Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 12.aprīlī

AM: Par grozījumiem Militārā dienesta likumā

12.aprīlī Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”.

Grozījumi Militārā dienesta likumā izstrādāti, jo saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) likuma pārejas noteikumu 7.punktu no 2012.gada 1.janvāra militārie darbinieki vairs neietilpst NBS personālsastāvā, tādējādi jāizslēdz attiecīgās normas no Militārā dienesta likuma.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija ir apkopojusi vairākus aktuālos nepieciešamos grozījumus konkrētajā likumā. Tie saistīti ar karavīru militāro disciplīnu un pienākumiem, tiesībām uz darbu, tiesībām lietot speciālos līdzekļus, pieņemšanu profesionālajā dienestā, komplektēšanu militārajās izglītības iestādēs, amatā iecelšanas vispārīgajiem noteikumiem, komandējumiem, dienesta pakāpju piešķiršanas noteikumiem, profesionālā dienesta līguma izbeigšanas noteikumiem, atvaļināšanas kārtību, formas tērpu valkāšanu, sociālajām un citām ar dienestu saistītajām garantijām, tiesībām uz dzīvojamo platību, pienākumiem pēc atvaļināšanas, apbalvojumiem, atsevišķu disciplinārsodu izpildi.

Militārā dienesta likums grozīts, veicot arī vairākus terminoloģiska rakstura grozījumus atbilstoši citu spēkā esošo ārējo normatīvo aktu regulējumam.

AM: Par bruņojuma nodošanu Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem

12.aprīlī Ministru kabineta MK valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais rīkojuma projekts “Par bruņojuma nodošanu Zviedrijas Bruņotajiem spēkiem”. AM nolēmusi atbalstīt Zviedrijas Bruņoto spēku šā gada janvārī izteikto lūgumu nodot tiem novecojušu munīciju un divus ieročus. Bruņojums tiks izmantots pirmsmisijas karavīru apmācībai. Bruņojuma demilitarizācija un iznīcināšana izmaksātu aptuveni 2000 latu. Bruņojuma kopējā bilances vērtība ir 18 896,40 lati. Munīcijas nodošanai nepieciešamos administratīvos un loģistikas izdevumus sedz Zviedrijas Bruņotie spēki.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē

Līdzšinējā biodegvielu ražošanas nozares attīstība Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīze rāda, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, ko valsts no savas puses var sekmēt ar dažādiem politikas instrumentiem.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par situāciju biodegvielu ražošanas nozarē, kurā ietverta informācija par līdzšinējo biodegvielu nozares attīstību un sniegti priekšlikumi nozares tālākās izaugsmes sekmēšanai, kas 12.aprīlī tika nodots saskaņošanai gan valsts institūcijām, gan komersantiem un asociācijām.

Lai sasniegtu nozarei izvirzīto mērķi – 2020.gadā no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars transporta sektorā sasniedz vismaz 10% no enerģijas bruto galapatēriņa transportā –, Latvijā ir jāīsteno pasākumi, kas veicinātu no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņu transporta sektorā. Šo mērķi Latvija var sasniegt vairākos veidos: veicinot biodegvielu patēriņu dažādos enerģijas galapatēriņa sektoros, elektrotransportu plašāku izmantošanu, kā arī veicinot videi draudzīgāka gan privātā, gan sabiedriskā transporta izmantošanu.

Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas un līdzšinējo biodegvielu ražotājiem sniegto tiešo subsīdiju apmēru (67,3 miljoni latu laika periodā no 2005. līdz 2010.gadam), Ekonomikas ministrija uzskata, ka nozares turpmākai attīstībai ir jāturpina līdzšinējie netiešā atbalsta instrumenti (piemēram, samazinātās akcīzes nodokļa likmes biodegvielas un fosilās degvielas maisījumiem, kuros biodegvielas saturs ir vismaz 30%, obligātais piejaukums fosilajai degvielai), kas veicina biodegvielas patēriņu un nodrošina ražotājiem stabilu noieta tirgu.

Līdztekus jau līdzšinējiem netiešā atbalsta instrumentiem, Ekonomikas ministrija uzskata: lai veicinātu biodegvielas patēriņu Latvijā, šā gada laikā jāizvērtē iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai – līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam.

Mēneša laikā pēc šā informatīvā ziņojuma izskatīšanas MK Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Pašvaldību savienību plāno sagatavot detalizētākus priekšlikumus šādās jomās:

• priekšlikumus valsts atbalsta piemērošanai biodegvielu patēriņa veicināšanai un grozījumiem tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts tiek sniegts tikai biodegvielām, kas atbilst normatīvajos aktos par ilgtspējības kritērijiem noteiktajām prasībām;

• priekšlikumus par iespējām veicināt biodegvielu izmantošanu lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos biodegvielu izejvielu audzēšanā, kā arī par iespējām veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumiem iegādāties smagās tehnikas, kas darbojas ar tīru biodegvielu;

• priekšlikumus par pašvaldību iespējām nodrošināt maksas atlaides pašvaldībām piederošajās autostāvvietās transporta līdzekļiem, kas izmanto tīras biodegvielas vai degvielas ar biodegvielu piejaukumu virs 10%, kā biogāzi un tīras augu eļļas, un elektrotransportam, kā arī par iespējām noteikt maksas atvieglojumus iebraukšanai pilsētu zonās, kurās noteikta iebraukšanas maksa;

• priekšlikumus transportlīdzekļu pārbūves veicināšanai, lai nodrošinātu biodegvielu un fosilo degvielu maisījumu ar augstu biodegvielas saturu izmantošanu;

• vienlaikus tiks izvērtētas iespējas nodrošināt, ka konkursos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu un valsts un pašvaldību iepirkumos par transporta līdzekļu iegādi tiek ietverti nosacījumi par papildu vērtēšanas punktu piešķiršanu, ja tiek piedāvāti transportlīdzekļi, kas kā degvielu izmanto tīru biodegvielu vai fosilo degvielu un biodegvielu sajaukumu (ar biodegvielas saturu virs 10%).

Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VZD: Par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam

Kadastrālās vērtības zemei nākamgad valstī vidēji varētu samazināties par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums – par 15% – gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums par 6% – lauksamniecībā izmantotajai zemei, liecina kadastrālo vērtību bāzes projekts 2013.gadam. Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013.gadam” 12.aprīlī izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Visplašākās izmaiņas 2013.gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25–30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 2012.gadu, veiktas ražošanas objektu vērtību bāzē, jo izstrādāts jauns vērtību zonējums. Pašreiz spēkā esošais zonējums tika izstrādāts 2007.gadā/2008.gada sākumā, kad vēl lejupslīde ekonomikā nebija tik krasa. Vērtību zonas bija veidotas plašas, balstoties uz vispārējo vērtību līmeni attiecīgajā teritorijā. Četru gadu laikā notikušās izmaiņas gan ekonomikā, gan nekustamā īpašuma tirgū, un tās atstājušas būtisku ietekmi uz zemes pieprasījumu. Salīdzinājumā ar 2007.gadu pieprasījums pēc ražošanas objektiem ir krasi samazinājies – daudzas esošās ražotnes stāv nenoslogotas, pieprasījuma pēc jaunām neapbūvētām zemes platībām praktiski nav.

Jaunajā ražošanas objektu vērtību zonējumā valstī izdalītas jaunas 247 zonas un uz 2013.gadu kopā ir noteiktas 1030 zonas. Zonu skaits būtiski pieaudzis lielajās pilsētās, piemēram, Rīgā noteiktas 42 jaunas zonas, palielinot iepriekšējo 39 zonu skaitu uz 81 zonu, Jūrmalā 11 zonu vietā izdalītas 34 vērtību zonas.

Zemes bāzes vērtības uz 2013.gadu ražošanas objektu īpašumu grupā samazināsies ceturtajā daļā zonu, attiecīgi samazinot arī īpašumu kadastrālās vērtības. Atsevišķās zonās ir arī neliels vērtību pieaugums – pamatā teritorijās, kas nav ražošanas zonas. Ražošanas ēku bāzes vērtības izmaiņas skārušas salīdzinoši mazāk – samazinājums skar ~8% vērtību zonu, pieaugums ir atsevišķās zonās. Tomēr papildus tiks samazinātas lielu ražošanas ēku kadastrālās vērtības (samazināts standarta apjoms).

Izmaiņas dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupā un komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupā skar nelielu objektu loku, aptuveni 2– 3% no visas valsts teritorijas – tās ir vērtību zonas, kurās darījumi uzrādījuši vērtību samazinājumu. Vērtību pieaugums ir tikai atsevišķiem objektiem.

Visās grupās atsevišķiem objektiem kadastrālās vērtības arī palielināsies, kas saistīts arī ar zonējumu robežu maiņu. Līdz ar to ne visos gadījumos izmaiņas saistāmas ar pēdējā gada laikā notikušajām norisēm tirgū, bet gan ar īpašuma vērtību neatbilstību tirgus situācijai.

Zemes kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:

Ēku kadastrālo vērtību kopsummu izmaiņas:

Ar prognozētajām kadastrālajām vērtībām ikvienam īpašumam 2013.gadam ir iespējams iepazīties Valsts zemes dienesta datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv (maksas pakalpojums).

Kadastrālo vērtību bāze 2013.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2011.gada un 2012.gada sākuma nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Cenu izmaiņu indeksi vidēji valstī uzrāda tirgus stabilizēšanos, izteikts un globāls cenu kritums nav novērots – līdz ar to, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi uz 2013.gadu, cenu izmaiņu tendenci ievērtēt bāzes vērtībās nav nepieciešams.

Lai arī cenu izmaiņu tendence valstī uzrāda stabilizēšanos, cenu izmaiņas valsts teritorijā un pa īpašumu segmentiem ir atšķirīgas. Piemēram, lielā daļā Liepājas turpinās neliels cenu kritums. Savukārt, runājot par cenu pieaugumu, tas novērojams reģistrētajos darījumos ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, kur 2011.gadā vidējā cena par hektāru valstī, salīdzinot ar 2010.gadu, pieaugusi par 15–25%.

Otrs segments, kurā novērots cenu pieaugums, ir dzīvokļi. Tomēr jāpiezīmē, ka kopš ekonomikas zemākā punkta būtisks cenu pieaugums ir tikai Rīgā un Jūrmalā un arī tikai pamatā pilsētu centros; kvalitatīviem dzīvokļiem, kurus galvenokārt pērk ārvalstnieki. Turpretī sērijveida dzīvokļu segmentā cenu izmaiņas 2011.gadā praktiski nebija.

Andris Sproģis, Valsts zemes dienesta
komunikācijas projektu vadītājs