Par Latvijas izaugsmi salīdzinājumā ar Dienvideiropu

19.aprīlī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu apvienības 2010 konferencē “Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas” uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē. Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvid­eiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007.gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā – 4,3%. 2009.gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%. Portugālē un Itālijā 2010.gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija. Latvija nav atgriezusies pie iepriekšējā, ļoti straujā attīstības tempa, ko veicināja pārmērīgais kredītu pieaugums, taču 2011.gadā tās izaugsme sasniedza 5,5%, un tuvākajos gados Latvijā neapšaubāmi būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā, akcentēja premjers.

Lai arī katrā valstī krīzes atšķiras, galvenais mērķis ir atgūt konkurētspēju un investoru uzticību. Daudzās jomās Latvija strukturālo reformu ziņā jau sasniegusi vairāk nekā citas valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni – pirmā strukturālo reformu mērvienība ir novērtējums Pasaules Bankas Uzņēmējdarbības vides pieejamības indeksā, kurā Latvija ieguvusi 21.vietu starp 183 valstīm. Latvijai piešķirta arī 60.vieta pasaulē, mērot IKP uz vienu cilvēku pirktspējas paritātes izteiksmē, un tas norāda uz ievērojamām turpmākas izaugsmes iespējām. Salīdzinoši: Itālija ieņem 87.vietu, bet Grieķijai piešķirta 100.vieta.

V.Dombrovskis pauda, ka būtiska nozīme krīzes pārvarēšanā ir eksporta dinamikai – laikā no 2010.gada otrā ceturkšņa līdz 2011.gada trešajam ceturksnim eksports pieaudzis robežās no 18 līdz 32% katrā ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu ceturksni iepriekšējā gadā. Savukārt Portugāles un Itālijas eksporta apjoms palielinājās 15% apmērā, bet Grieķija atpalika no pārējām valstīm. Eksporta kāpuma iespaidā kopprodukts visās valstīs atveseļojās, un to veicināja tikpat straujš ražošanas kāpums.

Ministru prezidents uzsver, ka valstis ar fiksēto maiņas kursu īstenoja vairāk fiskālo korekciju un strukturālo reformu un rezultāts bija straujāka eksporta un kopprodukta palielināšanās. Šie secinājumi ir noderīgi tām eirozonas valstīm, kurās nepieciešami strukturāli uzlabojumi. “Apgalvojums, ka devalvācija ir nepieciešama, lai uzlabotu valsts konkurētspēju, nav patiess,” norāda V.Dombrovskis.

2011.gadā Latvijas investīciju koeficients jau kāpis līdz 23 procentiem no IKP, un tas, visticamāk, turpinās palielināties. “Dienvid­eiropā investīciju koeficients ir ļoti zems, Grieķija un Portugāle to jūtami samazinājušas, taču šo valstu investīcijām jāatveseļojas, lai tās atkal piedzīvotu jūtamu izaugsmi,” uzskata V.Dombrovskis.

2008.gada maijā inflācija Latvijā sasniedza augstāko punktu – 17,9%, bet pēc tam, globālās recesijas apstākļos valdošās deflācijas ietekmēta, inflācija kredītu samazināšanās rezultātā strauji kritās. Tā kā Dienvid­eiropas valstīs nebija ne buma, ne pārkaršanas, inflācija tajās bija niecīga un svārstījās 2–4% robežās gadā.

2011.gadā vairumā valstu saglabājās neliela inflācija 3–4% apmērā. Deflācijas ietekme un deflācijas cikla draudi bija krietni pārspīlēti – 2009.gadā Latvija piedzīvoja niecīgu deflāciju 1% apmērā. Cenas palika iepriekšējā līmenī, jo tik nelielā un atvērtā ekonomikā daudzas cenas tiek noteiktas starptautiskajā arēnā. Daudz bīstamāka izrādījās inflācija, kas 2011.gadā sasniedza 4,4% un vēl joprojām ir lielākais potenciālais šķērslis Latvijas plāniem 2014.gadā iestāties eirozonā – valdība plāno šogad samazināt inflāciju līdz 2,4%.

Konferencē eksperti un ekonomisti tika iepazīstināti ar grāmatas “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” papildināto izdevumu latviešu valodā elektroniskā veidā, kuru Latvijas studentiem un skolēniem izdevusi Ekonomistu apvienība 2010. Grāmatas autori ir Ministru prezidents V.Dombrovskis un Starptautiskās ekonomikas Petersona institūta (Vašingtona) ekonomists Anderss Oslunds.

