Finanšu ministrija: Par Māstrihtas kritēriju izpildi, gatavojoties eiro ieviešanai

Eiro ieviešanas priekšnoteikums ir Māstrihtas kritēriju izpilde. No četriem kritērijiem diskusijās parasti tiek skarts tikai viens no tiem – inflācijas kritērija izpilde. Pārējo kritēriju – ilgtermiņa procentu likmes, valsts budžeta deficīta un valdības kopējā parāda līmeņa – prasību izpilde ir nodrošināta.

Saņemot jaunos datus par patēriņa cenu izmaiņām, ikreiz ir vietā jautājums par to, kā konkrēto mēnesi vērtējam pret vienotās Eiropas valūtas pamatiem – jau daudzkārt pieminētajiem Māstrihtas kritējiem. Nenoliedzami ikmēneša rādītāji ir svarīgi, taču jāatceras, ka kritēriju veido gada vidējais rādītājs, nevis viena mēneša rādītāja apjoms.

Patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%. Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – martā bija 4,2% ar stabilu tendenci samazināties (2012.gada janvārī tā bija 4,4%, februārī – 4,3%). Paredzams, ka gada vidējā inflācija turpinās samazināties arī turpmāk.

Analizējot turpmākos mēnešus, kas ir būtiski tieši saistībā ar eiro ieviešanu, jo ietilpst periodā, par kuru Latvija tiks vērtēta, redzamas gan pieprasījuma puses vājuma indikācijas, gan arī iepriekšējā gada t.s. bāzes efekta pozitīvā ietekme. Tas papildus ļauj gūt pārliecību, ka Latvijas gada vidējā inflācija turpinās samazināties.

Gada vidējā inflācija nav jūtīga pret sezonālām cenu svārstībām, kas pārsvarā noteica cenu kāpumu šā gada martā. No otras puses, nevar izslēgt energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz gada vidējo rādītāju. Kamēr naftas cenu kāpums pasaulē ietekmē tikai degvielas cenas, par Māstrihtas kritērija izpildi nav jāuztraucas, jo tieši tas pats notiek arī valstīs, kas noteiks kritēriju. Jautājums saglabājas par ražotāju un piegādātāju spēju absorbēt izmaksu kāpumu, nepaaugstinot cenas citiem produktiem, un atbilde uz šo jautājumu sekos tuvākajos mēnešos.

Vienlaikus jāatzīmē, ka valdība no savas puses jau 2011. un 2012.gadā īstenoja vairākus pretinflācijas pasākumus, neļaujot sabiedriskajam sektoram palielināt atlīdzības fondu, nodrošinot patēriņa nodokļu stabilitāti u.c. Savukārt reālais sektors spēja elastīgi reaģēt uz krīzes radītajām pārmaiņām, attīstot eksporta un inovatīvo produktu nišu un citus konkurētspēju un efektivitāti veicinošus uzņēmējdarbības nosacījumus. Iesāktie darbi tiek turpināti un papildināti.

“Līdz ar to var atkārtoti teikt, ka galvenais Māstrihtas kritērijs – gada vidējā inflācija – ir ar stabilu tendenci samazināties un arī tautsaimniecības kopējā attīstība atbilst tam, lai valdības noteiktais mērķa datums 2014.gada 1.janvāris kā eiro ieviešanas diena būtu pašsaprotams nākamais solis Latvijas attīstībā,” rezumē eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa