Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 17.aprīlī

MK: Par Valsts administrācijas skolas direktores apstiprināšanu

17.aprīlī Ministru kabinets Valsts administrācijas skolas (VAS) direktora amatā apstiprināja Edīti Kalniņu. E.Kalniņu par labāko kandidāti atzina atklāta konkursa komisija, kas kopumā izvērtēja 12 kandidātus trīs konkursa kārtās.

E.Kalniņa, stājoties amatā, kā četras galvenās darbības prioritātes izvirza VAS pakalpojumu klāsta un apmācību kvalitātes uzlabošanu, uz klientu orientētu kursu veidošanu, starptautiskās sadarbības veicināšanu, kā arī spēcīgas un darboties spējīgas komandas izveidi Valsts administrācijas skolā.

E.Kalniņa iepriekš ieguvusi pieredzi mācību projektu organizēšanā gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī, kā arī bijusi lektore Valsts administrācijas skolā. Šobrīd viņa vada Komunikāciju aģentūru “Puzzle”.

Zanda Šadre,
Ministru kabineta preses sekretāre

ĀM: Par attīstības sadarbības politikas plānu 2012.gadam

17.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas izstrādāto Attīstības sadarbības politikas plānu 2012.gadam. Plāna īstenošanai ir piešķirts 50 269 latu finansējums divpusējās attīstības sadarbības īstenošanai.

Ņemot vērā ierobežoto finansējuma apjomu, 2012.gadā par prioritāro valsti izvirzīta Moldova. Latvija ar 27 000 latu līdzfinansējumu un Tieslietu ministrijas ekspertīzi piedalīsies ASV starptautiskās attīstības aģentūras USAID īstenotā četru gadu kopējā projektā tieslietu jomā Moldovā. Tāpat 3000 latu tiks ieguldīti jauno Eiropas Savienības donorvalstu kopējās programmēšanas projektā reģionālās attīstības jomā Moldovā.

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Plāns paredz piešķirt 15 269 latu līdzfinansējumu nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, kas ieguvuši finansējumu no starptautiskajiem donoriem, tajā skaitā Eiropas Komisijas, attīstības sadarbības un attīstības izglītības projektu īstenošanai. Lēmums par līdzfinansējuma piešķiršanu tiks pieņemts Konsultatīvajā padomē attīstības sadarbības politikas jautājumos, kurā ir pārstāvētas visas valsts institūcijas, NVO un sociālie partneri.

Plāna ietvaros Ārlietu ministrija paredz ar 5000 latu atbalstīt civilā projekta īstenošanu Afganistānā, vietā, kur atrodas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents, Latvijas Valsts policijas vai Valsts robežsardzes pārstāvji.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

FM: Par nākamā gada valsts budžeta gatavošanu

17.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti valsts budžeta bāzes izdevumi 2013.–2015.gadam un izskatīti bāzes izdevumos neiekļautie ministriju iesniegtie papildu pieprasījumi 231 miljona latu apmērā. Tādējādi valdība ir sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas.

Saskaņā ar 6.martā valdībā apstiprināto 2013.gada budžeta sagatavošanas grafiku likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.–2015.gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2013.gadam Saeimā ir plānots iesniegt septembra beigās, bet pirms galīgo lēmumu pieņemšanas ir jānodrošina vispusīga analīze un diskusijas.

Pēc trīs gadu rūpīgas uzraudzības no starptautisko aizdevēju puses nākamā gada budžeta projekts tiks izstrādāts bez ārvalstu kreditoru stingras kontroles, taču ar lielu atbildību no valdības puses, ievērojot fiskālo disciplīnu. Tomēr, ņemot vērā vēl aizvien pietiekami lielo valsts budžeta deficītu, 2013.gada valsts budžeta projektā tiks atbalstīti tikai fiskāli atbildīgi priekšlikumi, kas spēs nodrošināt valsts attīstību. Valdības uzdevums būs ar pieejamajiem līdzekļiem nodrošināt Latvijai nepieciešamo ekonomikas izrāvienu.

