Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-94

Rīgā 2012.gada 3.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums”
9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par kanceles un altāra ar gleznām Pāvilostas novadā, Vērgales pagastā, Ziemupē, Ziemupes evaņgēliski luteriskajā baznīcā (atrodas būvē ar kadastra apzīmējumu 6496 001 0308 001) (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2011.gada 10.oktobra sanāksmes protokola Nr.13/2011;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieks – Ziemupes evaņģēliski luteriskā draudze, reģ. Nr.90000151570, saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2012.gada 19.janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-10.2/125 informēts par ierosinājumu.

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieka viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot).

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Kancele ir viens no raksturīgākajiem Kurzemes baznīcu iekārtu koktēlniecības paraugiem, kas parāda vēsturisko stilu mijas periodu pārejā no manierisma uz baroku. Pieder baznīcas 17.gadsimta iekārtas ansamblim un pārliecinoši raksturo vietējās mākslas tradīcijas un to profesionālo līmeni.

Kanceles saglabājamās vērtības: korpuss, jumtiņš, materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.2. Altāris ar gleznām ir viens no raksturīgākajiem Kurzemes baznīcu iekārtu koktēlniecības paraugiem, kas parāda vēsturisko stilu mijas periodu pārejā no manierisma uz baroku. Baznīcas 17.gadsimta iekārtas ansambļa centrālais akcents, pārliecinoši raksturo vietējās mākslas tradīcijas un to profesionālo līmeni.

Altāra ar gleznām saglabājamās vērtības: retabls, gleznas, dekoratīvais un konstruktīvais risinājums, materiāls (koks, gleznojums), virsmas apdare, dekoratīvi – rotājošie elementi.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 8.1.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

7. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme - Grende