Novados un pilsētās: Saldū un Saldus novadā, 19.04.2012.

19.aprīlī Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzsākot darba vizīti Saldus novadā, tikās ar uzņēmējiem, kā arī noklausījās Saldus mūzikas skolas audzēkņu muzikālos priekšnesumus.

Pirmajā uzrunā A.Bērziņš uzņēmējiem un Saldus novada pašvaldības vadībai uzsvēra, ka izmanto ikvienu iespēju doties darba vizītēs uz lauku novadiem, lai tiktos ar mazo pilsētu un lauku iedzīvotājiem, jo uzskata, ka tieši lauki un mazās pilsētas noteiks Latvijas nākotnes esamību un attīstību. Valsts prezidents akcentēja, ka lielās pilsētas spēs pašsaglabāties un attīstīties, bet šobrīd izšķiroša ir tieši mazo pilsētu un lauku novadu attīstība.

Vienlaikus uzrunā A.Bērziņš atzina, ka Eiropas bezdarba problēmas jautājums ir nopietns un tam risinājuma joprojām nav, jo šobrīd ES vidējais bezdarba rādītājs ir jau 10,8%. Tuvākajā nākotnē liela nozīme ES būs mobilitātes principa attīstībai, kas nosaka darbaspēka pārvietošanos, bet zināmā mērā rada draudus valstīm ar mazu iedzīvotāju skaitu. Jau šobrīd lielās valstis mērķtiecīgi pārvilina augstas klases speciālistus uz savām valstīm.

Analizējot pašvaldību lomu lauku attīstībā, Valsts prezidents uzsvēra, ka viens no viņa prezidentūras mērķiem ir panākt pašvaldību lomas un pašvaldību tiesību paplašināšanu, nostiprinot pašvaldību kā institūtu arī Latvijas Republikas Satversmē, kur nav sadaļas, kas regulētu tieši pašvaldības institūtu kā vienu no valsts varas atzara.

Valsts prezidents arī pieskārās pensijas vecuma palielināšanas jautājumam, kas šobrīd ir Saeimas darba kārtībā, un piebilda, ka šis jautājums var prasīt daudz diskusiju, jo īpaši kopsakarā ar bezdarba problēmu, kas netieši ir saistīts ar pensijas vecuma palielināšanu. Noslēdzot pirmo tikšanos ar pašvaldību vadītājiem, Valsts prezidents teica: "Mums visiem ir jāapzinās, ka laiks mainās un mums ir jāmainās laikam līdzi. Ir jāatrod sava vieta dzīvē, ja mēs vēlamies, lai Latvija attīstās un nepazūd pasaules kartē."

Pēc tikšanās ar Saldus novada pašvaldības pārstāvjiem un iepazīšanās ar Saldus "Saldumu tūres" uzņēmējiem, Valsts prezidents apmeklēja Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju un tikās ar jauniešiem, kuru darbi ir izlikti apskatei.

A.Bērziņš turpināja vizīti Saldus Profesionālajā vidusskolā, kur tikās ar skolēniem un atbildēja uz viņu jautājumiem. Lielākā daļa skolēnu jautājumu skāra bezdarba problēmu, skolēnu profesionālās izglītības orientāciju, kā arī jautājumus, kas veltīti labas izglītības ieguvei. Valsts prezidents atzīmēja, ka profesionālajai izglītībai, īpaši šajā laikā, ir ļoti liela nozīme, tādēļ tajā viņš saredz nākotni, kas spēj pielāgoties darba tirgus prasībām un sniedz jauniešiem tādas zināšanas, kādas ir nepieciešamas darba tirgum mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Pēc tikšanās ar Saldus Profesionālās vidusskolas skolēniem notika darba pusdienas ar Saldus novada uzņēmējiem un novada domes vadību. Valsts prezidents arī apmeklēja maizes produktu ražotni SIA "Matss" un iepazinās ar tās nākotnes plāniem. Īsā preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš atzina, ka Saldus novadam ir ļoti laba nākotne, jo reģionālās reformas rezultātā Saldus novads ir ieguvējs, apvienojot vairākus pagastus un kļūstot par lielu novadu. A.Bērziņš arī piebilda, ka neredz loģisku pamatotību Brocēnu novada atsevišķai pastāvēšanai ārpus Saldus novada, jo abi novadi ir cieši līdzās.