Nākamā gada likumprojektā valdība neveiks konsolidācijas pasākumus, taču, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta samazināšanu, ir svarīgi uzlabot strukturālo bilanci par 0,5% no IKP. Strukturālās bilances uzlabošanu 70 miljonu latu apmērā valdība plāno panākt uz ekonomikas pieauguma rēķina, kā arī ierobežojot tēriņu pieaugumu.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 3173,1 miljona latu apmērā, 2014.gadam – 3361,4 miljonu latu apmērā, savukārt 2015.gadam – 3170,4 miljonu latu apmērā. Savukārt valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2013.gadam ir aprēķināti 1397,0 miljonu latu apmērā, 2014.gadam – 1265,2 miljonu latu apmērā, bet 2015.gadam – 1284,4 miljoni latu apmērā.

Tālāk, pamatojoties uz noteiktajiem valsts budžeta bāzes izdevumiem, tiks aprēķināts maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un centrālajai valsts iestādei.

Par ministriju papildu pieprasījumiem (bez jau bāzē iekļautajiem izdevumiem) MK sēdē tiks uzsāktas diskusijas, kas turpināsies līdz vasarai.

FM: Par fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības vērtējumu

Valdībai sākot darbu pie nākamā valsts budžeta izstrādes, 17.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara novērtējumu 2012.–2015.gadam.

Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara novērtējums ir nepieciešams, lai varētu pieņemt kvalitatīvus lēmumus saistībā ar valsts budžeta izdevumu bāzi un bāzes izdevumos neiekļautajiem ministriju iesniegtajiem papildu pieprasījumiem.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs 2012.–2015.gadam ir veidots uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību. Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, ir noteikti vispārējās valdības budžeta deficīta mērķi 2012. un turpmākajiem trīs gadiem.

Nākamā gada likumprojektā valdība neveiks konsolidācijas pasākumus, taču, lai nodrošinātu valsts budžeta deficīta samazināšanu, ir svarīgi uzlabot strukturālo bilanci par 0,5% no IKP. Strukturālās bilances uzlabošanu 70 miljonu latu apmērā valdība plāno panākt uz ekonomikas pieauguma rēķina, kā arī ierobežojot tēriņu pieaugumu.

Līdz ar to vispārējās valdības budžeta deficīta apmērs 2012.gadā ir noteikts 2,1% apmērā no IKP, 2013.gadā – 1,4% apmērā no IKP, 2014.gadā – 0,8% apmērā no IKP, 2015.gadā – 0,3% apmērā no IKP.

Latvijai ir būtiski turpināt ievērot konsekventu fiskālo politiku attiecībā uz virzīšanos uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tādējādi pieaugs uzticība, ka Latvija spēj nodrošināt fiskālo disciplīnu un tiks dots skaidrs signāls par ilgtspējīgas fiskālās politikas veidošanu. Tas ir svarīgi, jo Latvijas mērķis ir ieviest eiro, sākot ar 2014.gadu, un 2013.gada sākumā vērtēs Latvijas atbilstību vienotās valūtas ieviešanas nosacījumiem jeb tā dēvētajiem Māstrihtas kritērijiem.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IeM: Par grozījumiem Ceļu satiksmes noteikumos

17.aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi”, kas paredz noteikt pienākumu transportlīdzekļu vadītājiem apturēt transportlīdzekli pēc Valsts robežsardzes darbinieku pieprasījuma un uzrādīt nepieciešamos dokumentus ne tikai pierobežā, bet arī pārējā valsts teritorijā.

Pieņemtie grozījumi paredz saskaņot Ceļu satiksmes likumā 2011.gada nogalē ietvertās jaunās prasības.

Nelikumīgās imigrācijas apkarošanas pienākums Valsts robežsardzei ir noteikts visā valsts teritorijā, savukārt pienākums vadītājam apturēt transportlīdzekli bija paredzēts tikai uz valsts robežas vai pierobežā.

