Uzturoties darba vizītē Polijā

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa no 19. līdz 21.aprīlim uzturējās darba vizītē Polijas Republikas galvaspilsētā Varšavā, kur piedalījās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē, kuras uzmanības centrā bija ES politiskās un ekonomiskās vienotības jautājumi un ietekme, kādu uz to varētu atstāt globālā finanšu krīze. ES parlamentu spīkeri diskutēja arī par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekmi uz nacionālo parlamentu darbu. Tāpat konferences darba kārtībā bija jautājumi par dalībvalstu parlamentu lomu ES Kopējās ārējās un drošības politikas un ES Kopējās drošības un aizsardzības politikas kontrolē. Vizītes laikā Varšavā Saeimas priekšsēdētāja piedalījās vairākās neformālās divpusējās tikšanās ar ES dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, tostarp ar Polijas parlamenta Sejma maršali Evu Kopaču un parlamenta Senāta maršalu Bogdanu Boruseviču (attēlā). S.Āboltiņa vizītes laikā atklāja Latvijas stendu Polijas lielākajā tūrisma gadatirgū LATO 2012 Foto: Kšištofs Bjaloskorskis, Polijas parlaments

Eiropas Savienības (ES) veiksmes atslēga rodama balansā starp ciešāku pārnacionālu integrāciju un nepieciešamību saglabāt katras valsts pašnoteikšanos, kultūru un valodu. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 20.aprīlī uzsvēra Polijas galvaspilsētā Varšavā, uzrunājot ES valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējās konferences dalībniekus.

Uzstājoties konferences sadaļā, kurā ES dalībvalstu parlamentu spīkeri diskutēja par ES vienotības jautājumu, Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka Eiropas integrācijas projekts dzima laikā, kad Eiropa bija divu pasaules karu nomocīta un bija jārīkojas, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.

"Tie bija pamatakmeņi tai Eiropas Savienībai, kurā pašreiz dzīvojam – brīvu valstu savienībai, kurai valstis ir pievienojušās labprātīgi, neapdraudot savu valodu, tradīcijas, kultūras mantojumu un saglabājot savas nacionālās intereses," teica S.Āboltiņa.

"Tāpēc likumsakarīgi, ka pēc Berlīnes mūra krišanas Latvija un daudzas citas reģiona valstis par savu stratēģisko mērķi izvirzīja iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas vēsturiskā vieta vienmēr ir bijusi Eiropas valstu saimē. Mums tikai vajadzēja "atgūt nokavēto", īstenot apjomīgas reformas un mērķtiecīgi virzīties uz priekšu," sacīja S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Eiropas integrācijas vēsture liecina par daudzām pārdzīvotām ekonomiskām un politiskām krīzēm. Pārvarot šīs krīzes, ES katru reizi mācījusies un kļuvusi spēcīgāka.

S.Āboltiņa aicināja vienmēr sev un sabiedrībai atgādināt, ka Eiropas Savienība ir mūsu pašu – eiropiešu – radīts projekts, kas balstīts uz noteiktu vērtību kopumu. "Šo vērtību pastāvēšana nav neatgriezeniska un mūžīga. Mums pašiem tās ir jākopj, jāaizstāv un par tām jāatgādina nākamajām paaudzēm," teica S.Āboltiņa.

Tāpat Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka mūsdienās demokrātiju dzīvu padara augsta pilsoniskā līdzdalība un attīstīta politiskā kultūra.

Saeimas priekšsēdētāja raksturoja, ka Rietumiem raksturīgās pārstāvnieciskās demokrātijas vietu šobrīd sāk ieņemt līdzdalības demokrātija.

"Vēl nesen demokrātija nozīmēja vārda, uzskatu, pulcēšanās un preses brīvību, iedzīvotāju tiesības vēlēt, pašu pārvaldības procesu atstājot politiķu rokās. Šie ir vieni no būtiskiem, tomēr formāliem demokrātijas elementiem," skaidroja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot, ka modernu demokrātiju raksturo augsts pilsoniskās līdzdalības līmenis un attīstīta politiskā kultūra.

