Pie Valsts prezidenta

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 25.maijā, tikās ar EDSO augsto komisāru Maksu van der Stūlu.

Valsts prezidents interesējās par šīs komisāra vizītes gaitu un pārdomām pēc tikšanās ar Saeimas pārstāvjiem. M. van der Stūls izklāstīja G.Ulmanim savu nostāju Valsts valodas likuma sakarā, uzsverot, ka pirms trešā lasījuma Saeimā nav būtisku iebildumu. Pēc komsāra teiktā, jautājums ir par konkrētiem formulējumiem un likuma detaļām, kas attiecas uz privāto uzņēmējdarbību. Valsts prezidents uzsvēra, ka valdība un parlaments ir izrādījuši konstruktīvu nostāju Valsts valodas likuma sakarā, un izteica pārliecību, ka likums sekmēs sabiedrības integrāciju.

Pārrunājot sabiedrības integrācijas procesu, G.Ulmanis atzīmēja, ka pozitīvu impulsu šajā jautājumā rada jaunatnes vēlme apgūt latviešu valodu un iesaistīties valstī notiekošajos procesos, kas veicina sabiedrības sakļaušanos un saistību ar valsti un tās valodu. Makss van der Stūls izteica gandarījumu par to, ka pašlaik norit aktīva diskusija par integrētas sabiedrības veidošanos un nepieciešamību. Komisārs atzīmēja, ka okupācijas laiks ir ierobežojis latviešu valodas lietojumu. G.Ulmanis sacīja, ka valsts un sabiedrības uzdevums ir darīt visu iespējamo valodas aizsardzības labā.

M. van der Stūls sarunā pateicās G.Ulmanim par ieguldījumu, veicinot harmoniskas sabiedrības veidošanos Latvijā. Pēc komisāra sacītā, Valsts prezidents ir konsekventi virzījis ideju par sakļautas sabiedrības nepieciešamību.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 25. maijā, Ministru prezidents Vilis Krištopans tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu.

Tikšanās laikā skarti valsts valodas likumprojekta, Sabiedrības integrācijas programmas, naturalizācijas procesa jautājumi, kā arī Latvijas un Krievijas attiecību aspekti.

Ministru prezidents augstu novērtēja Latvijas valdības konstruktīvo sadarbību ar EDSO. V.Krištopans uzsvēra, ka viņš konsekventi iestājas par tāda valodas likuma pieņemšanu, kas ir stingrs, piemērojams un atbilstu LR starptautiskajām saistībām, kā arī nodrošinātu labvēlīgu vidi investīcijām un uzņēmējdarbībai Latvijā. Ministru prezidents atzina, ka vienlaikus Latvijā nepieciešams nostiprināt latviešu valodas statusu. Pašlaik darbs pie integrācijas programmas ir nozīmīgākais ilgtermiņa pasākums. V.Krištopans piebilda, ka valdība to ir nodevusi apspriešanai sabiedrībai un līdz šim apspriešanā piedalījušies apmēram 25 tūkstoši cilvēku dažādās sabiedrības grupās (minoritātes, nevalstiskās organizācijas, masu informācijas līdzekļi u.c.).

Makss van der Stūls atzinīgi novērtēja Sabiedrības integrācijas programmas apspriešanas un naturalizācijas gaitu Latvijā.

Attiecībā uz valsts valodas likumprojektu augstais komisārs norādīja, ka likumprojekta pašreizējās redakcijas atsevišķu pantu formulējumi rada bažas par neatbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām. M.van der Stūls aicināja nesteigties ar likumprojekta pieņemšanu, vispusīgi apspriežot likumprojektu un radot labākos formulējumus. Augstais komisārs novērtēja Ministru prezidenta iesniegtos priekšlikumus par likumprojektu.

V.Krištopans izteicās, ka Latvijas attiecības ar Krieviju pakāpeniski uzlabojas. Latvija sagaida starptautiskās komisijas darba uzsākšanu pilnā apjomā. Tomēr bažas rada likumprojekta "Par ekonomiskajām sankcijām pret Latviju" pieņemšana Krievijas valsts domē pirmajā lasījumā, kas rada negatīvu fonu valdību dialogam.

Valdības preses departaments

Pie Ārlietu ministra

Vakar, 25.maijā, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu.

Tikšanās laikā M.van der Stūls informēja par vizītes laikā notikušajām sarunām ar Latvijas amatpersonām par valsts valodas likumprojektu un latviešu valodas mācību programmām.

Ārlietu ministrs pauda savu atbalstu centieniem iegūt starptautisko donoru papildu finansējumu latviešu valodas mācību programmām. Runājot par valodas likumprojektu, V.Birkavs atzīmēja: "Mums nepieciešams ne tikai valodas likums, bet arī šī likuma sapratne. Tāpēc par to ir vajadzīga nopietna diskusija."

Sarunas laikā pārrunātas Latvijas un Krievijas attiecības, kā arī politiskā attīstība Krievijā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Naturalizācijas pārvaldē

Vakar, 25.maijā, Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane tikās ar EDSO augsto komisāru mazākumtautību jautājumos Maksu van der Stūlu.

E.Aldermane informēja viesi par naturalizācijas gaitu Latvijā pēc likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" stāšanās spēkā 1998.gada 10.novembrī, par nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991.gada 21.augusta dzimušo bērnu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem un pasākumiem, ko Naturalizācijas pārvalde veic, lai pilnveidotu pilsonības iegūšanas procesu un informētu iedzīvotājus par izmaiņām naturalizācijas kārtībā. E.Aldermane īpaši uzsvēra valdības atbalstu naturalizācijas veicināšanai, piešķirot Naturalizācijas pārvaldei papildu finansējumu darbinieku skaita palielināšanai pārvaldes Rīgas reģionālajās nodaļās. Tas ļāvis samazināt rindas uz naturalizācijas iesniegumu iesniegšanu, kas bija izveidojušās pēc pilsonības pretendentu loka paplašināšanas. Sarunas gaitā E.Aldermane pastāstīja arī par bukletu, ko pašlaik Naturalizācijas pārvalde gatavo, lai informētu iedzīvotājus par pilsonības jautājumiem, jau izdotajiem metodiskajiem ieteikumiem pilsonības pretendentiem latviešu valodas pārbaudes kārtošanai un šovasar pirmoreiz paredzēto apvienoto latviešu valodas skolas eksāmenu un naturalizācijas pārbaudi. Sarunā tika minēta arī sabiedrības integrācijas valsts programmas koncepcijas projekta apspriešana, kuras organizēšanā aktīvi iesaistījusies Naturalizācijas pārvalde.

EDSO augstais komisārs atzinīgi novērtēja veiktos pasākumus naturalizācijas procesa pilnveidošanā un izteica cerību, ka visi Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistīties sabiedrības integrācijas valsts programmas koncepcijas projekta apspriešanā. Makss van der Stūls interesējās, kāpēc tik maz nepilsoņu un bezvalstnieku izmanto tiesības pieprasīt pilsonību viņu pēc 1991.gada 21.augusta dzimušajiem bērniem, uz ko E.Aldermane atbildēja, ka bērniem Latvijas pilsonību vienkāršāk ir iegūt, ja naturalizējas viņu vecāki, un pašlaik kopā ar bērniem naturalizējas daudzas ģimenes. EDSO augstais komisārs sīkāk interesējās arī par lielo pretendentu pieplūdumu Rīgas reģionālajās nodaļās un par to, vai šāds naturalizācijas temps saglabāsies arī turpmāk. Pēc Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces domām, arī turpmāk uz pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā vidēji mēnesī pieteiksies ap 1300 līdz 1500 pretendentu. Joprojām lielākā aktivitāte būs Rīgā, jo Latvijas galvaspilsētā dzīvo aptuveni puse Latvijas nepilsoņu un bezvalstnieku.

E.Aldermane, atbildot uz EDSO augstā komisāra jautājumu, atzina, ka samērā augsta naturalizācijas procesa intensitāte var saglabāties piecus līdz septiņus gadus, un naturalizācija attiecībā uz Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem šai laika posmā var tikt pamatos pabeigta, bet tikai tad, ja valdība arī turpmāk aktīvi atbalstīs naturalizācijas procesu un valstī tiks izveidota vienota mācību sistēma ikvienam Latvijas iedzīvotājam — sniegta iespēja apgūt latviešu valodu, Latvijas vēsturi, tiesību pamatus un kultūrvēsturi.

Aigars Smiltnieks,

Naturalizācijas pārvaldes

preses sekretārs

a