Turpinājums

no 1.lpp.

Ministru kabineta 25. maija

Akceptēti "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū". Tie nosaka kārtību, kādā 1999/2000.gadā veicama tirgus intervence Latvijā audzētās labības tirgū. Tirgus intervencē kopējais viena labības pārdevēja piegādātais viena veida graudu partijas minimālais apjoms ir 20 tonnas, maksimālais — 300 tonnas. Laika posmā no 1999.gada 1.novembra līdz 2000.gada 30.aprīlim tiek noteikta šāda tirgus intervences cena par iepērkamo graudu minimālajiem rādītājiem atbilstošu kviešu un rudzu graudu tonnu (bez PVN): no 1.novembra līdz 30.novembrim — 67 lati; no 1.decembra līdz 31.decembrim — 68 lati; no 1.janvāra līdz 31.janvārim — 69 lati; no 1.februāra līdz 28.februārim — 70 lati; no 1.marta līdz 31.martam — 71 lats; no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim — 72 lati.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 1.marta rīkojumā Nr.94 "Par finansējuma piešķiršanu Latvijas dalībai pasaules izstādē EXPO 2000 Hannoverē". Grozījumi sekmēs reālu papildu finansējuma saņemšanu no potenciālajiem sponsoriem par iznomājamo platību izstādes EXPO 2000 Latvijas paviljonā.

Akceptēti "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību darījumos ar kokmateriāliem". Noteikumos ietilpst pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma veidlapas paraugs, kurš jāizpilda kokmateriālu saņēmējam un kokmateriālu piegādātājam, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu.

Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumos Nr.303 "Kokmateriālu transporta pavadzīmes — rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība". Grozījumi nepieciešami, lai saskaņotu noteikumus ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" prasībām.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 20.janvāra noteikumos Nr.16 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju". Grozījumi nepieciešami, lai kopējā pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā varētu iekļaut par kokmateriālu piegādēm aprēķināto nodokļa summu.

Pārējā informācija par Ministru kabineta 25.maija sēdi tiks publicēta 27.maijā

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 25. maija sēdes

Tieslietu ministres Ināras Labuckas,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Venta Baloža

un Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora Gunta Grūbes

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Tieslietu ministre Ināra Labucka runāja par noteikumiem par nostiprinājuma lūguma formām, par grozījumiem Komercķīlas likumā un Ceļu satiksmes noteikumos:

— Tātad par noteikumiem par nostiprinājuma lūguma formām. Tiek unificētas nostiprinājuma lūguma formas, iesniedzot ierakstīšanai Zemesgrāmatā. Noteikumi paredz dažādas variācijas dažādām dzīves situācijām. Noteikumi atvieglos darbu zemesgrāmatu tiesnešiem, kā arī padarīs šo procedūru vienkāršāku iedzīvotājiem.

Par grozījumiem Komercķīlas likumā. Komercķīlas likums stājās spēkā šī gada 1. martā. Kā vienmēr ieviešot jaunu likumu, parādās dažādas korekcijas. Parādījās neskaidrības, kā šo likumu lietot attiecībā uz transportlīdzekļiem. Tādēļ mēs izdarījām grozījumus Komercķīlas likumā un Ceļu satiksmes likumā, lai nebūtu iedzīvotājiem jāveic dubultas darbības, ieķīlājot transportlīdzekli. Šiem grozījumiem pielikumā ir anotācijas, ar kurām visi varēs iepazīties. Tātad visa informācija būs Uzņēmumu reģistra rokās.

 

Vides un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis pastāstīja par kārtību, kādā nosakāmi dabas resursu nodokļa atvieglojumi uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kas brīvprātīgi realizē izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas, kārtību, kādā piešķirama valsts mērķdotācija pašvaldības teritorijas attīstības plāna izstrādāšanai. Ministrs arī informēja par Ministru kabineta grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri un grozījumus likumā par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā":

— Par pirmo jautājumu. Uzņēmumiem, kas ir dabas resursu nodokļu maksātāji, par iepakojumu būs iespējams pašiem uzskaitīt iepirkto, saražoto, realizēto un atpakaļ savākto, pārstrādātājiem nodoto iepakojumu un iesniegt informāciju Latvijas iepakojumu asociācijā. Pamatojoties uz iesniegto informāciju, uzņēmumi saņemtu nodokļa atvieglojumus par to summu, kādu tie ir izlietojuši, pārstrādājot iepakojumu.

Par kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldības teritorijas attīstības plānu izstrādāšanai. Pagasta padomei vai pilsētas domei valsts mērķdotācijas budžeta gada ietvaros piešķir ne vairāk kā 7000 latu, rajona padomei vai republikas pilsētas domei — ne vairāk kā 15 000 latu. Šo summu piešķir un izmaksā, pamatojoties uz komisijas lēmumu. Mērķdotācijas, kas ir lielākas par 10 000 latiem, aptver vairākas pašvaldības.

Par grozījumiem likumā "Par dzīvojamo telpu īri" un likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā". Abus grozījumus izstrādāja premjerministra izveidota komisija, kuru vadīja Normunds Pēterkops, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Grozījumi paredz, ka, izīrējot atbrīvojušās dzīvojamās telpas daļu komunālajā dzīvoklī, īres pirmtiesības ir tur jau dzīvojošajiem īrniekiem. Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo telpu dzīvošanas kārtībā. Ja īrnieks pats veic remontu, tad viņš ir tiesīgs saņemt īres maksas atvieglojumus. Grozījumi par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā paredz, ka pašvaldības tām piederošos dzīvokļus pirmām kārtām izīrē ģimenēm vai personām, kurām ir tiesības uz neatliekamo palīdzību. Pašvaldībām ir arī tiesības dzīvokļus pārdot publiskā izsolē.

 

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe iepazīstināja ar Ministru kabineta noteikumiem par nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību aktualizācijas kārtību:

— Šobrīd arvien aktuālāks kļūst nekustamā īpašuma nodoklis. Un tāpēc Valsts zemes dienests kopā ar Tieslietu un Finansu ministriju noteica nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas kārtību. Tiks noteikta jauna taksācija gadījumos, kad tiks mainīti nekustamā īpašuma mērķi vai zemes gabala platība. Jauna taksācijas kārtība ir paredzēta arī gadījumos, kad tiek mainīta esošā nekustamā īpašuma struktūra — kaut kas pārdots vai nopirkts klāt, vai varbūt īpašumi tiek apvienoti. Ja īpašumi ir cietuši dabas katastrofā vai ugunsgrēkā, arī tiek veikta taksācija. Ir noteikta kārtība, kā šī informācija nonāk pašvaldībās. Pašvaldības iebildumu gadījumā var vērsties nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas komisijā.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Apspriedē par Latvijas valsts nacionālajām interesēm

Vakar, 25. maijā, Ministru prezidenta biedra ES lietās Guntara Krasta vadībā notika Eiropas integrācijas biroja un Ārlietu ministrijas sarunu sagatavošanas grupas rīkotā apspriede par Latvijas valsts nacionālajām interesēm. Apspriede uzskatāma par sākumu būtiskam procesam — viedokļu saskaņošanai starp valdību, nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, formulējot nacionālās intereses dialogam ar Eiropas Savienību.

Šādas apspriedes turpmāk tiks rīkotas regulāri. To virsmērķis ir apzināt nacionālās intereses dažādās valsts attīstības nozarēs.

Šoreiz tika pārrunāti jautājumi, kas skar zivsaimniecību, veikta šīs nozares analīze un pārdomāta argumentācija sarunām ar ES Komisiju.

"Arī Eiropas Savienība vēlas diskutēt, jo nav ieinteresēta partnerī, kas nīkuļo, jo viņam ir apgriezti spārni. Nīkulis nevienam nav vajadzīgs. Mums ir jāapzina savas nacionālās intereses un jāprot tās aizstāvēt," sapulcē teica G. Krasts.

Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka nevalstisko organizāciju pārstāvji, speciālisti turpinās apzināt nozares problemātiku, lai uz rudens pusi kopā ar valstisko institūciju pārstāvjiem līdzīgā sapulcē nacionālās intereses šai nozarē formulētu jau niansētāk.

Valdības preses departaments