upe no priekšostas līdz Apvedtiltam, kas šķērso Ventas upi;

3.8. priekšosta – ostas akvatorijas daļa, kas atrodas starp Ziemeļu un Dienvidu moliem un iedomātām līnijām, kas savieno Ziemeļu un Dienvidu molu galus un kas šķērso Venta upi kā 27.piestātnes turpinājums virzienā uz 25a piestātnes rietumu galu.

4. Noteikumos lietotie saīsinājumi vai apzīmējumi:

4.1. BT- bruto tilpība;

4.2. L – kuģa maksimālais garums;

4.3. B – kuģa maksimālais platums;

4.4. T – kuģa maksimālā iegrime;

4.5. IMDG kodekss – starptautiskais jūras bīstamo kravu kodekss, kurā noteiktas šādas klases:

4.5.1. 1.klase – sprāgstvielas un to izstrādājumi;

4.5.2. 2.klase – gāzes;

4.5.3. 3.klase – uzliesmojoši šķidrumi;

4.5.4. 4.klase – cietas, viegli uzliesmojošas vielas, vielas ar tendenci uz pašaizdegšanos un vielas, kas saskaroties ar ūdeni, izdala uzliesmojošas gāzes;

4.5.5. 5.klase – oksidējošas vielas un organiskie peroksīdi;

4.5.6. 6.klase – indīgas un infekciozas vielas;

4.5.7. 7.klase – radioaktīvie materiāli;

4.5.8. 8.klase – korozīvās vielas;

4.5.9. 9.klase – citas bīstamas vielas un izstrādājumi;

4.6. SOLAS 74 – 1974.gada Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

4.7. MARPOL 73/78 – 1973.gada Starptautiskā konvencija par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokols;

4.8. HELSINKI-92 – 1992.gada Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona vides aizsardzību;

4.9. COLREG 72 – 1972.gada konvencija par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

4.10. ISGOTT – Starptautiskā naftas tankkuģu un termināļu drošības rokasgrāmata;

4.11. UĪV – ultra īsviļņi;

4.12. nacionālā SSN sistēma – kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma.

5. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem uz visiem kuģiem, kas atrodas Brīvostā, jābūt paceltiem kuģa reģistrācijas valsts un Latvijas Republikas karogiem.

II. Brīvostas robežas

6. Brīvostas robežas ir noteiktas, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem par Ventspils ostas robežu noteikšanu, un ietver:

6.1. akvatoriju ar:

6.1.1. ārējo reidu (pielikums Nr.1), ko norobežo līnijas, kuras savieno punktus ar sekojošām koordinātēm:

6.1.1.1. 57^o 20,9’ N         021^o 29,3’ E

6.1.1.2. 57^o 25,4’ N         021^o 22,6’ E

6.1.1.3. 57^o 32,3’ N         021^o 30,3’ E

6.1.1.4. 57^o 26,3’ N         021^o 36,0’ E

(Skatīt Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karti Nr.2257 (INT 1163)).

6.1.2. priekšostu;

6.1.3. Ventas upi no priekšostas līdz iedomātai līnijai, kas šķērso Ventas upi no Kustes grāvja labajā krastā un tālāk pa Ventas upes gultnes ass līniju dienvidu virzienā līdz zemesgabala Pīlādžu ielā 9 ziemeļaustrumu robežpunktam Ventas upes kreisajā krastā;

6.2. sauszemes teritoriju abos Ventas upes krastos no Brīvostas ieejas vārtiem līdz Kustes grāvim Ventas upes labajā krastā un zemesgabala Pīlādžu ielā 9 ziemeļaustrumu robežpunktam Ventas upes kreisajā krastā.

7. Brīvostas teritoriju un piestātnes, kuras ir valsts, pašvaldības vai Brīvostas pārvaldes īpašumā, pārvalda Brīvostas pārvalde.

III. Kuģu izmēri

8. Maksimālās iegrimes Brīvostā:

8.1. uz kuģu ceļiem (fārvateriem):

8.1.1. Ventspils – Rietumu kuģu ceļā no bojas "A" ("Alfa") līdz jūras vārtiem – 15,0 m;

8.1.2. Ventspils – Ziemeļu kuģu ceļā no bojas "B" ("Bravo") līdz kuģu ceļu (fārvateru) sadalīšanās vietai pie bojām "3-4" – 12,5 m;

8.2. priekšostā – 15,0 m;

8.3. Ventas upes kuģošanas kanālā no Priekšostas apgriešanās baseina līdz iedomātai līnijai, kas savieno piestātnes Nr.7A un Nr.16 – 14,1 m; no iedomātām līnijām, kas savieno piestātnes Nr.8 un Nr.15 līdz piestātnēm Nr.9A un Nr.13 – 13,2 m, no piestātnēm Nr.9A un Nr.13 līdz piestātnēm Nr.10 un Nr.13A – 11,8 m; piestātnes Nr.11 rajonā – 9,5 m.

9. Brīvostas akvatorijā ir divi kuģu apgriešanās baseini:

9.1. Priekšostas apgriešanās baseins kuģiem, kas nav garāki par 270 m un kuru iegrime nepārsniedz 15,0 m;

9.2. Ventas upes apgriešanās baseins, kurš atrodas starp piestātnēm Nr.5 un Nr.16, kuģiem, kas nav garāki par 240 m un kuru iegrime nepārsniedz 13,2 m.

10. Atbilstoši ūdens līmeņa svārstībām vai kādu citu iemeslu dēļ, Brīvostas kapteinis var noteikt atšķirīgas maksimālās iegrimes vai maksimālos garumus nekā tas noteikts šo Noteikumu 8., 9., 11., un 12.punktā.

