Par patēriņa cenām 2012.gada pirmajos mēnešos

Ekonomikas ministrija:

Šā gada martā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Salīdzinot ar 2011.gada martu, patēriņa cenas ir palielinājušās par 3,3%.

Šogad cenu pieaugums martā ir līdzīgs kā iepriekšējos gados. Salīdzinājumam: pirms gada martā patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%, 2010.gada martā – par 0,5%, savukārt straujās izaugsmes gados marta mēneša laikā cenu līmenis auga par vairāk nekā 1%.

Šogad martā cenu pieaugumu galvenokārt noteica pārtikas, degvielas un apģērbu sadārdzināšanās, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Beidzoties sezonas izpārdošanām, cenas apģērbiem un apaviem martā palielinājās par 3,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Par tikpat procentpunktiem kopējo patēriņa līmeni ietekmēja arī pārtikas sadārdzināšanās, kam cenas mēneša laikā pieauga par 0,7%. Jāatzīmē, ka kopš 2011.gada nogales arī pasaulē ir atsācies mērens pārtikas cenu kāpums.

Procesi pasaulē ietekmē arī degvielas sadārdzināšanos. Marta laikā degvielas cenas pieauga par 1,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar 2011.gada decembri, degvielas cenu kāpums ir sasniedzis 7,8%.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka šā gada turpmākajos mēnešos saglabāsies mērens cenu pieauguma temps. Tajā pašā laikā pastāv nenoteiktība pasaulē par naftas un pārtikas cenu turpmāko dinamiku. Kopumā 2012.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis var par 2,5% pārsniegt 2011.gada vidējo cenu līmeni.

Ministrijas Ekonomiskās attīstības
un darba tirgus prognozēšanas nodaļa

Finanšu ministrija:

Šā gada martā bija novērojams diezgan straujš patēriņa cenu kāpums, kas pārsvarā bija sezonālo faktoru ietekmē, tomēr jau sāka iezīmēties arī augsto energoresursu cenu ietekme. Patēriņa cenas šā gada martā, salīdzinot ar februāri, pieauga par 0,6%, ko pārsvarā radīja cenu kāpums apģērbam, degvielai un dārzeņiem.

Martā nepatīkami pārsteidza ziņas par arvien jauniem degvielas cenu rekordiem. Līdzīga problēma bija vērojama ne tikai Eiropā. Piemēram, ASV degvielas cena atsevišķos štatos ir pārsniegusi četrus dolārus par galonu, tā ir augstāka nekā pagājušā gada naftas cenu lēciena laikā. Eiropā paralēli augstajām naftas cenām degvielas iegādes cenu ietekmē arī EUR/USD kurss, kas šā gada pirmajos mēnešos ir bijis nelabvēlīgi zems.

Tomēr īstermiņa dati par naftas produktu cenām un valūtas kursu svārstībām liecina, ka cenu kāpums ir piebremzējies. Tas gan nemazina spiedienu uz citiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā, cik augstu cenu līmeni degviela jau ir sasniegusi. Lielākās bažas par cenu stabilitāti turpmākajos mēnešos ir ražotāju, īpaši loģistikas uzņēmumu, spēja absorbēt izmaksu kāpumu, nepalielinot savu produktu un pakalpojumu cenas.

Inflāciju martā ievērojami ietekmēja arī sezonāla rakstura cenu izmaiņas – dārgāki ir kļuvuši sezonālie dārzeņi, un būtiski cenas pieaugušas jaunās sezonas apģērbiem un apaviem.

Jāatzīmē, ka gada inflāciju neietekmē sezonālie faktori, kas palīdz identificēt cenu kāpumu ietekmējošās preces un pakalpojumus ilgākā termiņā – salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, patēriņa cenas martā pieauga par 3,3%, no kuriem pārliecinoši spēcīgāko ietekmi uz cenu kāpumu radīja energoresursi. Kopā degvielas, elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes cenu kāpuma ietekme uz kopējo gada inflāciju ir pat lielāka par 2 procentpunktiem.

Gada vidējā inflācija, pēc kā tiek novērtēts Māstrihtas inflācijas kritērijs, turpina pakāpeniski samazināties un martā bija 4,2%.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa