Uzturoties darba vizītē Varšavā, Polijā

Lai apspriestu jautājumus, kas skar maijā gaidāmo NATO samitu Čikāgā, kā arī attiecības ar trešajām valstīm, Latvijas Valsts prezidents 16. un 17.aprīlī uzturējās darba vizītē Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur Belvedēras pilī tikās ar Polijas prezidentu Broņislavu Komorovski (attēlā pa kreisi) un Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu (attēlā centrā) Foto: VPK

Atklājot Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Polijas Republikas prezidentu sanāksmi sakarā ar maijā Čikāgā gaidāmo NATO samitu, Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis 16.aprīlī Belvedēras pilī, Varšavā, rīkoja vakariņas, kurās prezidenti pārrunāja galvenos sanāksmē izskatāmos tematus – drošības politikas, savstarpējas sadarbības un saskaņotas rīcības nozīmīgumu kolektīvo aizsardzības jautājumu risināšanā, kā arī attiecības ar trešajām valstīm, tai skaitā Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.

Atklājot vakariņas prezidenti teica ievadrunas. Sanāksmes iniciators B.Komorovskis pateicās kolēģiem par atsaucību un ierašanos Varšavā. Savukārt Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka līdzās drošības politikas jautājumiem un NATO samita tēmām ne mazāk svarīgi būtu apmainīties viedokļiem par Eiropas Savienības, Eiropas un visas pasaules ekonomiskajām aktualitātēm, jo situācija šobrīd ir ļoti nervoza un tuvākie pāris gadi var kļūt izšķirīgi šajā jomā. “Mums ir jādara viss, lai situāciju līdzētu stabilizēt gan reģionā, gan kontinentā,” piebilda A.Bērziņš.

Runājot par kolektīvās aizsardzības jautājumu bloku, kas Varšavā notiekošajā sanāksmē 17.aprīlī bija jāievada Latvijas prezidentam, A.Bērziņš pauda viedokli, ka tas būtu ieguvums ikvienam redzēt Krieviju pie sarunu galda kā konstruktīvu un prognozējamu partneri. Tai pašā laikā viņš pauda pārliecību, ka nozīmīgs alianses vienotības pierādījums ir kopīgā aizsardzības plānošana un mācības. A.Bērziņš atzina, ka tas ir vitāli svarīgi visam Baltijas un Austrumeiropas reģionam, lai alianses klātbūtne tajā būtu acīmredzama. Tādēļ arī reģions ir gatavs dot savu ieguldījumu šajā jomā.

Vakariņu gaitā prezidenti bija vienisprātis, ka Čikāgas samits kalpos kā trans­atlantisko saišu nostiprināšanas paraugs un apliecinājums.

17.aprīlī Belvedēras pilī, turpinoties sanāksmei, notika plenārsesija, kuras laikā tika diskutēts par kolektīvo aizsardzību, tā saukto gudro aizsardzību (smart defence), par situāciju Afganistānā, kā arī par NATO gaisa patrulēšanas misiju Baltijas valstīs, NATO partnerības politiku un citām aktualitātēm, kas saistītas ar drošības politiku.

17.aprīlī, noslēdzoties triju prezidentu plenārsesijai, kuras pamattēma skāra gaidāmā NATO samita Čikāgā aktualitātes, prezidenti vienojās, ka samits būs nozīmīgs atskaites punkts kopš jaunās NATO stratēģiskās koncepcijas pieņemšanas iepriekšējā NATO samitā Lisabonā 2010.gadā un tam ir jākļūst arī par labo transatlantisko saišu nozīmes apliecinājumu.

Plenārsesijā tika diskutēts arī par kolektīvo aizsardzību, tā saukto gudro aizsardzību (smart defence), par situāciju Afganistānā, kā arī par NATO gaisa patrulēšanas misiju Baltijas valstīs, NATO partnerības politiku un citām aktualitātēm, kas saistītas ar drošības politiku.

Vienlaikus prezidenti atzina, ka Baltijas valstu prioritāte ir panākt, lai NATO gaisa patrulēšanas misija tiek atspoguļota kā veiksmīgs gudrās aizsardzības piemērs, kas sevī iemieso savstarpējo sadarbību un NATO alianses būtību un uzdevumus. Faktiski šīs operācijas turpināšana, par ko lēmums jau ir pieņemts, nozīmēs arī lielāku Baltijas valstu iesaistīšanos. Gan plenārsesijas laikā, gan preses konferencē Latvijas Valsts prezidents A.Bērziņš un Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pateicās Polijas pusei un Polijas prezidentam par Polijas gaisa spēku iesaistīšanos Baltijas telpas patrulēšanā, kas gaidāma jau aprīļa beigās.

Prezidenti pārrunāja arī jautājumu par atbalstu Afganistānai pēc 2014.gada, uzsverot, ka tā būs būtiska sabiedroto un part­nervalstu pausta apņemšanās atbalstīt ilgtspējīgu Afganistānas attīstību arī pēc 2014.gada. Šai sakarībā Polijas prezidents B.Komorovskis un A.Bērziņš īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc 2014.gada atbalstīt Afganistānas ekonomisko attīstību un valsts infrastruktūras izveidi, bez kuras Afganistānas nākotne ir grūti iedomājama.

Plenārsesijā prezidenti pārrunāja arī jautājumu par 2013.gadā gaidāmajām NATO militārajām mācībām Steadfast Jazz 2013, kas būs lielākās kopīgās NATO reaģēšanas spēku mācības Baltijas jūrā un notiks Polijā ar triju Baltijas valstu līdzdalību. Tika apspriesta arī NATO pretraķešu spēju gatavība, ko paredzēts pārrunāt Čikāgas samitā.

Igaunijas un Latvijas prezidenti preses konferencē pateicās Polijas prezidentam par iniciatīvu sasaukt šādu plenārsesiju pirms NATO samita, īpaši atzīmējot, ka Polijai un Baltijas reģionam ir jāsadarbojas arvien ciešāk gan drošības politikas, gan ekonomisko jautājumu risināšanā. Prezidenti pauda gatavību nepieciešamības gadījumā tikties arī nākotnē.

Valsts prezidenta preses dienests