11. Pie Brīvostas piestātnēm var pietauvot šādu izmēru kuģus:

11.1. piestātnēs Nr.1, 2, 4 – L 230 m, B 32,5 m;

11.2. piestātnēs Nr.3, 4A, 7A – L 240 m, B 32,5 m;

11.3. piestātnē Nr.5 – L 170 m, B 26,0 m;

11.4. piestātnēs Nr.8, 9 – L 200 m, B 32,5 m;

11.5. piestātnē Nr.10 – L 230 m, B 32,5 m;

11.6. piestātnē Nr.11 – L 205 m, B 32,5 m;

11.7. piestātnē Nr.13 – L 70 m, B 20,0 m;

11.8. piestātnē Nr.14 – L 150 m, B 20,0 m;

11.9. piestātnēs Nr.15, 16 – L 240 m, B 32,5 m;

11.10. piestātnē Nr.16A – L 140 m, B 25,0 m;

11.11. piestātnē Nr.17 – L 200 m, B 28,0 m;

11.12. piestātnēs Nr.26, 26A – L 125 m, B 20,0 m;

11.13. piestātnēs Nr.26B/C – L 225 m, B 32,5 m;

11.14. piestātnē Nr.27 – L 80 m, B 15,0 m;

11.15. piestātnē Nr.28 – L 270 m, B 45,0 m;

11.16. piestātnēs Nr.30, 31 – L 228 m, B 32,0 m;

11.17. piestātnēs Nr.32, 33 – L 270 m, B 45,0 m;

11.18. piestātnē Nr.34 – L 165 m, B 26,0 m;

11.19. piestātnē Nr.35A – L 195 m, B 32,0 m;

11.20. piestātnē Nr.36 – L 250 m, B 47,0 m;

11.21. citām Brīvostas pārvaldes valdījumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka Brīvostas pārvalde;

11.22. citām privātīpašumā esošajām piestātnēm maksimālos kuģa izmērus nosaka piestātnes īpašnieks, vadoties no piestātņu tehniskajā dokumentācijā paredzētajiem kuģu izmēriem.

12. Zem un caur Ventas tiltu pie vidējā ilggadējā jūras līmeņa var iziet kuģis:

12.1. Tilts aizvērts – zem tilta ailes, kuru norāda atļaujošie gaismas signāli un augstuma ierobežojošā zīme, kas nepārsniedz šādus parametrus:

L-50,0 m, B-28,0 m, T-5,0 m, kuģa augstums virs ūdens 6,5 m.

Zem paceļamās daļas laiduma kuģošana aizliegta.

12.2. Tilts atvērts – kuģošana atļauta tikai pa atvērto daļu kuģiem, kas nepārsniedz šādus parametrus:

L-130,0 m, B-25,0 m, T-7,0 m, kuģa augstums virs ūdens nav ierobežots.

IV. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija

13. Kuģu satiksmi Brīvostā regulē Kuģu satiksmes dienests, kas ir Brīvostas kapteiņa dienesta struktūrvienība. Jebkāda kuģu kustība Brīvostas akvatorijā bez Kuģu satiksmes dienesta atļaujas ir aizliegta.

14. Kuģis līdz ieiešanai Brīvostas akvatorijā nodibina UĪV radiosakarus ar Kuģu satiksmes dienestu un pēc šo noteikumu 13.punktā minētās atļaujas saņemšanas kuģis izpilda Kuģu satiksmes dienesta norādījumus par tālāko rīcību.

15. Kuģis atkārto visus Kuģu satiksmes dienesta dotos norādījumus. Gadījumā, ja kuģim tie nav pieņemami vai izpildāmi, tas paziņo par savām iespējām un saskaņo tālāko rīcību. Ja 20 minūšu laikā kuģa kustība netiek uzsākta, atļauju pieprasa no jauna.

16. Kuģu satiksmes dienests un krasta radiolokācijas stacija strādā nepārtrauktā diennakts režīmā. Sakari tiek nodibināti pa UĪV radiosakaru 9. vai 16.kanālu. Izsaukuma signāls – "Ventspils kuģu satiksme". Pēc sakaru nodibināšanas Kuģu satiksmes dienests var noteikt citu kanālu, kuru izmanto turpmāko sakaru uzturēšanai.

17. Kuģu satiksmes dienests organizē kuģu satiksmi rindas kārtībā, atbilstoši to pienākšanai ārējā reidā vai gatavībai iziet no Brīvostas. Ārpus rindas kuģu satiksme Brīvostā tiek organizēta šādā secībā:

17.1. ārkārtējos apstākļos nonākušie kuģi un kuģi, kuri dodas sniegt palīdzību;

17.2. Latvijas Republikas valsts dienestu kuģi, kuri veic savus dienesta pienākumus;

17.3. pasažieru un kravas – pasažieru kuģi;

17.4. līnijkuģi;

17.5. tankkuģi ar kravu;

17.6. kuģi ar bīstamu kravu (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa).

18. Kuģu satiksmes dienesta galvenie uzdevumi ir:

18.1. organizēt drošu kuģu satiksmi Brīvostas akvatorijā;

18.2. reģistrēt kuģu satiksmei nepieciešamos datus, kontrolēt automātiskās identifikācijas sistēmas kuģu datu atbilstību;

18.3. nodrošināt kuģa kapteini un loci ar krasta radiolokācijas stacijas informāciju;

18.4. nodrošināt kuģus ar navigācijas un hidrometeoroloģiskajām ziņām;

18.5. norādīt kuģu enkurvietas, atbilstoši noteiktajiem rajoniem;

18.6. piedalīties avārijas/glābšanas darbu koordinēšanā Brīvostā;

18.7. dot atļauju zemūdens darbu uzsākšanai Brīvostas akvatorijā, vai rīkojumu par to pārtraukšanu;

18.8. koordinēt grunts padziļināšanas kuģu darbību un kuģu satiksmi šo darbu laikā.

19. Tikai ar Kuģu satiksmes dienesta atļauju drīkst nolaist laivas no kuģiem, kuri stāv ārējā reidā vai pie piestātnēm Brīvostā, izņemot gadījumus, kas saistīti ar cilvēku glābšanu. Pēc laivu izmantošanas tām jābūt paceltām uz kuģa.

20. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana, neatkarīgi no laika apstākļiem, ir obligāta:

20.1. ja kuģis ir garāks par 150 m;

20.2. ja kuģa iegrime ir lielāka par 11,5 m;

20.3. tankkuģim ar kravu.

21. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana ir obligāta kuģiem, kas ir garāki par 70 m, ja:

21.1. redzamība ir mazāka par 2 jūras jūdzēm;

21.2. vēja ātrums ir lielāks par 8 m/sek.

22. Krasta radiolokācijas stacijas izmantošana neatbrīvo kuģa kapteini no atbildības par kuģa vadīšanu. Informācijai, kuru saņem kuģa kapteinis, ir tikai rekomendējošs raksturs.

23. Krasta radiolokācijas stacijas pakalpojuma sākuma un beigu momentus kuģim paziņo Kuģu satiksmes dienests. Krasta radiolokācijas stacija vienlaicīgi apkalpo tikai vienu kuģi, pārējiem kuģiem tajā laikā sniedzot tikai konsultācijas. Vizuālā un audio informācija tiek saglabāta 48 stundas, nepieciešamības gadījumā uz neierobežotu laiku.