Nosakot transportlīdzekļu vadītājiem pienākumu apturēt transportlīdzekli pēc Valsts robežsardzes darbinieku pieprasījuma visā valsts teritorijā, tiks nodrošināta iespēja vienlīdz efektīvi apkarot nelikumīgo imigrāciju valstī kopumā.

IeM: Par samaksas nodrošināšanu policistiem par papildu pienākumu pildīšanu 18.februāra tautas nobalsošanas laikā

17.aprīlī Ministru kabinets izdeva rīkojumu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts policijai) 26 066 latus, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu Latvijas Republikas tautas nobalsošanā par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, kas notika šā gada 18.februārī.

Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai pie 950 vēlēšanu iecirkņiem papildu dienesta pienākumu izpildē tika iesaistītas 417 Valsts policijas amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm.

Iesaistītajām amatpersonām nav iespējams kompensēt virsstundu darbu, piešķirot atpūtas laiku citā nedēļas dienā, līdz ar to 417 amatpersonām ir jāveic samaksa par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

IeM: Par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatpersonu formas tērpiem

17.aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.137 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām”.

Grozījumi precizē atsevišķu formas tērpu aprakstu, izsniegšanas normas un lietošanas termiņus, kā arī paredz jaunus ekipējuma un inventāra priekšmetus. Lai nodrošinātu drošu un kvalitatīvu dienesta pienākumu izpildi, vairākiem Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu amatiem ir nepieciešams ieviest jaunus speciālā apģērba, inventāra un individuālo aizsardzības līdzekļu veidus. Tāpat grozījumi paredz atsevišķiem formas tērpu priekšmetiem uzlabot un modernizēt dizainu.

Iekšlietu ministrijas
Administratīvais departaments

LM: Par kārtību, kādā otrā pensiju līmeņa dalībnieki varēs iegādāties mūža pensijas polisi

Precizēta kārtība, kādā otrā pensiju līmeņa dalībnieki par šajā līmenī uzkrāto kapitālu varēs iegādāties dzīvības apdrošināšanas jeb mūža pensijas polisi.

Par to 17.aprīlī vienojās valdība, apstiprinot grozījumus Ministru kabineta “Noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.

Turpmāk mūža pensijas apdrošināšanas līgumā apdrošinājuma ņēmējs un apdrošinātais cilvēks būs valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks, kurš par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu vēlas iegādāties mūža pensijas polisi. Tādējādi vienkāršots apdrošināšanas līguma noslēgšanas process, kurā apdrošinātais cilvēks pats izvēlas nosacījumus mūža pensijas saņemšanai.

Vienlaikus mūža pensijas apdrošināšanas līgumā varēs norādīt labuma guvēju. Labuma guvējs ir cilvēks, kuram izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam. Gadījumā, ja shēmas dalībnieks, iegādājoties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi, līgumā uzrādīs arī labuma guvēju, tad līgumā būs jānosaka mūža pensijas garantētais izmaksas posms, ne garāks par 20 gadiem, kura laikā apdrošinātās personas nāves gadījumā mūža pensiju garantēs labuma guvējam.

Tas nozīmē, ja garantētā izmaksas posma laikā apdrošinātais cilvēks nomirst, noteiktu naudas summu izmaksās līgumā norādītajam labuma guvējam. Savukārt, ja apdrošinātais cilvēks pārdzīvos šo posmu, tad mūža pensiju turpinās maksāt tikai apdrošinātajam cilvēkam. Mūža pensijas garantētais izmaksas posms sāksies no mūža pensijas izmaksas dienas apdrošinātajam cilvēkam, un pēc tā beigām mūža pensijas izmaksas labuma guvējam tiks pārtrauktas.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas noteiktajā kārtībā būs licencētas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polišu piedāvāšanai un realizēšanai shēmas dalībniekiem, noslēgs līgumus. Tajos noteiks dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polises iegādes procedūru, citas savstarpēji sniedzamās informācijas apjomu un apmaiņas kārtību, apdrošināšanas prēmijas pārskaitīšanas kārtību, kā arī citus papildu nosacījumus, par kuriem vienosies aģentūra un dzīvības apdrošināšanas sabiedrība.

