Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ārlietu ministra darba vizīti Brazīlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.04.2012., Nr. 61 (4664) https://vestnesis.lv/ta/id/246759

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ordeņu kapitula paziņojums

Par Atzinības krusta piešķiršanu un apbalvošanu ar goda zīmi

Vēl šajā numurā

19.04.2012., Nr. 61 (4664)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ārlietu ministra darba vizīti Brazīlijā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vizītes laikā Brazīlijā 15. un 16.aprīlī uzturējās Kurtibā. Viņš apmeklēja AS “SAF Tehnika” kopīgo rūpnīcas ražotni ar “Siemens/Wi2Be” Kurtibā, tikās ar Paranas štata Rūpniecības, tirdzniecības un Mercosur lietu ministrijas ģenerāldirektoru Erklo Santinonu, Deputātu palātas prezidentu Žoao Kordeiro, kultūras sekretāru Paulino Viapianu, kā arī ar Kurtibas latviešu kopienu.

E.Rinkēvičs, Kurtibā apmeklējot AS “SAF Tehnika” kopīgo rūpnīcas ražotni ar “Siemens/Wi2Be”, uzsvēra Latvijas informācijas tehnoloģiju sektora starptautisko konkurētspēju, kas ir pamats veiksmīgai Latvijas un Brazīlijas uzņēmumu sadarbībai. Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizītes laikā Braziljā 2011.gada jūlijā Brazīlijas viceprezidents Mišels Temers tika iepazīstināts ar AS “SAF Tehnika” jaunās rūpnīcas produktu – bezvadu datu pārraides iekārtu (CFIP Lumina), kura ražošana pagājušā gada nogalē tika uzsākta Kurtibā.

Vizītes laikā E.Rinkēvičs tikās arī ar Kurtibā dzīvojošo latviešu kopienu, kas ir skaitliski neliela. Kopumā Brazīlijā dzīvo ap 20 000 latviešu un to pēcnācēju, un tā ir lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. 2010.gadā apritēja 120 gadi, kopš pirmie latvieši ieceļoja Brazīlijā. Vienā no lielākajiem latviešu centriem Novaodesā, Sanpaulu štatā, ir plānots uzcelt latviešu kopienas namu, lai veicinātu latviešu tradīciju, kultūras un latviešu valodas saglabāšanu Brazīlijā.

Parana ir ekonomiski nozīmīgākais štats Brazīlijas dienvidos, kura sadarbības nišas ar Latviju ir informācijas tehnoloģiju joma, elektronika, loģistika, kā arī sadarbība starp ostām.

17.aprīlī Brazīlijas vizītes laikā ārlietu ministrs E.Rinkēvičs piedalījās Atvērtas pārvaldības partnerības otrajā samitā Braziljā, kā arī tikās ar Brazīlijas ārlietu ministru Antonio Patriotu un Brazīlijas Deputātu palātas prezidija locekli Hulio Delgado.

Tiekoties ar Brazīlijas ārlietu ministru, E.Rinkēvičs uzsvēra Latvijas prioritātes Brazīlijā un iezīmēja turpmākos sadarbības plānus. Ministrs uzsvēra Latvijas potenciālu kļūt par stabilu loģistikas platformu Brazīlijas preču eksportam uz Krieviju un NVS, kā arī augsti novērtēja šogad plānoto Brazīlijas Ostu sekretariāta un brazīliešu uzņēmēju vizīti Latvijā. E.Rinkēvičs aicināja Brazīlijas pusei nekavēties ar ES–Brazīlijas vīzu atcelšanas līguma ratifikāciju, lai Latvijas pilsoņi biznesa un tūrisma nolūkos varētu ieceļot Brazīlijā bez vīzas, un norādīja, ka Eiropas Parlaments līguma ratifikāciju pabeidza jau pagājušā gada februārī. Vienlaikus E.Rinkēvičs akcentēja Latvijas interesi ekonomisko attiecību padziļināšanā un investīciju piesaistē no Brazīlijas, Latvijas tehnoloģiju izmantošanu Brazīlijā, kā arī veiksmīgās iestrādes sadarbības intensificēšanā studentu apmaiņā, izglītībā un kultūras jomā.

