Saeima ziemas sesijas pēdējā sēdē nodeva izskatīšanai komisijām Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu – grozījumus likumā “Par valsts pensijām”. Minētie grozījumi citastarp paredz arī valstī noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 62 uz 65 gadiem. Izmaiņas valstī noteiktajā pensionēšanās vecumā Ministru kabinets pamatojis ar nepieciešamību nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju. Uz nepieciešamību savlaicīgi veikt ekonomisko un demogrāfisko risku novērtēšanas pasākumus un attiecīgi rīkoties norādījusi arī Satversmes tiesa. Satversme tiesā ir skatītas vairākas lietas par dažādiem grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Satversmes tiesa ir analizējusi apstrīdēto normu atbilstību pamatā šādiem tiesību pamatprincipiem – sociāli atbildīgas valsts, samērīguma un tiesiskās paļāvības principam. Taču Satversmes tiesā izskatītās lietas nav tieši attiekušās uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Raksta mērķis nav analizēt konkrētas tiesību normas atbilstību Satversmei. Raksta mērķis ir sniegt minētās likumdošanas iniciatīvas – pensionēšanās vecuma paaugstināšanas – juridisku analīzi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumos norādītos secinājumus un argumentus, kā arī apkopot Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas.

No Maksātnespējas likuma, kas stājās spēkā 2010.gada 1.novembrī, un autora iepriekšējās publikācijas 2011.gada 15.februārī ir aizritējis jau vairāk nekā gads, un tiesās ir pieņemti vairāki būtiski nolēmumi, kas turpina praksē ieviest fiziskas personas maksātnespējas procesa regulējumu atbilstoši Maksātnespējas likuma mērķim un sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem. Lai gan Tieslietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas strādā pie Maksātnespējas likuma grozījumiem, tiesu nolēmumi pierāda, ka atsevišķos gadījumos likuma izmaiņas nav nepieciešamas, jo uz strīdīgajiem jautājumiem Augstākās tiesas Senāts un citas tiesu instances ir sniegušas izsmeļošas atbildes. Turklāt Latvijas tiesās maksātnespējas procesus lūdz uzsākt arī Lietuvas pilsoņi, un Lietuvas Apelācijas tiesa ir pieņēmusi nolēmumu, ar kuru tiesa konstatē, ka Latvijā uzsāktajā maksātnespējas procesā tiesas spriedums nav papildus jāapstiprina Lietuvas Republikas tiesā. Šogad iespējams, ka ir sagaidāmi vairāki Lietuvas pilsoņu maksātnespējas procesi, tādēļ rakstā atspoguļotā informācija varētu būt nepieciešama administratoriem, kas šos procesus uzraudzīs.

www.juristavards.lv