Pēc LM rīcībā esošiem statistikas datiem, 2011.gada laikā pavisam 1373 shēmas dalībnieki pieprasīja vecuma pensiju. Šo cilvēku vidējais dalības ilgums fondēto pensiju shēmā bija seši gadi un trīs mēneši.

Fondēto pensiju shēmā vidēji uz vienu dalībnieku:

• visā dalības laikā ir iemaksāti 742,30 lati,

• uzkrātais pensijas kapitāls ir 844,92 lati,

• iegūtā peļņa ir 102,62 lati jeb 13,8%.

Atgādinām, ka sociālo iemaksu veicējiem, kas dzimuši pēc 1971.gada 1.jūlija, līdzdalība fondēto pensiju shēmā ir noteikta obligāta, savukārt tiem, kas dzimuši no 1951.gada 2.jūlija līdz 1971.gada 1.jūlijam (ieskaitot), – brīvprātīga. Līdz ar to pirmie fondēto pensiju atbilstoši veiktajiem ieguldījumiem saņems cilvēki, kas shēmai pievienojušies brīvprātīgi un pensionēsies 2013.gadā (1951.gadā dzimušie 62 gadu vecumu sasniegs 2013.gadā).

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus no 2011.gada 1.aprīļa pārvaldīja deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, shēmas dalībniekiem kopā piedāvājot 26 ieguldījumu plānus.

LM: Par kārtību, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus

Cilvēki darbspējīgā vecumā ar invaliditāti, tai skaitā prognozējamu, varēs saņemt no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus.

To paredz valdībā 17.aprīlī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā personas saņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus”.

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojums ietver profesionālās piemērotības noteikšanu, profesionālās kvalifikācijas iegūšanu, individuālo sociālo rehabilitāciju, kā arī atbalstu iekārtošanai darbā pēc profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu interesents varēs saņemt tajā laika periodā, kurā viņam būs noteikta invaliditāte vai prognozējamas invaliditātes statuss.

Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu varēs saņemt arī atkārtoti, ja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija atkārtoti noteiks prognozējamu invaliditāti un ārstējošais ārsts rehabilitācijas plānā atkārtoti noteiks pakalpojuma nepieciešamību. Vienlaikus noteikumi precizē atkārtota pakalpojuma saņemšanas kārtību cilvēkiem ar invaliditāti.

Lai cilvēks ar invaliditāti un prognozējamu invaliditāti saņemtu pakalpojumu, viņam būs jāiesniedz pakalpojuma sniedzējai – Sociālās integrācijas valsts aģentūrai – vairāki dokumenti: iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, ģimenes ārsta izziņa par cilvēka veselības stāvokli, kas saņemta ne agrāk kā mēnesi pirms iesniegšanas pakalpojuma sniedzējam, ārstējoša ārsta izsniegtā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar prognozējamu invaliditāti, pašvaldības sociālā dienesta izstrādātā individuālā rehabilitācijas plāna kopija, ja iesniedzējs ir cilvēks ar invaliditāti. Tāpat pakalpojuma sniedzējam būs jāuzrāda pase un dokumenti, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un kvalifikāciju.

Ja pakalpojuma saņemšanas laikā, izvērtējot cilvēka funkcionēšanas ierobežojumus, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija kārtējā invaliditātes ekspertīzē atkārtoti nenoteiks invaliditāti, cilvēkam būs tiesības pabeigt attiecīgā pakalpojuma saņemšanu noteiktajā apjomā.

Pakalpojuma saņemšanu varēs pārcelt, ja cilvēks laikā, kad jāsaņem profesionālās rehabilitācijas pakalpojums, ārstējas stacionārā, kā arī tad, ja ir nomiris viņa pirmās pakāpes radinieks.

Pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem, no valsts budžeta apmaksātus profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus varētu saņemt aptuveni 10% no kopējā cilvēku ar prognozējamu invaliditāti skaita jeb vidēji līdz 640 cilvēkiem gadā.

LM: Par papildu atbalsta nepieciešamību ministrijas prioritātēm nākamajā gadā

Labklājības ministrija (LM) 2013.gadā plāno nodrošināt nozares pakalpojumus šā gada līmenī, paredz 17.aprīlī valdībā izskatītie Labklājības ministrijas priekšlikumi 2013.gada budžetam.

LM pamatbudžets nākamajam gadam plānots 208,9 miljonu latu apmērā, sociālā budžeta izdevumi – 1,4 miljardu latu apmērā.

Vienlaikus LM uzsver, ka 2013.gadā jānodrošina papildu atbalsts vairākām LM prioritārajām mērķa grupām – ģimenēm ar bērniem, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Šo grupu vajadzību nodrošināšanai nepieciešami papildu līdzekļi.

Viena no būtiskākajām LM nākamā gada prioritātēm ir bērnu un ģimenes jautājumi – obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu dubultošana pensiju apdrošināšanai vecākiem, kuri kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, bērnudārzu nodrošināšana bērniem no 1,5 gadu vecuma, ģimenes valsts pabalsta nodrošināšana. Vienlaikus LM uzsver, ka, strādājot pie 2013.gada budžeta, būtu jādiskutē arī par vairākiem citiem atbalsta mehānismiem ģimenēm ar bērniem, izskatot iespējas atbalstīt tos vecākus, kuri maksā nodokļus, gan arī paredzot atbalstīt sociāli mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.

Nākamā 2013.gada Labklājības ministrijas prioritāte ir cilvēki ar invaliditāti, nodrošinot viņiem likumdošanā noteiktos pakalpojumus, kuriem 2012.gadā līdzekļi netika piešķirti. Proti, nākamgad līdz 10 stundām mēnesī plānots nodrošināt surdotulka pakalpojumus 1400 cilvēkiem, kuriem jāsazinās ar citām fiziskām un juridiskām personām.

Tāpat surdotulka pakalpojumi paredzēti arī aptuveni 40 audzēkņiem profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmu apgūšanai. Vienlaikus līdz 40 stundām nedēļā plānots nodrošināt asistenta pakalpojumus dzīvesvietās.

Šiem mērķiem 2013.gadā papildus nepieciešami 3,6 miljoni latu.

Savukārt, lai samazinātu rindu uz tehniskajiem palīglīdzekļiem, 2013.gadā papildus nepieciešami 2,9 miljoni latu. Pēc LM rīcībā esošās informācijas uz 2012.gada 1.martu, rindā uz tehniskajiem palīglīdzekļiem gaida 11 104 cilvēki.

Tāpat LM prioritāšu sarakstā ir padotības iestāžu kapacitātes stiprināšana. Joprojām aktuāla ir Valsts darba inspekcijas kapacitāte, rūpējoties gan par nereģistrētās nodarbinātības mazināšanu, gan lielāku drošību darba vietās. Šim mērķim nākamgad papildus nepieciešami 412 tūkstoši latu.

Ņemot vērā, ka pieauguši tarifi apkurei, elektrībai, degvielai, ūdenim, kanalizācijai un pārtikai, 2013.gadā papildu līdzekļi 780 tūkstošu latu apmērā ir nepieciešami arī LM nozares institūciju, t.sk. valsts sociālās aprūpes centru, darbības nodrošināšanai.

Tā kā šobrīd valsts sociālās aprūpes iestādēs strādājošo darbinieku atalgojums ir katastrofāli zems, nākamgad papildu līdzekļi 1,1 miljona latu apmērā nepieciešami tā palielināšanai.

