Par Eiropas Savienības komisāres vizīti Latvijā

Vakar, 19.aprīlī, darba vizītē Latvijā uzturējās Eiropas Savienības jūras lietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, kura, tiekoties ar Latvijas amatpersonām, tostarp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (attēlā) un zemkopības ministri Laimdotu Straujumu, apsprieda zivsaimniecības politikas reformu, Eiropas Zivsaimniecības fonda nākotni, reģiona intereses, kā arī Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžeta kontekstā Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Attiecībā uz zivsaimniecības politikas reformu puses īpaši pievērsās valstu virzībai uz maksimāli ilgtspējīgas nozvejas pieeju, nosakot ikgadējās kopējās pieļaujamās nozvejas apmērus un kvotas. Savukārt, pārrunājot Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru, Valdis Dombrovskis aktualizēja Latvijas prioritātes tajā – pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanu, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanu Latvijas lauksaimniekiem.

Zivsaimniecības politikas reformas mērķis ir atjaunināt noplicinātos zivju krājumus ES ūdeņos un līdz ar to arī parūpēties par zvejniecības nākotni.

Eiropas Komisija ierosinājusi līdz 2015.gadam panākt, ka zivju krājumi tiek izmantoti ilgtspējīgā līmenī, proti, pieļaujot vislielāko nozveju, ko var droši gūt katru gadu un kas tajā pašā laikā nesamazina zivju krājumus. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 2013.gadā, kad par tiem būs nobalsojuši Eiropas Parlaments un Padome.

***

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 19.aprīlī, tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) jūras lietu un zivsaimniecības komisāri Mariju Damanaki, uzsvēra Latvijai svarīgākos jautājumus par ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformu un turpmāko atbalstu zivsaimniecības uzņēmumiem no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF).

ES komisāre pēc zemkopības ministres L.Straujumas ielūguma 19.aprīlī ieradusies darba vizītē Latvijā, lai klātienē iepazītos ar situāciju Latvijas zivsaimniecības nozarē.

KZP reforma nākotnē piedāvā vairākas būtiskas izmaiņas nozares pārvaldībā. Viena no tām ir maksimālās ilgtspējīgās nozvejas (MSY) pieeja. Šo principu jau sāka piemērot pēdējos pāris gados, bet tas nav juridiski nostiprināts KZP ietvaros.

“Latvija uzskata, ka maksimālās ilgtspējīgās nozvejas līmeņus būtu jānosaka, konsultējoties Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, nevis tikai pieņemot zinātnieku piedāvātos aprēķinus. Daudziem krājumiem noteiktie maksimālās ilgtspējīgās nozvejas līmeņi ir pārāk augsti, un līdz ar to izraisa būtisku nozvejas kvotu samazinājumu vairākus gadus pēc kārtas. Tas savukārt nopietni ietekmē nozares sociālo un ekonomisko pusi. Tāpēc ir jāievēro lielāks līdzsvars starp krājumu saglabāšanas un nozares dzīvotspējas faktoriem,” sarunā ar komisāri norādīja zemkopības ministre.

Runājot par nozveju izmetumu novēršanu, L.Straujuma uzsvēra, ka Baltijas jūrā izmetumi daudzām sugām praktiski nepastāv. Esošie cilvēku patēriņā pieļaujamo zivju izmēru standarti būtu jāpārskata, tas veicinātu pašreizējās izmetumu daļas samazināšanu līdz minimumam.

L.Straujuma norādīja, ka noteikti ir vērts ieklausīties konkrētā reģiona valstīs, kurām vislabāk ir zināmi konkrētie apstākļi, lai ES pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar šo valstu vitālām interesēm.

Tāpat ministre vērsa uzmanību, ka šobrīd EJZF regulas priekšlikumā nav paredzēts atbalsts zivju apstrādes uzņēmumiem investīciju projektiem. Atbalsts paredzēts tikai finanšu instrumentu veidā (piemēram, kredītu fonds) ietekmes uz vidi mazināšanas projektiem, nekomerciālu sugu apstrādei, blakusproduktu apstrādei un bioloģiskās akvakultūras apstrādei. “Latvija uzskata, ka arī tā sauktajiem lielajiem zivju produktu apstrādes uzņēmumiem, kas ražošanas procesā izmanto lielu roku darba apjomu, kas ir īpaši nozīmīgs piekrastes reģioniem, bet kuru uzņēmuma apgrozījums nepārsniedz vidēja lieluma uzņēmumu rādītājus, ir jāatļauj piemērot tādu pašu atbalsta intensitāti kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem,” Latvijas pozīciju skaidroja zemkopības ministre.

Atbalsts atsevišķām investīcijām uz zvejas kuģiem regulas priekšlikumā parādās vairāku pasākumu ietvaros, tomēr Latvija ir stingri pārliecināta, ka nepieciešams arī atbalsts, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un energoefektīvu darbību.

“Publiskais atbalsts dalībvalstīm, kuras sabalansējušas zvejas floti ar pieejamajiem resursiem, būtu jānodrošina arī ar pēc iespējas labvēlīgākiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tai skaitā, kur vien iespējams ar augstāku atbalsta intensitāti un ar pēc iespējas mazāku administratīvo slogu kā atbalsta pretendentiem, tā administrējošajām iestādēm dalībvalstīs,” uzsvēra L.Straujuma.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa