Valsts kanceleja: Par Latvijas kā ES prezidējošās valsts prioritātēm

Latvija 2015.gada 1.janvārī rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem uzņemsies Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Lai noskaidrotu Latvijas prezidentūras prioritātes, kā arī sekmētu vienošanās panākšanu nacionālajā līmenī par Latvijas prezidentūras ES Padomē darba kārtību, Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātu ir aizsākusi vairāku aktivitāšu ciklu "Atbalsts prezidentūras darba programmas izstrādei".

Iniciatīvas mērķis ir rosināt diskusiju par Latvijas prezidentūras prioritātēm. Pasākumu cikla eksperte, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa uzskata: "Programmas veidošanā gan būs jāvienojas par kopīgiem uzstādījumiem un to formulēšanā jāņem vērā iepriekšējo prezidentūru, jo īpaši iepriekšējā prezidentūras trio, aizsāktās iniciatīvas. Taču Latvijai ir jāspēj skaidri formulēt arī sava nostāja ES politiku jautājumos un jāizvirza prioritātes, kuras tā vēlas īpaši akcentēt savas prezidentūras laikā."

Bijušais Eiropas Parlamenta deputāts un šā pasākumu cikla eksperts Guntars Krasts savukārt vērš uzmanību uz faktu, ka līdztekus ieguvumiem no prezidējošās valsts statusa Latvijai ir jābūt gatavai atbildēt arī vairākiem izaicinājumiem: "ES prezidentūra ir nopietna pārbaude prezidējošās dalībvalsts administratīvajām spējām. Lai arī ES prezidentūra ir prezidējošai valstij resursus tērējošs pasākums un nesniedz tai nekādus tūlītējus labumus, tomēr tā ir unikāla ES dalībvalsts iespēja veidot ES darba kārtību arī ilgtermiņā. Latvijas prezidentūrai nozīmīgu jautājumu definēšana prasīs sabiedrības intelektuālā potenciāla mobilizāciju, iesaistot šajā darbā valsts akadēmiskās aprindas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmējus."

Kompleksais pasākumu kopums ietvers, pirmkārt, pētnieciski analītiskas aktivitātes, ko īstenos Latvijā atzīti speciālisti. Otrkārt, paredzēts rīkot 10 tematiskas diskusijas, kas aptvers plašu ES politikām atbilstošu tēmu loku: ES ārējā un drošības politika; Konkurētspēja (iekšējais tirgus, rūpniecība); Ekonomika un finanses; Tieslietas un iekšlietas; Vide un enerģētika; Reģionālā attīstība; Transports un elektroniskie sakari; Lauksaimniecība un zivsaimniecība; Nodarbinātība, sociālā politika, veselība, patērētāju tiesību aizsardzība; Izglītība, zinātne un kultūra. Tām sekos trīs apkopojoša rakstura diskusijas: visaptveroša sabiedriskā diskusija; diskusija ar prezidentūras sagatavošanas un priekšdarbu veikšanas procesā tieši iesaistīto valsts pārvaldes darbinieku un speciālistu piedalīšanos, kā arī jauno pētnieku un zinātnieku diskusija. Lai pārklātu iespējami plašu viedokļu spektru, nodrošinātu aktīvu ideju apmaiņu un piedāvātu daudzdimensionālu skatījumu, iepriekš minētajos pasākumos tiks aicināti piedalīties visdažādāko jomu eksperti un sabiedrības grupu pārstāvji. Noslēgumā iniciatīvā iesaistītie eksperti formulēs konkrētus priekšlikumus, iekļaujot risku un dažādu faktoru ietekmes analīzi.

Pasākumu īstenošanā Latvijas Politologu biedrība sadarbosies ar finanšu konsultāciju uzņēmumu "Ernst&Young Baltic" un Ārlietu ministriju.

Inese Grumolte, komunikācijas speciāliste