Patlaban valsts sociālās aprūpes centros dzīvo vairāk nekā 4,5 tūkstoši klientu, kurus aprūpē vairāk nekā 3 tūkstoši darbinieku. Vidējā mēnešalga aprūpētājiem pirms nodokļu nomaksas ir 213 lati, sociālajiem aprūpētājiem 226 lati un sociālajiem darbiniekiem 297 lati. Ļoti zemais atalgojums rada kadru mainību, kas attiecīgi ļoti nelabvēlīgi ietekmē klientu veselību, uzsver LM.

LM norāda, ka pašlaik ir sākts darbs pie 2013.gada budžeta projekta sagatavošanas. Tāpat līdz septembrim paredzētas diskusijas par LM nākamajā gadā plānoto prioritāšu īstenošanu.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

SM: Par nolīgumiem starptautisko autopārvadājumu jomā ar Maķedoniju un Bosniju un Hercegovinu

17.aprīlī valdība atbalstīja nolīgumu slēgšanu par starptautiskajiem autopārvadājumiem ar Maķedoniju un Bosniju un Hercegovinu. Šie nolīgumi sekmēs autopārvadājumu tirgus attīstību starp Latviju un minētajām valstīm.

Līdz ar to Latvijas un minēto Rietumbalkānu valstu pārvadātāji būs tiesīgi savstarpēji slēgt pārvadājumu līgumus ar preču piegādātājiem, paredz likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Maķedonijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” un likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”.

Nolīgumi nosaka Latvijas–Maķedonijas un Latvijas–Bosnijas un Hercegovinas autopārvadātāju tiesības, atrunā pārvadājumu veidus un darbības noteikumus, kādi jāievēro abu valstu autopārvadātājiem.

Tāpat tiek regulēti pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanas vispārējie principi, atļauju režīma, kā arī nodokļu un nodevu sistēmas piemērošana.

Paredzēts, ka tiks izveidotas Latvijas–Maķedonijas un Latvijas–Bosnijas un Hercegovinas kopējās komisijas, kas noteiks izsniedzamo starptautisko autopārvadājumu atļauju skaitu un veidu, kā arī risinās citus ar nolīgumu saistītus jautājumus.

Šobrīd jau tiek veikti starptautiskie kravu autopārvadājumi starp Latviju un Maķedoniju, kā arī starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu. Starp Latviju un Maķedoniju divpusējie un tranzīta pārvadājumi ir liberalizēti, proti, tie tiek veikti bez atļaujām. Pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas. Savukārt starp Latviju un Bosniju un Hercegovinu ir liberalizēti tranzīta pārvadājumi, bet divpusējiem pārvadājumiem un pārvadājumiem uz/no trešajām valstīm nepieciešamas atļaujas.

Lai izstrādātie nolīgumi stātos spēkā, tie vēl divpusējas tikšanās ietvaros jāparaksta valstu pilnvarotām amatpersonām. Pēc nolīgumu parakstīšanas tie jāapstiprina Saeimā.

Līdzīgus nolīgumus Latvija ir noslēgusi ar vēl 42 valstīm.

Satiksmes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VM: Par iestāžu darba vienkāršošanu līdzekļu atguvei regresa kārtībā

17.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Kriminālprocesa informācijas sistēmu, kas būtiski vienkāršos Nacionālā veselības dienesta un tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Grozījumi nepieciešami, lai Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nodrošinātu pieeju Kriminālprocesa informācijas sistēmai saistībā ar dienesta darbu valsts līdzekļu atguvei regresa kārtībā no vainīgajām personām par tīšos noziedzīgos nodarījumos cietušo personu ārstēšanu.

Šobrīd NVD informāciju par gadījumiem, kura rezultātā cietusi persona, saņem no ārstniecības iestādēm izziņu veidā. Tomēr šī informācija neietver ziņas par veselības kaitējuma nodarīšanas patiesajiem apstākļiem un to kvalifikāciju no tiesiskā viedokļa. NVD papildus ir nepieciešami tiesībsargājošo institūciju nolēmumi, lai konstatētu vainīgo personu un pamatotu regresa prasību pret šo personu. Lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju, NVD vairakkārt ir jāraksta pieprasījumi Valsts policijai un prokuratūras iestādēm (par kriminālprocesa uzsākšanas faktu, kriminālprocesa virzību un tajā pieņemtajiem lēmumiem). Tādēļ jaunā kārtība, pateicoties kurai NVD varēs piekļūt Kriminālprocesa informācijas sistēmā pieejamajai informācijai, atvieglos iesaistīto iestāžu darbu un uzlabos informācijas apmaiņas procesu starp NVD un tiesībsargājošajām iestādēm par uzsāktajiem kriminālprocesiem un to virzību.

