Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds"

• Aldis Laviņš. Daži jautājumi par kasācijas instances kompetenci

Rakstā uzmanība vērsta uz vairākiem jautājumiem, par kuriem laiku pa laikam praksē rodas lielākas vai mazākas diskusijas. Civilprocesa likuma 474.pants, kas nosaka kasācijas instances tiesības, samērā detalizēti paredz iespējamos nolēmumu veidus, kādus, izskatot lietu kasācijas kārtībā, var pieņemt Senāts. Piemērojot minētā panta 1.punktu, kas paredz tiesības atstāt spriedumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt, kasācijas instances kompetences kontekstā neskaidrības parasti nerodas, ja vien neskaitām gadījumus, ka lietas dalībnieka pārstāvis, kurš aizstāvējies pret iesniegto kasācijas sūdzību, Senātam iesniedzis kvīti par izdevumiem advokāta palīdzības samaksai un lūdzis minētos izdevumus piedzīt no kasācijas sūdzības iesniedzēja. Ja Senāts kādā daļā spriedumu atceļ, jautājumi par tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu nerodas, jo, izskatot lietu no jauna atceltajā daļā, tiesai, nosakot tiesāšanās izdevumu atlīdzību pusēm, ir jāņem vērā arī kasācijas instancē radušies izdevumi.

• Marika Grunte. Aizliegtas vienošanās pārkāpums nav prezumējams

Žurnālā "Jurista Vārds" 2012.gada 20.martā (Nr.12) rubrikā "Skaidrojumi. Viedokļi" publicēts zvērinātu advokātu biroja "LAWIN Kļaviņš & Slaidiņš" zvērināta advokāta palīga Mārtiņa Gaiļa raksts "Mērķis vai sekas: konkurenci ierobežojošu vienošanos aizlieguma piemērošanas analīze". Rakstā autors centies sniegt ieskatu visnotaļ sarežģītajā tēmā par vienošanām tirgus dalībnieku starpā, kas saskaņā ar konkurenci regulējošām Latvijas un analoģiskām Eiropas Savienības tiesību normām atzīstamas par konkurenci kavējošām pēc to mērķa vai sekām un attiecīgi atzīstamas par spēkā neesošām no šādu vienošanos noslēgšanas brīža. Konkurences tiesību skaidrojumi Latvijas juridiskajā literatūrā sniegti salīdzinoši maz, tāpēc ir atbalstāma katra šāda iniciatīva. Vienlaikus jāatzīmē, ka minētajā rakstā ne visi autora secinājumi ir viennozīmīgi vērtējami, uz ko vērsta uzmanība šajā komentārā.

• Leila Dundure. Izmeklēšanas tiesnesis Latvijā

Viens no galvenajiem aspektiem, kāpēc Latvijas Republikā tika izstrādāts jaunais (spēkā esošais) Kriminālprocesa likums, bija nepieciešamība uzlabot cilvēktiesību ievērošanas standartus kriminālprocesā, un izmeklēšanas tiesneša institūta ieviešana bija viens no nozīmīgākajiem līdzekļiem, kā panākt šo mērķi. Neskatoties uz šo faktu, par izmeklēšanas tiesneša institūtu, tā lomu pirmstiesas kriminālprocesā, vai šādas amatpersonas ieviešana ir uzlabojusi cilvēktiesību ievērošanu, nav veikti nozīmīgi pētījumi. Līdz ar to tēma par izmeklēšanas tiesnesi Latvijas kriminālprocesuālajā tiesību sistēmā ir aktuāla un izpētes vērta. Francijas likumdevējs šim jaunizveidotajam kriminālprocesuālo tiesību institūtam piešķīra izmeklēšanas funkcijas: noziedzīga nodarījuma izdarītāja noskaidrošanu, pierādījumu iegūšanu, pratinot lieciniekus, apsūdzēto, vienlaikus tiesnesi apveltot ar plašām pilnvarām: lemt par kratīšanas veikšanu, par izņemšanu, par personas apcietināšanu, lai nodrošinātu izmeklēšanas veikšanu, un personas ierašanos izmeklēšanas iestādē.

• Dita Amoliņa. Fiskālā politika: tiesības vai disciplīna?

2012.gada 28.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ārlietu ministrijas virzīto likumprojektu par "Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā" (Fiskālais līgums), kā arī atbalstīja līguma parakstīšanu, kas tiks noslēgts starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Eiropadomes laikā šā gada 2.martā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 68.pantu par Fiskālo līgumu ir jālemj Saeimai. Ņemot vērā, ka Satversmes 68.pants nosaka atšķirīgu procedūru tad, ja starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no Latvijas valsts institūciju kompetences, ir jāanalizē Fiskālā līguma saturs, lai noskaidrotu parlamentārās procedūras formu. Vienlaikus Satversme uzliek par pienākumu vērtēt, vai Fiskālais līgums ir "būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā". Līdz ar to Saeima ir aicināta lemt par valsts funkcionēšanu Eiropas Savienības ietvaros, proti, par valsts suverenitātes modernajām izpausmēm.

"Jurista Vārda" redakcija
www.juristavards.lv