Brazīlijas un Latvijas ārlietu ministri pārrunāja arī tādus jautājumus kā ANO Drošības padomes reforma, lai nodrošinātu tās caurskatāmību, atbildību un vienlīdzīgāku pārstāvniecību, starptautiskā Ilgtspējīgās attīstības konference, kura no 20. līdz 22.jūnijam plānota Riodežaneiro, un politisko konsultāciju mehānisma starp ārlietu ministrijām turpināšanas nepieciešamība. Ārlietu ministrs E.Rinkēvičs arī norādīja, ka Latvijas vēstniecības atvēršana Brazīlijā joprojām ir prioritāte, un aicināja Brazīliju atvērt vēstniecību Latvijā, tādējādi sniedzot ieguldījumu politisko un ekonomisko attiecību padziļināšanā.

Izmantojot iespēju samita ietvaros tikties ar Brazīlijas prezidenti Dilmu Rusefu, ārlietu ministrs E.Rinkēvičs izteica Brazīlijas prezidentei atkārtotu uzaicinājumu apmeklēt vizītē Latviju. D.Rusefai ielūgumu ierasties vizītē Latvijā iepriekš izteicis Valsts prezidents Andris Bērziņš, un pozitīva lēmuma gadījumā šī būtu pirmā Latīņamerikas prezidenta vizīte Latvijā.

Tiekoties ar Brazīlijas Deputātu palātas prezidija locekli H.Delgado, E.Rinkēvičs tika informēts, ka balsojums par ES–Brazīlijas vīzu atcelšanas līgumu Brazīlijas Deputātu palātā plānots šajā nedēļā. Lai līgums stātos spēkā un Latvijas pilsoņi varētu ieceļot Brazīlijā bez vīzas, vēl nepieciešama līguma ratifikācija Brazīlijas Senātā. Ņemot vērā Latvijas parlamentāriešu interesi ciešākā starpvalstu sadarbības aktivizēšanā un nodibināto deputātu sadarbības grupu ar Brazīliju Saeimā, E.Rinkēvičs aicināja Brazīlijas Deputātu palātā dibināt grupu sadarbībai ar Latviju, kam jau ir veiktas sākotnējās iestrādes.

Atvērtas pārvaldības partnerības otrā samita laikā Latvijas delegācija prezentēja starpministriju darba grupas izstrādāto nacionālo pozīciju. Īpašu uzmanību mediji pievērsa Latvijā veiksmīgi funkcionējošajai sabiedrības iniciatīvas platformai “Mana balss” (www.manabalss.lv). Ņemot vērā, ka līdzvērtīgus sabiedrības iesaistes mehānismus plāno ieviest arī vairākas citas valstis, bet šai platformai citviet pasaulē šobrīd ir maz analogu, E.Rinkēvičs sniedza interviju medijam “The Guardian”, tādējādi popularizējot šo iniciatīvu.

Latvijas nacionālajā pozīcijā par prioritārām izvirzītas četras jomas – sabiedrības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos, valsts pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošana, korupcijas ierobežošana, kā arī informācijas atklātības veicināšana un atvērto datu sistēmas ieviešana. Samitā piedalījās delegācijas no vairāk nekā 60 dažādām pasaules valstīm, kā arī vairāk nekā divsimt starptautisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju. Samita laikā dalībvalstis publiskoja savus plānus atvērtas pārvaldības ideju iedzīvināšanai, kā arī daudzpusēju formātu ietvaros pārrunāja nepieciešamās darbības uz atvērtu pārvaldību vērstu reformu ieviešanā.

Ārlietu ministrijas
Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!