Par jubilejas monētu “100 gadu olimpiskajās spēlēs”

Monētas priekšpuse (averss): Centrā simbolisks triju latviešu tautastērpos ģērbtu olimpiešu atveids, no tā pa kreisi – gadskaitlis 2012, bet zem tā pa labi – uzraksts 1 LATS. Lejasdaļā – puslokā pa labi uzraksts 100 GADU OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS.	Monētas aizmugure (reverss): Centrā triju antīko grieķu skrējēju stilizētas figūras, zem tām puslokā pa labi uzraksts 776. GADS PRIEKŠ KRISTUS. Monētas josta: Uzraksti LATVIJAS REPUBLIKA un LATVIJAS BANKA, atdalīti ar rombveida punktiem.
Nominālvērtība: 1 lats; Svars: 22,00 g, diametrs: 35,00 mm; Materiāli: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; Kalta 2012.gadā Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande); Mākslinieks: Aigars Bikše.

Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata sudraba jubilejas monētu “100 gadu olimpiskajās spēlēs”. Tās grafisko dizainu un ģipša modeli veidojis Aigars Bikše. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Šogad, kad Latvijas olimpieši gatavojas Londonas olimpiskajām spēlēm, Latvijā svinam arī šīs kustības jubileju. Pirms 100 gadiem latvieši kļuva par olimpiešiem – 1912.gadā 31 sportists no Vidzemes un Kurzemes ieradās uz olimpiskajām spēlēm Stokholmā. Turklāt veiklais šāvējs pa māla baložiem Haralds Blaus ieguva bronzas medaļu. Kopš tā laika līdzšinējās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportisti ieguvuši 20 zelta, 40 sudraba un 20 bronzas medaļas.

Monētas vienā pusē ir grieķu olimpieši pirms gandrīz trīstūkstoš gadiem un otrā – latviešu olimpieši pirms simts gadiem. Monētas mākslinieks Aigars Bikše monētā uzsver ideju par kultūras vienotību: “Eiropas kultūra ir viena vesela. Latvieši pirms simt gadiem vienkārši turpināja to, ko grieķi bija sākuši krietni senāk. Un monētā mēs redzam šodienas priekšstatus par vienu un otru laikmetu.”

Sudraba 1 lata monēta “100 gadu olimpiskajās spēlēs” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs ir Ls 29,10.

Jubilejas un piemiņas monētas pēc formas ir nauda, bet pēc būtības – mākslas darbs. Tās izgatavo no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augstā kaluma kvalitātē. Atšķirībā no apgrozības naudas jubilejas monētas parasti nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai un kolekcijām. Tādēļ šo monētu cena arī ievērojami pārsniedz nominālvērtību.

Latvijas Banka kopš lata atjaunošanas izlaidusi 87 jubilejas un piemiņas monētas, un daudzas no tām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos.

***

Par latviešu senču darbīgumu dzintara vākšanā rakstījis jau romiešu vēsturnieks Gajs Kornēlijs Tacits un Plīnijs Vecākais. Bijuši gana ņipri un cauri sūriem gadsimtiem aizdzīvojušies līdz pat mūsdienām. Gājis visādi, nedienu nav trūcis. Noturēties līdzējis gan gara spēks, gan arī fiziskā izveicība, kas smagos darbos un arī karošanā rūdīta.

Tā nu latvietis nonāca modernos laikos ar visiem to likumiem un tikumiem, kārtīgi atmodās un drošu soli iegāja Eiropā. Pieņēma kultūrtautai piedienīgas zināšanas, iemaņas un paradumus, arī tādus, ko Eiropai un pasaulei reiz bija atstājuši senie grieķi. Filozofija, ģeometrija un teātris, turpat arī viedā atziņa: “Veselā miesā – vesels gars!” Ar šo domu dižā Zeva pielūdzēji esot naski sportojuši jau tad, kad visi ziemeļu iemītnieki vēl skaitījās pie barbaru ciltīm piederīgi. Jau turpat 800 gadu priekš Kristus dzimšanas helēņi pulcējušies Olimpijā, likuši pie malas karošanu un uz nebēdu skrējuši, cīkstējušies, boksējušies un mētājuši diskus.

Kur slēpjas mūsu sportiskā cīņas gara dzīvelīgās saknes? Kas tam visam pamatā, ja ņemam vērā, ka senais latvis vis nesēdēja antīka tempļa pavēnī un neloloja cēlas filozofiskas domas pirms maratonskrējiena? Viņam nebija vaļas garām pārdomām, jo spiedīgas dzīves vajadzības lika nemitīgi skriet, mest, peldēt, lēkt, nirt, šļūkt un šaut. Dzintarjūras krasta koku šalkās maratonu viņam drīzāk sarūpēja kāds no miega uzjundīts lācis. Ne visi varēja būt Lāčplēši, lielākajai daļai nācās paļauties tik uz savām kājām. Vēlāk šīs iemaņas vērojām atdzimstam Jāņa Daliņa un Aigara Fadejeva papēžu zibā. Brīnišķo medījumu – briedi vai stirnāzi – panākt un likt tam cepeša lomā iejusties jaudāja tikai veikli raidīts šķēps. Tagad latvis grauž čipsus, bet mednieka gēns nav zudis. Un raugi, roka atkal strauji raida šķēpu aiz šķēpa pakaļ olimpiskajām medaļām.

Modernie eiropieši ar franču barona Pjēra de Kubertēna gādību sengrieķu sportošanas tradīciju atjaunoja 1896.gadā. Latvji sākumā ar zemniecisku piesardzību lūkojās uz šādu pasākumu, bet jau 1912.gadā 31 censonis no Vidzemes un Kurzemes sadūšojās un ieradās uz olimpiskajām spēlēm Stokholmā. Turklāt veiklais šāvējs pa māla baložiem Haralds Blaus pat ieguva bronzas medaļu.

Kopš tās reizes teju visās olimpiskajās spēlēs mūsējie arvien bijuši naski dalībnieki. Pirmais sudrabs tika dižajam latvju soļotājam Jānim Daliņam 1932.gadā Losandželosā, bet pirmo zeltu sarūpēja šķēpmetēja Inese Jaunzeme 1956.gadā Melburnā. Turklāt ar šķēpa mešanu latviešiem īpaši veicies, jo nāca vēl citi zelti – Elvīrai Ozoliņai 1960.gadā Romā, Jānim Lūsim 1968.gadā Mehiko, Dainim Kūlam 1980.gadā Maskavā. Latviešiem diezgan pastāvīgu zelta ieguvi un pasaulē labāko slavu nodrošināja arī basketbola un volejbola spēles, vingrošana, burāšana, airēšana, šaušana, kamaniņu braukšana un bobslejs. Kopumā līdzšinējās vasaras un ziemas olimpiskajās spēlēs Latvijas sportotāji nacionālos cēlmetālu krājumus papildinājuši ar 20 zelta, 40 sudraba un 20 bronzas medaļām. Gods un slava mūsu olimpiešiem!

Šādu raženu ieguldījumu, ko ik pa laikam apbrīno teju visa cilvēce, Latvijas Banka atzīmē ar speciālas monētas laidienu, kas iecerēts arī kā draudzīgs pamudinājums uz jauniem sportiskiem varoņdarbiem 2012.gada olimpiskajās spēlēs Londonā. Naigi, naigi tik uz priekšu – ātrāk, augstāk, spēcīgāk!

Mārtiņš Grāvītis,
Latvijas Bankas preses sekretārs