V. Loču pakalpojumi

24. Ienākot vai izejot no Brīvostas, kā arī pārvietojoties no vienas piestātnes uz citu, loča pakalpojumi ir obligāti visiem kuģiem, kas ir garāki par 70 m, kā arī tankkuģiem, neatkarīgi no to garuma. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem.

25. Kuģis uzņem vai nodod loci pie "A" ("Alfa") vai "B" ("Bravo") bojas. Sarežģītos hidrometeoroloģiskos apstākļos, kad loča uzņemšana vai nodošana pie minētajām bojām nav iespējama, šī vieta, saskaņojot to ar kuģa kapteini, var tikt mainīta.

26. Iespējamās atkāpes no prasībām par loču pakalpojumiem nosaka Brīvostas kapteinis, kurš var ļaut kabotāžas kuģiem, regulārās satiksmes un līnijkuģiem ienākt vai iziet no Brīvostas, kā arī pārvietoties Brīvostas akvatorijā bez loča tad, ja šo kuģu kapteiņi pēc attiecīgās zināšanu pārbaudes saņēmuši atļauju kuģošanai neizmantojot loča pakalpojums.

VI. Velkoņu pakalpojumi

27. Kuģim ienākot vai izejot no Brīvostas vai veicot pārtauvošanos, kuģa kapteinis un locis vienojas par nepieciešamo velkoņu skaitu vadoties no kuģa manevrēšanas spējām, faktiskajiem laika apstākļiem, pietauvošanas vai attauvošanas vietas, ievērojot labas jūras prakses principus.

28. Vismaz viens velkonis ir jāizmanto:

28.1. visiem kuģiem ar bīstamu kravu, ja to garums ir lielāks par 70 m;

28.2. sauskravu kuģiem ar vienu sānskrūvi, ja to garums ir lielāks par 140 m;

28.3. sauskravu kuģiem ar divām sānskrūvēm, t.i. kuģa priekšā un aizmugurē, ja to garums ir lielāks par 160 m;

28.4. kravas kuģiem, ejot pret straumi caur Ventas tiltu.

29. Vismaz divi velkoņi ir jāizmanto:

29.1. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 200 m;

29.2. tankkuģiem un sauskravu kuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 140 m, bet nepārsniedz 185 m;

29.3. visiem kuģiem, kuru garums ir lielāks par 185 m, ja tie gatavojas atstāt ostu un ir pietauvoti piestātnē ar priekšgalu uz izeju no ostas.

29.4. kravas kuģiem, ejot pa straumi caur Ventas tiltu.

30. Vismaz trīs velkoņi ir jāizmanto:

30.1. tankkuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 200 m, bet nepārsniedz 250 m;

30.2. tankkuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 250 m;

30.3. sauskravu kuģiem, ja tie nav aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 185 m, bet nepārsniedz 230 m;

30.4. sauskravu kuģiem, ja tie ir aprīkoti ar sānskrūvi un to garums ir lielāks par 200 m, bet nepārsniedz 230 m.

31. Vismaz četri velkoņi ir jāizmanto tankkuģiem, ja to garums ir lielāks par 250 m, un sauskravu kuģiem, ja to garums ir lielāks par 230 m:

31.1. ienākot ostā;

31.2. veicot pārtauvošanu no vienas piestātnes uz otru;

31.3. veicot apgriešanās manevru.

32. Labvēlīgos laika apstākļos ar Ostas kapteiņa atļauju 31.punktā minētajos gadījumos var atļaut izmantot 3 velkoņus.

33. Velkoņu pakalpojumus var neizmantot:

33.1. kravas – pasažieru un pasažieru kuģi, ja tie ir aprīkoti ar vismaz divām sānskrūvēm;

33.2. ostas palīgkuģi.

34. Maksa par velkoņu pakalpojumiem nav atkarīga no to skaita, izņemot gadījumus, kad tiek piemērota stundu likme par katru izmantoto velkoni.

35. Brīvostas akvatorijā, neatkarīgi no vilkšanas veida, katrs velkonis var vilkt (stumt) tikai vienu kuģi.

36. Velkoņu kopā ar velkamo objektu, izņemot velkoņus ar liellaivām, iziešanas noformēšanai Brīvostas kapteiņa dienestā iesniedz:

36.1. pārgājiena maršruta aprakstu un shēmu;

36.2. Latvijas Jūras administrācijas vai tās pilnvarotas kuģu klasifikācijas sabiedrības vienreizēju atļauju pārgājienam.

VII. Kuģu noenkurošana

37. Brīvostas akvatorijā un tās tuvumā ir paredzētas šādas enkurvietas:

37.1. V1 ("Viktors 1") – ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

37.1.1. 57°29,74’N         021°28,48’E;

37.1.2. 57°31,52’N         021°30,28’E;

37.1.3. 57°30,79’N         021°31,60’E;

37.1.4. 57°29,11’N         021°29,78’E;

Piezīme: Enkurvieta paredzēta tankkuģiem ar gāzes un ķīmiskajām kravām un kuģiem, kuri atrodas karantīnā.

37.2. V2 ("Viktors 2") – ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

37.2.1. 57°30,19’N         021°20,90’E;

37.2.2. 57°31,51’N         021°22,42’E;

37.2.3. 57°31,21’N         021°23,32’E;

37.2.4. 57°29,58’N         021°22,67’E;

Piezīme: Enkurvieta paredzēta jebkuram kuģim, tikai ar Brīvostas kapteiņa atļauju.

37.3. V3 ("Viktors 3") – ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

37.3.1. 57°26,99’N         021°28,58’E;

37.3.2. 57°28,07’N         021°27,03’E;

37.3.3. 57°29,39’N         021°28,70’E;

37.3.4. 57°27,89’N         021°30,68’E;

Piezīme: Enkurvieta paredzēta naftas un naftas produktu tankkuģiem un sauskravu kuģiem ar bīstamām kravām (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa).

37.4. V4 ("Viktors 4") – ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

37.4.1. 57°26,29’N         021°31,00’E;

37.4.2. 57°27,82’N         021°31,00’E;

37.4.3. 57°27,82’N         021°33,58’E;

37.4.4. 57°26,29’N         021°33,58’E;

Piezīme: Enkurvieta paredzēta sauskravas kuģiem, kuru iegrime mazāka par 5 m.

