ES dalībvalstis ir apņēmīgas turpināt paplašināšanas procesu

Vakar, 29.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Francijas Republikas Senāta senatoru Seržu Lagošu ( Serge Lagauche )

Seržs Lagošs un Jānis Straume          Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz Eiropas Savienību (ES) un mūsu valsts attiecības ar Krieviju.

Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Francijas ES prezidentūras ieguldījumu Latvijas iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību. Viņš uzsvēra, ka Nicas sanāksmē pieņemtie lēmumi apstiprina — ES paplašināšanās ir realitāte. Līdz ar Starpvaldību konferences par ES institucionālo reformu noslēgumu veikta viena no galvenajām reformām, kas nepieciešama ES tālākai attīstībai pēc paplašināšanās. J.Straume sacīja, ka Latvijas parlaments un valdība apzinās savus ārpolitiskos mērķus un izpildāmos uzdevumus, tāpēc ir apņēmības pilni strādāt, lai tos īstenotu iespējami drīz.

Arī Francijas Senāta senators piekrita, ka procesi, kas skar ES institucionālo reformu un jaunu dalībvalstu uzņemšanu, būtiski pavirzījušies uz priekšu, lai gan joprojām ir aktuāla diskusija starp Franciju un Vāciju par pārstāvības jautājumu. S.Lagošs pauda pārliecību, ka visas 15 ES dalībvalstis ir apņēmības pilnas turpināt paplašināšanas procesu. Viņš arī sacīja, ka Francija savas ES prezidentūras laikā skārusi vairākas svarīgas problēmas, kas tuvākajā gadā noteikti tiks atrisinātas. "Būtiski ir sākt runāt arī par smagākiem jautājumiem, jo tikai tā var tos atrisināt," sacīja Francijas Senāta senators.

Saeimas priekšsēdētājs informēja par nepieciešamību intensificēt ES paplašināšanās procesa norisi. Viņš sacīja, ka Latvija ir gatava atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas jau Zviedrijas prezidentūras laikā un iespējami daudzas no tām arī slēgt. Ir jomas, kurās Latvijai būs nepieciešams pārejas periods, tāpat ir skaidri apzinātas sfēras, kuru saskaņošana ar ES vēl prasīs lielu darbu, piemēram, administratīvās kapacitātes uzlabošana, vides aizsardzība un lauksaimniecība. J.Straume pauda uzskatu, ka kandidātvalstis pilnā mērā jāiesaista diskusijā par Eiropas Savienības turpmāko attīstību, jau sākot ar 2001.gadu. Apsveicams ir arī lēmums par to kandidātvalstu uzaicināšanu uz 2004.gada starpvaldību konferenci, kuras jau būs pabeigušas iestāšanās sarunas.

Pārrunātas arī Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. J.Straume informēja, ka šajā jomā vērojams zināms uzlabojums — par to liecina Latvijas parlamentāriešu delegācijas vizīte Maskavā un tikšanās ar Krievijas domes vicespīkeri un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem. Kā svarīgu aspektu attiecību intensificēšanā Saeimas priekšsēdētājs minēja iespējamo Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba atsākšanu.

Arī Eiropas lietu komisijas pārstāvji tikās ar Francijas Republikas Senāta locekli Seržu Lagošu.

Tikšanās sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns iepazīstināja viesi ar komisijas locekļiem un darbu Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu pozīciju par konkrētām sadaļām apspriešanā, uzsverot, ka parlamenta deputāti jau ir informēti par nobeiguma paketes dokumentiem. E.Inkēns atzinīgi novērtēja Francijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā sasniegto, kas Latvijai tagad — Zviedrijas prezidentūras laikā — ļaus atvērt atlikušās sarunu sadaļas.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja ekoloģijas jautājumus, tostarp jūras pārvadājumu un zvejniecības Baltijas jūrā attīstības perspektīvas, kā arī problēmas Eiropas Savienības standartu ievērošanā medniecībā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs atzina, ka Latvijai būs nepieciešams pārejas periods dažās jomās, un uzsvēra, ka "sarunu gaitā ir svarīgi, lai to sarunu tematu ietvaros, kas tiks pabeigtas Zviedrijas prezidentūras laikā, tiktu iekļautas visas sarunu pozīcijas, kurām esam gatavi".

Pārspriestas arī Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpējās attiecības atsevišķās jomās, arī to labvēlīgā attieksme pret kandidātvalstu centieniem panākt progresu, nodrošinot Eiropas Savienības prasību izpildi. S.Lagošs apliecināja Francijas parlamenta un valdības atbalstu Zviedrijas vēlmei atvērt visas sarunu sadaļas ar kandidātvalstīm, atzīstot, ka sarunas būs sarežģītas.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī sabiedrības nostāju jautājumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Abas puses bija vienisprātis, ka sabiedriskās domas veidošana ir sarežģīts, bet valsts attīstībai nepieciešams process. Lai gan Latvijā eiroskeptiķu skaits pēdējā gadā nedaudz pieaudzis, E.Inkēns pauda pārliecību, ka gaidāmajā referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā mūsu valsts pilsoņu vairākums varētu atbalstīt Latvijas dalību ES.

Viesis izteica pārliecību, ka Baltijas valstis, izmantojot citu valstu pieredzi un ES palīdzību, sekmīgi turpinās ceļu uz Eiropas Savienību.

Saeimas preses dienests