21.gadsimtā arvien attīstīsies jauna, interaktīva komunikācija starp valsts pārvaldes institūcijām un sabiedrību.

"Konsultējoties ar pilsonisko sabiedrību, profesionālajām asociācijām un arodbiedrībām, parlamenti savā darbā iesaista plašu cilvēku loku. Lietojot jaunākos komunikāciju rīkus un efektīvi vadot informāciju, parlamenti tuvinās nepārtrauktam, atvērtam un uzticamam dialogam ar sabiedrību," uzskata S.Āboltiņa.

S.Āboltiņa norādīja, ka arī Latvijas parlaments aktīvi izmanto sociālos tīklus, kā arī nodrošina interneta tiešraides gan no Saeimas sēdēm, gan citiem nozīmīgiem notikumiem. Saeima ir pieņēmusi deklarāciju, kas paredz attīstīt pilsonisko sabiedrību un nosaka parlamenta un nevalstisko organizāciju sadarbības principus.

Katru gadu parlamentā notiek Saeimas un nevalstisko organizāciju forums, un šā gada foruma moto ir "Stabilitāte. Sadarbība. Attīstība". Savukārt nākamnedēļ Saeima vērs durvis otrajai Jauniešu Saeimai, kurā pulcēsies jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, kuru idejas par Latvijas attīstību un nākotni saņēmušas vislielāko atbalstu interneta balsojumā, darīja zināmu S.Āboltiņa. "Viņu idejas iedvesmo pat pieredzējušus politiķus, un viņu vidū es redzu nākotnes politiķus un līderus, kuri vēlas veltīt savu profesionālo dzīvi mūsu cilvēku labklājības celšanai," teica S.Āboltiņa.

"Tieši caur līdzdalību, nevis pārstāvību, sabiedrībai tiek radītas daudz lielākas iespējas piedalīties parlamentārajā lēmumu pieņemšanas procesā un būtiski paplašinās cilvēku loks, kam ir pieeja šādām iespējām," norādīja Saeimas priekšsēdētāja. Viņa aicināja arī ES parlamentu priekšsēdētāju tikšanās formātā stiprināt līdzdalības saikni ar sabiedrību, medijiem un sociālajiem partneriem.

"Demokrātija savu visspilgtāko izpausmi gūst ikdienā. Ir svarīgi, lai ļaudis būtu aktīvi un iesaistītos politiskajā procesā ne tikai vēlēšanu laikā, bet katru dienu un lai parlamenti šādām aktivitātēm būtu gatavi un tās veicinātu, nevis uzskatītu par apgrūtinošām un traucējošām," diskusijā par parlamentu, sabiedrības viedokli un masu medijiem pauda S.Āboltiņa.

"Latvija uzskata, ka tās kā uzticamas un apjomīgu reformu veikušas ES dalībvalsts uzņemšana eirozonā, tai izpildot Māstrihtas kritērijus, vairotu uzticamību eiro." To ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē 21.aprīlī, diskutējot par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā ietekmi uz nacionālo parlamentu darbu, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.

"Pēdējā gada laikā Eiropas Savienības līmenī darīts daudz, lai atgrieztu ticību eiro stabilitātei. Lai arī Latvija vēl nav eirozonas dalībvalsts, esam aktīvi līdzdarbojušies šajās sarunās. Saprotam, ka šīm izmaiņām ir tālejošas sekas un jaunais fiskālais līgums ir viens no svarīgākajiem izmaiņu elementiem," norādīja S.Āboltiņa. "Latvija jau ir padarījusi ļoti daudz, lai pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi. Laikā, kad Eiropa sāka lemt par nepieciešamajām reformām un disciplīnu, Latvija jau tam bija gājusi pāri nacionālā līmenī."

Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka Latvija 2011.gadā izstrādāja Fiskālās disciplīnas likumprojektu. Ar fiskālās disciplīnas stāšanos spēkā Latvijā tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

"Latvijas mērķis ir 2014.gada 1.janvārī iestāties eirozonā, un šis gads būs svarīgs attiecībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu. Ekonomika attīstās un pašreizējās prognozes mums dod iespēju būt optimistiski noskaņotiem," uzsvēra S.Āboltiņa, vienlaikus norādot, ka Latvijas pievienošanās būs atkarīga arī no situācijas eirozonā, tāpat jāņem vērā arī politiskais aspekts, jo krīzes ietekmē var nostiprināties vēlme nepaplašināt eirozonu.

ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferences par aktuālajiem savienības un dalībvalstu jautājumiem notiek jau kopš 1963.gada, kad pirmā šāda veida konference notika Romā.

Turpinot vizīti Polijā, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 20.aprīlī, Varšavā atklāja Latvijas stendu Polijas lielākajā tūrisma gadatirgū LATO 2012.

"Latvija un Polija gadsimtu garumā ir bijušas saistītas ciešām saitēm. To ir noteicis ģeogrāfiskais tuvums, vēstures notikumi un līdzīgās izvēles valsts tālākai attīstībai. Arī mūsdienās Latvijas un Polijas attiecības ir ļoti labas un draudzīgas. Abu valstu draudzību veicina arī salīdzinoši lielā poļu kopiena Latvijā," atklāšanas uzrunā teica Saeimas priekšsēdētāja.

"Ir ļoti svarīgi, lai šīs politiski draudzīgās attiecības mēs nostiprinām ar cilvēku savstarpējiem kontaktiem, ar mākslu, kultūru un, protams, ar viesošanos vienam pie otra," uzsvēra S.Āboltiņa.

Līdz šim šajā gadatirgū Latviju pārstāvēja atsevišķas Latvijas pilsētas, bet šogad tiek rīkots vienots Latvijas stends, kurā poļu valodā būs pieejama informācija par Latviju, tās pilsētām un ievērojamākajām apskates vietām.

Gadatirgus ir laba iespēja prezentēt ne tikai Latvijas tūrisma iespējas, bet arī preces un pakalpojumus, kas saistīti ar Latvijas un tās pilsētu apmeklējumu. Šogad Latvijas stendā tika prezentēta "Iļģuciema kvasa", "Latvijas Balzama" un "Laimas" produkcija.

Stenda izveides patrons ir Latvijas vēstniecība Varšavā, savukārt stenda tehnisko ierīkošanu un organizatorisko pusi nodrošina Latvijas uzņēmums SIA "Eurostrada".

LATO 2012 ir lielākais gadatirgus Polijā, kas jau divpadsmit gadus ievada tūrisma sezonu. Tā ir unikāla vieta, kurā tiek piedāvātas vasaras un rekreatīvās atpūtas iespējas Polijā, tās reģionos un ārvalstīs. Gadatirgus nodrošina apmeklētājiem vieglu pieeju nepieciešamajai informācijai, lai saplānotu atpūtu gaidāmajā pavasara vai vasaras brīvlaikā. Pagājušajā gadā gadatirgu apmeklēja aptuveni 26 tūkstoši apmeklētāju.

Tuvākajā laikā vizītē Latvijā plāno ierasties Polijas parlamenta Sejma maršale Eva Kopača. Vizītes apstiprinājumu Saeimas priekšsēdētāja saņēma tikšanās laikā ar E.Kopaču Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur Saeimas priekšsēdētāja piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentu priekšsēdētāju ikgadējā konferencē.

Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja un Polijas Seima maršale pārrunāja abu valstu divpusējās attiecības un iespējas stiprināt parlamentāros kontaktus.

Puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Polijas attiecības ir lieliskas visos sadarbības līmeņos. Latviju un Poliju vieno gan līdzīga vēsturiskā pieredze, gan kopīgās nacionālās intereses ES, kur abu valstu sadarbība ir īpaši aktīva un cieša.

S.Āboltiņa sarunā akcentēja poļu kopienas īpašo lomu Latvijā. Poļu kopiena vienmēr bijusi lojāla Latvijas valstij, vienlaikus saglabājot un kopjot savu nacionālo kultūru un valodu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa no 19. līdz 21.aprīlim uzturējās darba vizītē Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur piedalījās ES valstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē un tikās ar ES amatpersonām.

Saeimas preses dienests