37.5. V5 ("Viktors 5") – ierobežota ar līnijām, kuras savieno punktus:

37.5.1. 57°26,05’N         021°26,98’E;

37.5.2. 57°26,64’N         021°24,73’E;

37.5.3. 57°27,97’N         021°26,28’E;

37.5.4. 57°26,18’N         021°28,71’E;

Piezīme: Enkurvieta paredzēta sauskravas kuģiem, kuru iegrime lielāka par 5 m, bet mazāka par 10 m.

(Skatīt Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karti Nr.2257 (INT 1163)).

38. Pēc noenkurošanās kapteinis paziņo Kuģu satiksmes dienestam enkurvietas koordinātes vai peilējumu un distanci no kuģa uz Ziemeļu mola bāku.

39. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā noenkuroties ir aizliegts.

40. Tumšā diennakts laikā noenkurota kuģa klājam jābūt labi apgaismotam.

VIII. Kuģu satiksme

41. Uz kuģu ceļiem (fārvateriem), priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā, kuģiem, kas ir garāki par 70 m, vienlaicīga kustība pretējos virzienos ir aizliegta.

42. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas nav garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas nav garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek., vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm.

43. Gāzes un ķīmisko kravu tankkuģiem un sauskravu kuģiem, kas ir garāki par 185 m, naftas un naftas produktu tankkuģiem, kas ir garāki par 235 m, ienākšana vai iziešana no Brīvostas atļauta, ja vēja ātrums nepārsniedz 8 m/sek. vai redzamība nav mazāka par 2 jūras jūdzēm. Brīvostas kapteinis vai viņa pilnvarotā persona, vienojoties ar kuģa kapteini, var atļaut šo kuģu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās, ja vēja ātrums nepārsniedz 14 m/sek. Tumšā diennakts laikā šo kuģu iespējamo ienākšanu vai iziešanu locis saskaņo ar kuģa kapteini.

44. Kuģu satiksme Brīvostas akvatorijā tiek pārtraukta, ja redzamība ir mazāka par 0,5 jūras jūdzēm vai, ja vēja ātrums pārsniedz 14 m/sek. Ar Brīvostas kapteiņa atļauju atsevišķos gadījumos kuģu satiksmi var atļaut, ja vēja ātrums lielāks par 14 m/sek.

45. Pasažieru kuģu un kravas-pasažieru kuģu ienākšanu vai iziešanu pie vēja ātruma, kas pārsniedz 14 m/sek, savstarpēji saskaņo kuģa un Brīvostas kapteiņi.

46. Kuģim, arī velkamam, esot gaitā priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā, jābūt gatavam izmest enkurus.

47. Buru kuģiem un jahtām ienākšana vai iziešana no Brīvostas, pārvietošanās Ventas upes kuģošanas kanālā ir atļauta tikai ar dzinēju. Kuģiem ar zemūdens spārniem kustība Brīvostas akvatorijā atļauta tikai ūdens izspaida stāvoklī.

48. Visi kuģi ar garumu līdz 70 metriem un kuru iegrime mazāka par 4 metriem, izņemot tankkuģus ar gāzes un ķīmiskajām kravām, ienākot vai izejot no Brīvostas, ievēro, ka:

48.1. jādod ceļš kuģim, kurš iet pa kuģu ceļu (fārvateru);

48.2. ieiešanu vai iziešanu no Brīvostas Kuģu satiksmes dienests var atļaut caur ziemeļu un dienvidu sektoriem, neizmantojot kuģu ceļus (fārvaterus):

48.2.1. Ziemeļu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

48.2.1.1. 57° 24,8’ N         021° 31,2’ E;

48.2.1.2. 57° 29,2’ N         021° 34,1’ E.

48.2.2. Dienvidu sektors robežojas ar krasta līniju un līnijām, kuras savieno punktus:

48.2.2.1. 57° 24,7’ N         021° 31,1’ E;

48.2.2.2. 57° 25,8’ N         021° 23,4’ E.

(Skatīt Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta karti Nr.2257 (INT 1163)).

49. Kuģim, izejot vai ienākot Brīvostā, sānsvere nedrīkst pārsniegt 3° un galsvere (diferents) nedrīkst būt lielāka, kā noteikts kuģa noturības informācijā.

IX. Tauvošanās operācijas

50. Kuģim pietauvojoties, uz piestātnes jābūt operatora pārstāvim, kurš atbild par gatavību pieņemt kuģi un norāda precīzu kuģa pietauvošanas vietu. Pietauvošanas tauvu skaitu un izvietojumu nosaka kuģa kapteinis, informējot par to loci. Kuģis ar kravnesību (dedveitu), lielāku par 5000 tonnām, nedrīkst izlikt uz vienu poleri vairāk par divām pietauvošanas tauvām.

51. Pirms saskares ar piestātni kuģim jāatrodas paralēli tai.

52. Kuģu pietauvošanas vai attauvošanas laikā celtņu un dzelzceļa sastāvu kustība un jebkādi darbi piestātnē ir aizliegti. Kuģa tauvošanas zonā nepiederošām personām atrasties uz piestātnes aizliegts.

53. Blakus piestātnēs aizliegtas vienlaicīgas pietauvošanas – attauvošanas operācijas.

54. Kuģa pārtauvošana no piestātnes uz citu piestātni vai tā iziešana ārējā reidā pieļaujama tikai tad, ja uz kuģa ir kapteinis vai vecākais stūrmanis. Avārijas situācijās šīs prasības var neievērot. Tās nav attiecināmas uz ostas palīgkuģiem.

55. Kuģa pārtauvošana izdarāma tikai ar loča palīdzību, ja kuģis ir garāks par 120 m vai pārtauvošanas attālums pārsniedz 100 m. Velkoņu izmantošana šajos gadījumos atrunāti Noteikumu VI nodaļā.

56. Kuģi var tauvot pie cita kuģa borta tikai pēc saskaņošanas ar kuģi, pie kura plānots pietauvoties, un ar Brīvostas kapteiņa atļauju. Brīvostas kapteiņa atļauja nav nepieciešama ostas palīgkuģiem.

X. Kuģu stāvēšana pie piestātnēm

57. Stāvot pie piestātnes, kuģim jābūt aprīkotam ar drošu, labi apgaismotu trapu, zem kura nostiprina drošības tīklu. Trapa tuvumā jābūt glābšanas riņķim.