Vērtējot Saldus novada ekonomiskās attīstības potenciālu, viņš kā pozitīvu novērtēja vairāk nekā 2000 Saldus novadā esošo uzņēmumu skaitu, kas uz vairāk nekā 28 000 Saldus novada iedzīvotājiem ir visnotaļ iespaidīgs un progresīvs rādītājs: "Latvijas lauku attīstība un sadarbība ar kaimiņu zemēm Lietuvu un Igauniju ir Latvijas un Baltijas reģiona nākotne. Ja mēs nespēsim saglabāt Latvijas laukus un atrast vienotu pieeju ekonomiskajai attīstībai ar kaimiņvalstīm, tad nebūs arī politiskās stabilitātes," žurnālistiem teica A.Bērziņš.

Noslēdzot vizīti Saldus novadā, Valsts prezidents apmeklēja sliežu ceļu Reņģe–Mažeiķi, lai pārliecinātos par sliežu posma Latvijas teritorijā esošās daļas tehnisko stāvokli un demontēto sliežu atjaunošanas iespējām Lietuvas teritorijā. Apskatot Reņģes stacijas tehnisko aprīkojumu, klātesošie pārliecinājās, ka tas joprojām darbojas visām dzelzceļa prasībām atbilstošā režīmā.

Kopā ar A.Bērziņu Lietuvas teritorijā demontēto sliežu posmu apmeklēja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, kurš uzsvēra šā dzelzceļa potenciālu un lielo nozīmi arī Liepājas ostas kravu tranzīta apjoma palielināšanā. Valsts prezidents atzina, ka šā sliežu ceļa izmantošana Latvijai un Lietuvai, kā arī Baltijas reģionam kopumā dotu daudz plašākas iespējas attīstīt tranzītbiznesa un loģistikas pakalpojumu nozari un palielināt to konkurētspēju. Tiekoties ar Saldus novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem, A.Bērziņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības un pasaules ekonomika ir lielu pārmaiņu priekšā, tādēļ Baltijas valstīm būtu jāveido daudz ciešāka ekonomiskā sadarbība ne tikai triju valstu mērogā, bet arī ar citām līdzās esošajām kaimiņvalstīm. Šāds atzinums izskanēja arī nesen notikušajā triju valstu prezidentu sanāksmē Varšavā.

Jau vizītes laikā Lietuvā 22.martā, tiekoties ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, Valsts prezidents uzsvēra jautājuma par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu šajā posmā nozīmi. Viņš aicināja Lietuvas pusi pēc iespējas ātrāk atjaunot Lietuvas pusē demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Lietuvas prezidente sarunas laikā apliecināja gatavību šo jautājumu risināt. Šā sliežu ceļa nozīme vairakkārt uzsvērta abu valstu augstāko amatpersonu vidū, un par šo faktu sūdzības vairakkārt izteikuši arī Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kam tiek liegta iespēja izmantot ekonomiski izdevīgāku pārvadājumu maršrutu. Arī "Latvijas Dzelzceļš" cieš zaudējumus, jo Latvijas pusē ir spiests uzturēt 70 kilometru sliežu posmu Glūda–Reņģe, kur faktiski nevar tikt vestas tranzītkravas, jo Lietuvas pusē posms ir demontēts. Līdz ar to kravas uz Mažeiķiem tiek vestas pa 120 kilometru garāku ceļu caur Šauļiem un Višķiem. 2008.gada 5.septembrī Lietuvas puse vienpersoniski pieņēma lēmumu par sliežu demontāžu dzelzceļa līnijā Mažeiķi–Reņģe Lietuvas pusē.

Valsts prezidenta preses dienests