Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Satiksmes ministrija: Par Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.04.2012., Nr. 64 (4667) https://vestnesis.lv/ta/id/246960

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts meža dienests: Par meža ugunsnedrošā laika iestāšanos

Vēl šajā numurā

25.04.2012., Nr. 64 (4667)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Satiksmes ministrija: Par Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdi

Latvijas tranzīta koridora galvenās priekšrocības ir ģeogrāfiskais novietojums un zemās izmaksas, kā arī spēja apkalpot dažādu veidu kravas.

Latvijas ostas ir pietiekami dziļas, ar labi attīstītu infrastruktūru, plašu noliktavu klāstu, piedāvā nodokļu atlaides tajās strādājošajiem uzņēmumiem, ir labi savienotas ar Centrāleiropu un Skandināviju gan pa jūru, gan sauszemi un turklāt atrodas Baltijas valstu centrā, 18.aprīlī Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē uzsvēra Satiksmes ministrijas (SM) Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups.

Šā gada 1.ceturksnī Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms ir pieaudzis par 22%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, turpretim gan Tallinā, gan Klaipēdā kravu apjoms ir samazinājies par aptuveni 9%.

Jautājuma par Latvijas ostu un tranzītkoridora salīdzinošajām priekšrocībām iekļaušanu LOTLP sēdes darba kārtībā lūgusi Ārlietu ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kuras savukārt par to uzrunājuši vēstnieki, potenciālie ārvalstu investori un citi sadarbības partneri.

LOTLP sēdē tika spriests arī par iespējām attīstīt Latvijas lielās ostas kā savstarpēji papildinošus loģistikas centrus. SM tika dots uzdevums līdz nākamajai LOTLP sēdei sagatavot ziņojumu par priekšlikumiem Latvijas loģistikas klastera izveidei. Šādam klasterim būtu jādarbojas kā dažādu nozares uzņēmumu (ostu, loģistikas centru, pārvadātāju u.c.) apkopojumam, kas spēj piedāvāt integrētus risinājumus jebkuram potenciālajam interesentam, kas vēlas izmantot Latvijas tranzīta koridoru.

Finanšu ministrija (FM) un SM informēja par veiktajiem pasākumiem speciālo ekonomisko zonu (SEZ) un brīvostu statusa un valsts atbalsta saglabāšanai līdz 2035.gadam. FM sniedza aktuālo informāciju jautājumos, kas saistīti ar likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa, savukārt SM informēja, ka ir sagatavoti un šobrīd atrodas saskaņošanas procesā grozījumi šajā likumā – tie paredz līdz 2035.gadam pagarināt termiņu, kādā licencētas kapitālsabiedrības, brīvostu un SEZ pārvaldes var piemērot tiešo nodokļu atlaides tajās veiktajiem ieguldījumiem. SM ir izstrādājusi arī grozījumus Liepājas SEZ likumā un Rēzeknes SEZ likumā. Lai minētie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā un Saeimā.

Tika diskutēts par plānotajiem un veiktajiem pasākumiem robežkontroles punktu uz Latvijas–Krievijas robežas caurlaides palielināšanai. FM puse informēja par valdībā 2012.gada 13.martā apstiprināto FM informatīvo ziņojumu "Par robežšķērsošanas vietu attīstību uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas" un tajā paredzētajām aktivitātēm, Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas robežšķērsošanas vietu darba grupu, pieteikto projektu Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pārrobežu sadarbības programmā "Igaunija–Latvija–Krievija" un programmā "Latvija–Lietuva–Baltkrievija" virzību un citiem aktuāliem jautājumiem. SM valsts sekretārs Anrijs Matīss savukārt norādīja, ka SM vadībā strādā darba grupa, kas risina elektroniskās rindas ieviešanas jautājumu, kas ļautu kravas automašīnas elektroniski pieteikt rindā Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai – tādējādi tiktu ievērojami samazināts robežšķērsošanai nepieciešamais laiks. Minētajai darba grupai līdz šā gada 1.maijam jāizstrādā jauni MK noteikumi elektroniskās rindas administrēšanai.

Tāpat tika uzklausīts SM ziņojums "Par tranzīta kravu pārvadājumu traucējošiem faktoriem un priekšlikumiem to novēršanai" – šāds ziņojums pēdējos gados LOTLP sēdēs tiek izskatīts regulāri. Ziņojumā apkopota informācija par līdz šim neatrisinātām problēmām, kas identificētas 2011.gadā un daļēji 2012.gadā, un to risinājumu virzību. Kā atzina sēdes dalībnieki, galvenā problēma ir vagonu un platformu trūkums, tāpēc premjers izrādīja īpašu interesi par VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmuma SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" plāniem Daugavpilī uzsākt vagonbūves produkcijas ražošanu.

 

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!