58. Stāvot pie piestātnes, krasta komunikācijām kuģis var pieslēgties tikai ar piestātnes operatora atļauju.

59. Stāvot pie piestātnes tumšā diennakts laikā, kuģa klājam jābūt labi apgaismotam, bet gaitas ugunīm izslēgtām.

60. Kuģa galvenā dzinēja izvešanai no ekspluatācijas (remontam) jāsaņem atļauja no Brīvostas kapteiņa vai tā pilnvarotas personas.

61. Pēc Brīvostas pārvaldes, Brīvostas kapteiņa vai piestātnes operatora pieprasījuma kuģim jāatstāj piestātne un jāpietauvojas pie citas norādītās piestātnes vai jāatstāj Brīvosta.

62. Kuģošanas drošības apsvērumu dēļ tankkuģi tiek pietauvoti ar priekšgalu uz izeju no Brīvostas. Visi tankkuģi, kuri atrodas Brīvostas akvatorijā, un termināļi, kas tos apkalpo, ievēro ISGOTT rekomendācijas.

63. Kuģošanas drošības apsvērumu dēļ kuģi, kuros iekrauj akmeņogles 28.piestātnē tiek pietauvoti ar priekšgalu uz izeju no Brīvostas. Ar Brīvostas kapteiņa atļauju minētā prasība var tikt mainīta.

64. Tankkuģiem un sauskravu kuģiem ar bīstamām kravām (1., 4., 7.klases pēc IMDG kodeksa) jābūt pastāvīgi gataviem atstāt Brīvostu.

65. Stāvot pie piestātnes, mehānismu dzesēšanas sistēmu izvadiem, ja tie atrodas augstāk par piestātni, jābūt aprīkotiem ar aizsargvairogiem, izolētā balasta izvadīšana var notikt tikai saskaņā ar MARPOL73/78 prasībām un tikai uz pretējo pusi no piestātnes.

XI. Kravas un pasažieru operācijas

66. Brīvostas piestātnes ir speciāli aprīkotas noteiktu kravu apstrādei:

66.1. lejamkravu piestātnes – Nr.11, 30, 31, 32, 33, 34, 35A, 36;

66.2. sašķidrinātas gāzes un lejamo ķīmisko kravu piestātnes – Nr.34, 36;

66.3. sauskravu piestātnes – Nr.1, 2, 3, 4, 4A, 5, 7A, 8, 9, 10, 13, 14, 15, 16, 16A, 26, 26A, 26B, 26C, 28, 38;

66.4. pasažieru, kravas – pasažieru operāciju piestātnes – Nr.16, 16A, 17, 18, 19, 20, 21, 22;

66.5. ostas palīgkuģu piestātnes – Nr.5, 9A, 12, 21, 22, 27, 37, 37A.

67. Kravas, pasažieru vai kādu citu operāciju veikšana piestātnēs, kuras ir paredzētas ostas palīgkuģu stāvēšanai, ir pieļaujama, saņemot Brīvostas pārvaldes atļauju.

68. Kuģi, kas iekrauj vai izkrauj bīstamās un piesārņojošās lejamkravas vai tiek bunkurēti, gaišā diennakts laikā paceļ signālkarogu "Bravo", tumšā diennakts laikā ieslēdz sarkanu riņķuguni. Šīs prasības attiecas arī uz kuģiem, kas veic kravas operācijas ar bīstamām kravām iepakojumā (1., 4., 7.klase pēc IMDG kodeksa).

69. Pasažieru un apgādes operācijas, tai skaitā bunkurēšanu, enkurvietās var veikt ar Brīvostas kapteiņa atļauju.

70. Ja stipra vēja ietekmē tankkuģa kustība gar piestātni pārsniedz 2 metrus, tad kravas operācijas pārtrauc. Kravas operācijas ar sašķidrināto amonjaku un šķidriem ķīmiskiem produktiem pārtrauc, ja vēja ātrums ir 15 m/sek vai lielāks. Negaisa laikā aizliegts veikt kravas operācijas ar IMDG kodeksa 1., 2., 3., 4.klases kravām.

71. Ja kuģim, atrodoties Brīvostā, izlīst (noplūst) naftas vai ķīmiskie produkti uz klāja vai aiz borta, tad:

71.1. nekavējoties pārtrauc kravas operācijas;

71.2. kuģa kapteinis vai krasta darbinieks par noplūdi nekavējoties informē piestātnes vai termināļa operatoru un Brīvostas kapteiņa dienestu, kas veic nepieciešamo piesārņojuma likvidācijas koordinēšanu akvatorijā, izņemot ārējo reidu. Piesārņojuma likvidācijas koordinēšanu ārējā reidā veic Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests.

72. Šķidro amonjaku drīkst iekraut tikai tādos kuģos, kas ir pilnīgi sagatavoti amonjaka iekraušanai pirms ienākšanas ostā saskaņā ar gāzvedēju tankkuģu un termināļu operatoru sabiedrības vadlīnijās (SIGTTO) noteikto sašķidrināto gāzu apriti kuģiem un termināļiem un kas ir aprīkoti ar krasta kabelim pievienojamu avārijas kravas sūkņu izslēgšanas mehānismu, kas aizsargā krasta iekārtas no iespējamiem hidrauliskiem triecieniem kuģa ātrdarbības vārsta aizvēršanās gadījumā.

73. Uz tankkuģiem pārtrauc kravas operācijas bunkurētājkuģa pietauvošanas vai attauvošanas laikā. Bunkurētājkuģa dūmenis nedrīkst atrasties pret tankkuģa kravas klāju.

74. Kravas operācijas uz kuģiem, kuros iekrauj vai no kuriem izkrauj naftu, naftas produktus, šķidros ķīmiskos produktus un beramkravas, veic tikai tad, ja ir izpildītas visas "kuģa/krasta kontroles lapas" (ship/shore safety check list) prasības un šī "lapa" attiecīgi noformēta.

XII. Kuģošanas ierobežojumi un aizliegumi

75. Kuģa iegrime, kuģim ienākot vai izejot no Brīvostas, kuģu ceļos (fārvateros) un piestātnēs nedrīkst pārsniegt Noteikumos noteikto maksimāli pieļaujamo iegrimi (2.pielikums). Ja nepārvaramas varas vai citu iemeslu dēļ mainās kuģošanas kanāla parametri vai kuģošanas apstākļi, Brīvostas kapteinis ir tiesīgs samazināt maksimāli pieļaujamo kuģa iegrimi vai noteikt citus ierobežojumus. Ventspils brīvostas pārvalde ir tiesīga izdarīt grozījumus Noteikumu 2.pielikumā.