“Finanšu krīzes plosītajā Eiropā Latvija rāda priekšzīmi pārējām valstīm. Mēs uzskatām, ka šāds rezultāts sasniegts divu iemeslu dēļ: pirmkārt, Latvijai ārējās likviditātes krīzes apstākļos vienkārši nebija citas izejas; otrkārt, valsts pieņēma un īstenoja vairākus saprātīgus lēmumus,” atzīst grāmatas autori un uzskaita fenomenus, kas veicināja krīzes pārvarēšanu Latvijā.

1. Reāla krīzes izjūta var būt ļoti noderīga. Jo dziļāka krīze, jo labāk cilvēki apzinās tās esamību un jo lielāka iespējamība ieviest strukturālas reformas.

2. Krīze var izraisīt jaunu domāšanas veidu ar jauniem, skaidri definētiem principiem. Idejas, kas krīzes laikā Austrumeiropā izvirzījās priekšplānā – pārsvarā tās bija saistītas ar publisko tēriņu samazināšanu un valsts sektora efektivitātes uzlabošanu – nebija jaunas, tomēr tās bija pretrunā ar iepriekš valdošo oligarhu savtīgajām interesēm.

3. Lai pārvarētu krīzi, nepieciešama jauna vadība. Latvijā krīzes laikā valdība mainījās divas reizes. Vadoņi, kas bija ieveduši valsti krīzē, nebija spējīgi īstenot radikālās izmaiņas. Krīzes pārvarēšanai nepieciešama pretēja pieeja, tas ir, jaunas idejas un apņēmība.

4. Krīzes risināšanas apstākļos priekšplānā izvirzās zinoši politikas veidotāji.

5. Visaptveroša, operatīva reformu programma parasti tiek izstrādāta tūlīt pēc jaunas valdības izveides. Krīzes apstākļos līderiem uzmanība jāpievērš galvenajām problēmām, netērējot laiku citiem jautājumiem, kas neļauj koncentrēties uz būtisko. Galvenais ir atjaunot ekonomikas pamatus.

6. Parlamenta atbalsts ir vajadzīgs, bet mērķus iespējams sasniegt, arī ja valdībai parlamentā ir tikai neliels vairākums.

7. Mērījumi ir ārkārtīgi svarīgs priekšnosacījums, lai neļautu politikai novirzīties no galvenajiem mērķiem. Visu, kas tiek izmērīts, ir iespējams paveikt. Piemēram, Pasaules Bankas un Starptautiskās Finanšu korporācijas (2011) indekss, kas atspoguļo, cik kvalitatīva ir uzņēmējdarbības vide, ļoti palīdzēja Latvijai samazināt birokrātijas radītos šķēršļus.

8. Starptautiskais atbalsts un pietiekams finansējums ir svarīgs faktors. Latvijas starptautiskā aizdevuma programmai nozīmīgākās institūcijas bija Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Savienība.

9. Nozīme ir arī taisnīgumam. Latvija savu korekciju programmu veidoja tā, ka nasta vairāk tika uzlikta turīgo pleciem, vienlaikus rūpējoties par sociālo drošību.

10. Noderīgs ir arī sociālais pakts jeb sadarbība ar darba devēju organizāciju, arodbiedrību un pašvaldību pārstāvjiem. Latvijā visu šo pušu pārstāvji vienojās par sāpīgajiem budžeta samazinājumiem, tādējādi palīdzot saglabāt sociālo līdzsvaru.

11. Vissvarīgākais punkts ir ātra un izlēmīga pretkrīzes programmas īstenošana. Reformu valdība strauji sāka reformas, nepārprotami apliecinot sabiedrībai, ka paradigma ir mainījusies, un tādējādi ieguva tās uzticību.

12. Svarīga ir valstij piešķirtā iespēja pārraudzīt krīzes pārvarēšanas programmu. Latvijas varas iestādes uzstāja, ka saglabās valūtas stabilitāti, kaut gan SVF pret to iebilda. Tādējādi Latvija uzņēmās vadību pār stabilizācijas programmu, un tā bija izteikta priekšrocība.

13. Pasniegšanas spēja un caurspīdīgums. Krīzes dēļ rodas baumas un aizdomas, tāpēc valdības programmai jābūt visiem pieejamai, skaidrai un saprotamai.

Valsts kancelejas
Komunikācijas departaments