Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.04.2012., Nr. 61 (4664) https://vestnesis.lv/ta/id/246757

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ASV vīzu derīguma termiņu studentiem no Latvijas

Vēl šajā numurā

19.04.2012., Nr. 61 (4664)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 18.aprīlī izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā virzīja valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz no 2014.gada paaugstināt pensionēšanās vecumu. Par konceptuālu atbalstu likumprojektam balsoja seši deputāti, trīs bija pret, bet divi atturējās.

Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu gan vīriešiem, gan sievietēm, līdz 2020.gadā tas sasniegs 65 gadu vecumu. Vienlaikus valdības izstrādātie likuma grozījumi paredz paaugstināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams, lai iegūtu tiesības uz valsts vecuma pensiju. 2014.gada to plānots paaugstināt no 10 līdz 15 gadiem, bet 2020.gadā – līdz 20 gadiem. Bez termiņa ierobežojuma plānots saglabāt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Likumprojekts ietver vēl vairākas citas pensiju likuma izmaiņas.

Prezentējot iecerētās izmaiņas, komisijas priekšsēdētājas biedrs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens uzsvēra, ka iecerētās izmaiņas ilgtermiņā novērsīs sociālā budžeta deficītu, kas, neveicot nekādas izmaiņas, 2030.gadā sasniegtu 1,43 miljardus latu.

Pieņemot iecerētos likuma grozījumus un ar 2014.gadu pārceļot pensiju piemaksu finansēšanu no sociālā budžeta uz valsts pamatbudžetu, 2030.gadā sagaidāms sociālās apdrošināšanas budžeta pārpalikums 1,43 miljonu latu apmērā.

Argumentējot izmaiņu nepieciešamību, A.Ašeradens norādīja, ka Latvijā izteikti samazinās iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco, līdz ar to aizvien palielinās demogrāfiskā slodze. Jau patlaban vienu pensionāru uztur vidēji 1,3 strādājošie. Tajā pašā laikā pensijas vecumu sasniegušo iedzīvotāju mūža ilgums aizvien pieaug.

Tendences ir līdzīgas arī citās Eiropas valstīs, un daudzās no tām, tostarp Lietuvā un Igaunijā, ir plānotas pensiju sistēmas reformas un pensionēšanās vecumu paaugstināšana līdz 65 gadiem vai pat vairāk.

Ņemot vērā bezdarba riskus pirmspensijas vecumā, valsts piedāvā vairākas alternatīvas – sākot ar pabalstiem un izglītības iespējām un beidzot ar atbalstu mazās uzņēmējdarbības uzsākšanai, norādīja A.Ašeradens.

Komisijas deputāts Andrejs Klementjevs apšaubīja, ka valsts ir gatava šādai reformai, un uzsvēra, ka viņš neredz pasākumus, kas kā drošības spilvens kompensētu reformas sekas. Valsts patlaban nerunā par atvieglotu pieeju medicīnas pakalpojumiem, finansējumu, ko novirzīt veselīga dzīvesveida veicināšanai, kā arī nodokļu atlaidēm vai subsidētām darba vietām, kas uzņēmējus mudinātu nodarbināt pirmspensijas vecuma cilvēkus.

Savukārt komisijas deputāte Elīna Siliņa uzsvēra, ka darba tirgus problēmas, tostarp bezdarbu pirmspensijas vecumā, lielā mērā risinātu darbaspēka nodokļu būtiska samazināšana, kas ļautu uzņēmējiem radīt jaunas darba vietas.

Komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” izskatīšanai 19.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā. Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam plānots noteikt 28.aprīli.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!