76. Kuģa relatīvais ātrums Ventas upes kuģošanas kanālā nedrīkst pārsniegt 5 mezglus.

77. Mazie kuģi ar dzinēja jaudu līdz 55 kW vai tilpību līdz 80 BT, kuģojot Brīvostas akvatorijā, nedrīkst traucēt citu kuģu satiksmi.

78. Brīvostā ienākot vai izejot nedegazētam tankkuģim vai tankkuģim ar kravu, citu kuģu kustība priekšostā un uz kuģu ceļiem (fārvateriem) aizliegta.

79. Kuģiem aizliegts izmest enkurus tuvāk par 100 m no zemūdens kabeļiem, kanalizācijas un ūdensvada dīķeriem. Šajās zonās piestātnēs izliktas attiecīgas brīdinājuma zīmes, kuras ir apgaismotas tumšā diennakts laikā. Šīs zīmes uztur kārtībā šo komunikāciju īpašnieks. Ventas upes kuģošanas kanālā ir divas dīķeru – kabeļu zonas:

79.1. starp piestātnēm Nr.5 un Nr.17;

79.2. starp piestātni Nr.12 un pilsētas krastmalu.

80. Kuģiem, kas ir garāki par 30 m, apdzīšana Ventas upes kuģošanas kanālā un priekšostā aizliegta.

81. Kuģiem aizliegta ieiešana un atrašanās bīstamības zonā, kas noteikta 50 m attālumā no ķīmisko un gāzes kravu piestātnēs stāvošiem kuģiem. Šīs prasības neattiecas uz ostas palīgkuģiem, kas sniedz pakalpojumus ķīmisko un gāzes kravu piestātnēs stāvošiem kuģiem.

82. Kuģis piestātnē gaitas gatavības pārbaudei galvenos dzinējus ar pieslēgtu dzenskrūvi drīkst darbināt ne ilgāk kā vienu minūti. Šis aizliegums neattiecas uz kuģiem ar grozāmo lāpstiņu dzenskrūvi "0" stāvoklī.

83. Kuģiem, kuri stāv pie piestātnes, aizliegts izgriezt aiz borta kravu strēles un celtņus, ja tie netiek izmantoti kravu operācijām.

84. Intensīvos ledus iešanas apstākļos kuģu satiksme Brīvostā var tikt aizliegta.

85. Pasažieru pārvadāšana Brīvostas akvatorijā atļauta tikai ar speciāli šim nolūkam aprīkotiem kuģiem.

XIII. Kuģa aizturēšana un arests

86. Kuģim liedz iziet no Brīvostas, ja Brīvostas kapteinis ir saņēmis tiesas nolēmumu par kuģa arestu vai Latvijas Jūras administrācijas vai citas normatīvajos aktos noteiktas iestādes lēmumu par kuģa aizturēšanu.

87. Kuģa arests var notikt saskaņā ar 1952.gada Starptautisko konvenciju par noteiktu likumu, kas attiecas uz jūras kuģa arestu, unifikāciju. Ja kuģis ir iesaistīts jūras negadījumā, ir radījis bojājumus ostas un/vai termināļa īpašumam vai arī radījis piesārņojumu, bet tiesas nolēmumu par kuģa arestu nav iespējams operatīvi saņemt, tad Brīvostas kapteinis var veikt kuģa aizturēšanu līdz šāda lēmuma saņemšanai.

XIV. Kuģu formalitātes un ziņošanas kārtība

88. Kuģis ienākot un izejot no Brīvostas, Brīvostas kapteiņdienestā, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, iesniedz dokumentus saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par kuģu formalitātēm, kas saistītas ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās, un Konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL Konvencija).

89. Lai ievestu kuģi Brīvostā, izvestu no tās, vai veiktu tā pārtauvošanu, kuģu aģents pa e-pastu un/vai faksu nosūta pieteikumu Kuģu satiksmes dienestam.

90. Brīvostas kapteiņa dienesta darbinieki ir tiesīgi pārbaudīt kuģi attiecībā uz šo Noteikumu ievērošanu.

XV. Robežapsardzības, muitas un sanitārais režīms

91. Personu un kuģu robežpārbaudes Brīvostā savas kompetences ietvaros veic Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, Pārtikas un veterinārais dienests, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests.

92. Sanitāro uzraudzību Brīvostā veic Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļa un Pārtikas un veterinārā dienesta Robežkontroles departamenta kontroles punkts. Šo dienestu prasības to kompetences ietvaros ir obligātas visiem kuģiem, fiziskajām un juridiskajām personām, kuras darbojas Brīvostā. Par nelabvēlīgu sanitāri epidemioloģisko stāvokli vai slimiem apkalpes locekļiem, vai sanitāri bīstamu kravu kuģa kapteinis ar aģenta starpniecību paziņo sanitārajai robežinspekcijai un Veselības inspekcijas Kurzemes kontroles nodaļai ne vēlāk kā 24 stundas pirms kuģa ienākšanas Brīvostā..

93. Ūdeni no Brīvostas akvatorijas aizliegts lietot kā dzeramo ūdeni. Dzeramo ūdeni kuģis var saņemt no ūdens ņemšanas ietaisēm piestātnēs.

XVI. Vides aizsardzība

94. Visi kuģi, kā arī visas juridiskās un fiziskās personas, kas darbojas vai atrodas Brīvostas teritorijā, rīkojas atbilstoši MARPOL 73/78 un HELSINKI-92 prasībām un citu starptautisko un nacionālo normatīvo aktu prasībām vides aizsardzības jomā tādā mērā, kādā uz tiem attiecas minētie normatīvie akti.

95. Brīvostas akvatorijā aizliegts:

95.1. izliet aiz borta ūdeni, ar kuru mazgāts kuģa klājs vai kravas telpas;

95.2. mest aiz borta jebkādus atkritumus, kravas paliekas, kravas separācijas materiālus;

95.3. krāsojot kuģi, piesārņot Brīvostas akvatoriju ar krāsām;

95.4. lietot atkritumu dedzināmās krāsnis;

95.5. novadīt aiz borta piesārņotus ūdeņus. Piesārņoto ūdeņu atsūknēšanas vārstiem jābūt aizvērtiem un aizzīmogotiem;

95.6. ūdens virsmas attīrīšanai no naftas un tās produktiem izmantot preparātus, kuri izšķīdina vai nogremdē peldošo naftu un tās produktus.

96. Pirms Brīvostas atstāšanas kuģiem visi uz tiem radītie atkritumi, kurus aizliegts novadīt Baltijas jūrā saskaņā ar MARPOL 73/78 un HELSINKI-92, ir jānodod Brīvostas pieņemšanas iekārtās. Pirms Brīvostas atstāšanas visi kravas pārpalikumi ir jānovada Brīvostas pieņemšanas iekārtās saskaņā ar MARPOL 73/78 prasībām.

97. Sausajiem atkritumiem jābūt sašķirotiem atbilstoši kuģa atkritumu plānam.

98. Kuģus (pasažieru, kravas – pasažieru, zvejas kuģi), kuri veic regulārus reisus, vai reisus, kuru ilgums nepārsniedz 24 stundas, var atbrīvot no šo Noteikumu 96.punkta prasībām. Šajā gadījumā kuģa kapteinis Brīvostas kapteiņa dienestā iesniedz ziņas par:

98.1. ostu, kurā kuģis nodod atkritumus;

98.2. reisu ilgumu;

98.3. atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

99. Kuģi ar sprāgstvielām un to izstrādājumiem (1.klase pēc IMDG kodeksa), gāzēm (2.klase pēc IMDG kodeksa) un radioaktīvajiem materiāliem (7.klase pēc IMDG kodeksa) Brīvostā var ienākt tikai ar Brīvostas pārvaldes un atbilstošās vides aizsardzības institūcijas atļauju.

100. Ja, veicot kravas operācijas, tiek pārsniegtas pieļaujamās vides piesārņojuma normas, tad kraušanas intensitāti nekavējoties samazina līdz apjomam, līdz šīs normas tiek ievērotas.

101. Kuģi, atrodoties Brīvostā, drīkst izmantot tikai tās tualetes, kurām ierīkotas slēgtās notekūdeņu uzkrāšanas tvertnes vai bioloģiskās attīrīšanas sistēmas.

102. Komerczveja Brīvostas akvatorijā ir aizliegta, makšķerēšana atļauta saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem. Peldēšanās priekšostā un Ventas upes kuģošanas kanālā ir aizliegta.

103. Piestātņu un termināļu operatori veic saimniecisko darbību saskaņā ar Valsts Vides dienesta Ventspils Reģionālās vides pārvaldes izsniegtajām A vai B kategorijas atļaujām vai C kategorijas apliecinājumu.

XVII. Ugunsdrošības režīms

104. Par ugunsdrošību katrā Brīvostas piestātnē un/vai terminālī, atbild šīs piestātnes un/vai termināļa operators.

105. Uz kuģiem, kas atrodas Brīvostas akvatorijā, par ugunsdrošību atbild un prasību, kādas noteiktas SOLAS 74, izpildi nodrošina kuģa kapteinis.

106. Konstatējot ugunsgrēku uz kuģa, piestātnē vai terminālī, kuģa sardze vai persona, kas to atklājusi:

106.1. izsludina trauksmi;

106.2. informē piestātnes vai termināļa operatoru, Brīvostas kapteiņdienestu;

106.3. izsauc termināļa un pilsētas ugunsdzēsēju komandas (pa tālruni 112);

106.4. uzsāk dzēšanu ar visiem iespējamiem līdzekļiem.

107. Piestātnes vai termināļa operators vada ugunsdzēšanas darbus piestātnē vai terminālī līdz ugunsdzēsēju komandas ierašanās brīdim. Uz kuģa ugunsdzēšanas darbus vada kuģa kapteinis.

108. Izceļoties ugunsgrēkam Brīvostas teritorijā, kuģim jābūt gatavam atstāt bīstamo rajonu.

109. Kuģu bunkurēšanu un smērvielu piegādi var veikt komersants, kas ir noslēdzis līgumu ar Brīvostas pārvaldi par attiecīgās komercdarbības veikšanu Brīvostā, veicamā operācija ir saskaņota ar piestātnes un termināļa operatoru.

110. Bunkurēšanas operāciju veikšanai jāievēro apakšpunktos minētie nosacījumi.

110.1. Vienlaicīgi ar kravas vai balasta operācijām var bunkurēt:

110.1.1. sauskravas kuģus jebkurā piestātnē no bunkurētājkuģa;

110.1.2. naftas un naftas produktu tankkuģus no krasta stacionārās sistēmas vai bunkurētājkuģa;

110.2. gāzes un ķīmijas tankkuģus var bunkurēt tikai no bunkurētājkuģa līdz kravas operāciju veikšanai vai pēc tām.

110.3. No autocisternām var veikt bunkurēšanu piestātnēs Nr.1., 2., 3., 4., 4a., 5., 8., 9., 10., 12., 13., 13b., 14., 15., 16., 16a., 17., 18., 26., 26a., 26b., 26c., 37., 38., 52., 53.

110.4. Starptautisko buru kuģu regašu un jūras spēku mācībās iesaistītos kara kuģus var bunkurēt no autocisternām vai bunkurētājkuģa piestātnēs Nr.19, 20, 21, 22, 23, 24.

111. Uz autocisternas jāizvieto līdzekļi, kas paredzēti ne mazāk par 50 kilogramu naftas produktu noplūdes likvidācijai.

112. Ugunsbīstamu darbu (elektrometināšana, gāzes metināšana, metāla griešana vai citi darbi ar atklātu liesmu) veikšanai uz kuģa, tā kapteinim jāsaņem Brīvostas kapteiņdienesta un attiecīgās piestātnes operatora atļauja.

113. Jebkādi ugunsbīstami darbi aizliegti:

113.1. uz kuģiem lejamkravu rajonā;

113.2. uz kuģiem ar bīstamām kravām (1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9.klase pēc IMDG kodeksa);

113.3. uz piestātnes, ja pie tās atrodas kuģis.

XVIII. Būvju un iekārtu aizsardzība

114. Darbus, kas saistīti ar zemūdens kabeļiem, komunikācijām un hidrotehniskām būvēm, veic tikai ar Brīvostas pārvaldes un Brīvostas kapteiņa atļauju.

115. Pēc remonta atļauts izmēģināt galvenos dzinējus ar pieslēgtu dzenskrūvi, iepriekš saskaņojot to ar piestātnes operatoru un Brīvostas kapteiņa dienestu. Šī darbība nedrīkst traucēt citus kuģus, kuri atrodas Brīvostā.

XIX. Padziļināšanas darbi

116. Jebkādi Brīvostas akvatorijas padziļināšanas darbi var notikt tikai ar Brīvostas pārvaldes un Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto institūciju atļauju.