NVD piekļuve sistēmā uzkrātajām ziņām tiks nodrošināta dienesta esošā budžeta ietvaros, un papildu finansējums tam nav nepieciešams.

Veselības ministrijas
Komunikācijas nodaļa

VARAM: Par uzņēmumu iespēju saņemt Eiropas Savienības ekomarķējumu saviem produktiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi grozījumus Vides aizsardzības likumā, sniedzot iespēju uzņēmumiem saņemt Eiropas Savienības ekomarķējumu saviem produktiem un pakalpojumiem Latvijā.

To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, ko valdība akceptēja 17.aprīļa sēdē.

Atbilstoši izstrādātajiem grozījumiem Eiropas Savienības (ES) ekomarķējumu produktiem un pakalpojumiem piešķirs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošais Vides pārraudzības valsts birojs, vienlaikus veicinot videi draudzīgu produktu ražošanu un izplatīšanu.

ES ekomarķējuma mērķis ir samazināt patēriņa un ražošanas radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Ar ekomarķējuma palīdzību iespējams popularizēt produktus un pakalpojumus, kuri atbilst augstākajiem vides standartiem un prasībām.

Tāpat pieņemtie grozījumi paredz, ka Ministru kabinets noteiks maksas apmēru par iesnieguma izskatīšanu ekomarķējuma piešķiršanai, produkta reģistrāciju un ekomarķējuma lietošanu, kā arī maksāšanas kārtību.

Likumprojektā minēto maksu par ES ekomarķējuma iesnieguma izskatīšanu un ekomarķējuma piešķiršanu, kā arī ekomarķējuma lietošanas maksu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.66/2010 (25.11.2009.) par ES ekomarķējumu.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par atbalsta saņēmēju maiņu lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai

17.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 8.aprīļa noteikumos Nr.255 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros”.

Grozījumi precizē atbalsta saņēmēju loku pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes sektorā, nosakot, ka uz atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei varēs pretendēt tikai tad, ja projektu īstenos Latgales plānošanas reģionā. Grozījumi precizē arī uzraudzības laiku tiem uzņēmumiem, kas īstenos projektus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes sektorā.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu novirzīšanu zivsaimniecības nozares attīstībai

17.aprīlī Zemkopības ministrijā Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam (Rīcības programma) Uzraudzības komitejas sēdē nolemts atbalstīt grozījumus Rīcības programmas finanšu plānā, novirzot 5,56 miljonus latu no Rīcības programmas 4.prioritārā virziena “Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” zivsaimniecības nozares attīstībai jomās, kurās finansējums tiek apgūts aktīvāk.

2,8 miljoni latu novirzīti 2.prioritārā virziena “Akvakultūra, zveja iekšējos ūdeņos, zivsaimniecības un akvakultūras produktu apstrāde un marketings” pasākumu īstenošanai, savukārt 2,76 miljoni latu novirzīti 3.prioritārā virziena “Kopējas ieinteresētības pasākumi” pasākumu īstenošanai.

Publiskā finansējuma pārdale bija nepieciešama, jo vairākos zivsaimniecības nozarei būtiskos investīciju pasākumos pieejamais publiskais finansējums ir rezervēts esošo saistību segšanai un nav iespējas atvērt jaunas projektu iesniegumu pieņemšanas kārtas. Zemkopības ministrija precizēs Rīcības programmas finanšu plānu atbilstoši nolemtajam un iesniegs to apstiprināšanai Eiropas Komisijā.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa