Godinot dienu, kad pasaule Latviju atzina par valsti

26.janvārī apritēja 80 gadi, kopš Latvija tika atzīta de iure un kļuva par starptautisko tiesību subjektu

26.janvārī apritēja 80 gadi, kopš Latvija tika atzīta de iure un kļuva par pilntiesīgu starptautisko tiesību objektu. Godinot Latvijas valsts pamatlicēju piemiņu, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Ārlietu ministrijas darbinieki, kā arī Gunāra Meierovica dzīvesbiedre Ingrīda Meierovica šai dienā nolika ziedus pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes un pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica atdusas vietā Meža kapos.

Pēcpusdien Ārlietu ministrijā notika svinīgs sarīkojums Latvijas diplomātiem. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš atgādināja, ka Latvija kā patstāvīga, neatkarīga valsts varēja sākt attīstīties tikai ar to dienu, kad to atzina citas valstis un tā kļuva par starptautisko tiesību subjektu. Šī spēja pastāvēt un attīstīties kā vienai starp pārējām valstīm ir arvien jāpierāda, tāpēc Latvijas de iure atzīšanas gadskārta ir svētku diena visiem tiem, kas ne vien grib redzēt Latviju kā plaukstošu, demokrātisku un stipru valsti, bet arī dara visu, lai tas tā būtu.

Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā Indulis Bērziņš pasniedza Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretāram Gaidim Zeibotam, Latvijas Ārpolitikas institūta direktoram Atim Lejiņam, Latviešu valodas apguves programmas direktorei Aijai Priedītei, filozofam Elmāram Vēberam, Ukraiņu skolas direktorei Lidijai Kravčenko un citiem, pavisam 27 personām.

Par godu svētkiem ministrijas zālē iekārtota izstāde "Latvijas ārpolitikas pamatu licēji un veidotāji. 2000.gada jubilāri", ar kuru iepazīstināja tās autore Silvija Križevica. Ekspozīciju ievada citāts no ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica runas Latvijas Republikas Satversmes sapulces sēdē 1921. gada 18. februārī, kas publicēta "Valdības Vēstnesī" 1921. gada 19. februārī.

Svinīgajā sarīkojumā Ārlietu ministrijā: Valsts protokola vadītājs Artis Bērtulis, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš; diplomāts, Latvijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Ķīnas Tautas Republikā Pēteris Pildegovičs…
…Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Riekstiņš, bijušais vēstnieks Krievijas Federācijā Jānis Peters, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Atis Lejiņš; Valsts prezidentes padomnieks Andrejs Pildegovičs
Un Aizsardzības ministrijas NATO integrācijas izpildsekretārs Gaidis Zeibots sarunā ar diplomāti, bijušo vēstnieci Igaunijā un Somijā Annu Žīguri. Ar izstādi "Latvijas ārpolitikas pamatlicēji un veidotāji. 2000.gada jubilāri" iepazīstina autore Silvija Križevica        Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

"Latvija ir paveikusi divus posmus savā pastāvēšanas cīņā. Pirmais bija atbrīvošanas posms, otrs Latvijas atzīšanas posms. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Ja mēs esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā Latvijas valsts ir varējusi nodibināties, ja tik īsā laikā kā divos gados un dažos mēnešos mēs esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad man jāsaka, ka pēc manas pārliecības tas, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis, ir bijusi tā vienprātība, kas mūs vadījusi šajos divos posmos. Par Ārlietu ministrijas uzdevumiem jāsaka divi vārdi. Mums vajadzīga de jure nostiprināšana."

Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Ārlietu ministrijas arhīva dokumenti un fotomateriāli. Ekspozīcija stāsta par 23 ārlietu resora darbiniekiem, kuriem 2000.gadā bijusi nozīmīga atceres gadskārta (amplitūdā no 100 līdz 150 gadiem) un kuri veidoja Latvijas valsts ārpolitiku un divdesmit gadus noteica tās tālākvirzību. Šī ministrijas Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļas vadītājai Silvijai Križevicai ir jau trešā plašākā ekspozīcija — nesen notika pazīstamajam diplomātam Kārlim Zariņam veltīta izstāde, bet pašlaik ASV Informācijas centrā skatāma izstāde "Laiku lokos" — par Latvijas un ASV starpvalstu attiecībām no 1922.gada līdz mūsdienām.

Par godu Latvijas de iure atzīšanas 80.gadskārtai vakar, 29.janvārī, Ārlietu ministrijā notika atvērto durvju diena. Ne tikai no dažādām Rīgas skolām un organizācijām, bet arī no Siguldas un Olaines ieradās 300 zinātkāri un zinātgriboši skolēni, studenti un jaunie speciālisti. Viņi tikās ar ārlietu ministru Induli Bērziņu un ministrijas darbiniekiem un izstādes stendos ar vislielāko interesi lasīja Latvijas diplomātijas celmlaužu dzīvesstāstus. Kāds zēns teicās meklējam atbildi uz jautājumu: "Kā kļūt par ārlietu ministru?" Varbūt uz līdzīgiem jautājumiem būs jāpalīdz rast atbildes arī tiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas sakarā ar Latvijas de iure atzīšanas gadadienu aicināti uz dažādām Latvijas skolām. Savukārt ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Latvijas Universitātes 59.zinātniskajā konferencē nolasīs lekciju par Latvijas Republikas ārpolitikas prioritātēm.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"