117. Padziļināšanas kuģi un gruntsvedējkuģi, kuri strādā Brīvostas akvatorijā, dod ceļu kuģiem, kuri ienāk vai iziet no Brīvostas.

118. Uz padziļināšanas kuģiem, kuri strādā Brīvostas akvatorijā, ir jābūt paceltām zīmēm vai ieslēgtām signālugunīm saskaņā ar COLREG-72 prasībām.

119. Ja padziļināšanas kuģim vienlaicīgi tuvojas divi kuģi no pretējām pusēm, priekšroka dodama kuģim, kurš virzās uz izeju no Brīvostas.

120. Padziļināšanas kuģis darbības laikā Brīvostas akvatorijā operatīvi ziņo Kuģu satiksmes dienestam par trošu un enkuru izvietojumu. Padziļināšanas kuģim vienmēr jābūt gatavam atlaist vai ievilkt troses, lai netraucētu citu kuģu kustību.

XX. Ostas drošības uzraudzības pamatprincipi

121. Kuģu, ostas un ostas iekārtu aizsardzību sev pakļautajās ierobežotas piekļuves teritorijās nodrošina piestātnes un/vai termināļa operators, pamatojoties uz Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasībām. Brīvostas pārvalde nosaka ISPS prasību izpildi Brīvostā un kontrolē Brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijā esošo termināļu darbību atbilstoši Brīvostas iekārtu aizsardzības plānam.

122. Cilvēki un sauszemes transporta līdzekļi Brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijās var iekļūt vai izkļūt no tās tikai caur atbilstošajiem caurlaižu punktiem. Caurlaižu režīmu katrā terminālī nodrošina tās operators.

123. Atrodoties Brīvostas ierobežotas piekļuves teritorijās jebkurai personai jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam. Personas dokuments jāuzrāda pēc ostas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas aizsardzības virsnieka, ostas iekārtas apsardzes personāla, robežsardzes, muitas vai ostas kontroles darbinieku pieprasījuma. Ja ierobežotas piekļuves teritorijas apsardzes noteikumi pieprasa, caurlaidei vai identifikācijas kartei jābūt piestiprinātai pie apģērba redzamā vietā.

XXI. Ostas maksas

124. Ostas maksas nosaka Brīvostas pārvalde. Maksām par pakalpojumiem robežlīmeņus apstiprina Brīvostas pārvalde.

125. Brīvostā ir noteiktas:

125.1. ostas maksas:

125.1.1. tonnāžas maksa;

125.1.2. kanāla maksa;

125.1.3. kravas maksa;

125.1.4. loču maksa;

125.1.5. sanitārā maksa;

125.1.6. mazo kuģu maksa;

125.2. maksas par šādiem pakalpojumiem:

125.2.1. tauvošanas darbu izpildi;

125.2.2. velkoņu izmantošanu;

125.2.3. ugunsdzēsēju pakalpojumiem;

125.2.4. dzeramā ūdens piegādi;

125.2.5. ostas peldošo līdzekļu izmantošanu;

125.2.6. piesārņotā balasta pieņemšanu;

125.2.7. kravas tanku mazgājamo ūdeņu pieņemšanu;

125.2.8. cieto ar naftu un naftas produktiem piesārņoto atkritumu pieņemšanu, ja tie radušies saistībā ar kuģa kravu vai kravas telpām;

125.2.9. citi maksas pakalpojumi.

126. Kuģi, kas apmeklē Brīvostu, maksā Latvijas Jūras administrācijai maksu par navigācijas pakalpojumiem saskaņā ar Latvijas Jūras administrācijas izrakstītajiem rēķiniem.

127. Kuģis pirms iziešanas no Brīvostas, izņemot gadījumus, kad līgums starp Brīvostas pārvaldi un Aģentu paredz citu samaksas kārtību, samaksā visas Brīvostas maksas un maksas par pakalpojumiem.

XXII. Brīvostas kapteinis

128. Brīvostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem kuģiem, organizācijām, komercsabiedrībām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām Brīvostā.

129. Brīvostas kapteinis ir tiesīgs likt kuģim atgriezties Brīvostā un aizturēt to līdz apstākļu noskaidrošanai, ja kuģis izgājis jūrā bez Brīvostas kapteiņa dienesta atļaujas.

130. Brīvostas kapteinis vada Brīvostas akvatorijā notikušo avāriju un kritisko situāciju seku novēršanas operācijas, veic jūras negadījuma sākotnējo izmeklēšanu, liecību un dokumentu iegūšanu.

131. Brīvostas kapteinim ir tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu.

XXIII. Sakari

132. Kuģiem, kas atrodas Brīvostas akvatorijā, jānodrošina nepārtraukti radiosakari pa UĪV radiostacijas šādiem kanāliem, ja kuģis:

132.1. atrodas ārējā reidā uz enkura – 9. un 16.kanāls;

132.2. ir gaitā Brīvostas akvatorijā – 9. kanāls vai cits kanāls, kuru noteicis Kuģu satiksmes dienests;

132.3. atrodas pie piestātnes un nav nodrošināts ar telefona sakariem – 9. un 16.kanāls.

133. Brīvostas teritorijas robežās darbojas šādas licenzētas UĪV radiostacijas:

XXIV. Atbildība par Brīvostas Noteikumu neievērošanu

134. Jebkura juridiska vai fiziska persona, kas darbojas vai uzturas Brīvostā, ir atbildīga par šo Noteikumu ievērošanu saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem. Noteikumu izpildi pārrauga Brīvostas pārvalde.

135. Ja kuģis, atrodoties Brīvostā rada draudus Brīvostas būvēm, navigācijas iekārtām, citiem kuģiem, apkārtējai videi, cilvēkiem vai neievēro šos Noteikumus, Brīvostas kapteinis to var izraidīt no Brīvostas. Ar izraidīšanu saistītās ostas maksas sedz kuģa īpašnieks.

136. Brīvostas pārvalde nav atbildīga par jebkuras citas juridiskas vai fiziskas personas darbības vai bezdarbības rezultātiem Brīvostā un ir tiesīga panākt kompensāciju par jebkuriem radītajiem zaudējumiem.

XXV. Noslēguma jautājumi

137. Šie Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

138. Ar šo Noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Ventspils pilsētas domes 2005.gada 21.novembra saistošie noteikumi Nr.5 "Ventspils brīvostas noteikumi".

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos J.Vītoliņš