— Aizvadītās nedēļas nogalē jūs atgriezāties no Eiropas konstitucionālo tiesu konferences, kas notika Varšavā. Lūdzu, pastāstiet, kāds bija tās mērķis un ieguvums Latvijai!

— No 16. līdz 21. maijam Polijas galvaspilsētā Varšavā notika pēc kārtas 11. Eiropas konstitucionālo tiesu konference. Tajā piedalījās ne tikai 24 valstu — konferences pilntiesīgo locekļu — konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji vai prezidenti, tiesneši, bet arī asociēto valstu šo institūciju vadītāji un uzaicinātie, novērotājstatusā esošie. Eiropas konstitucionālo tiesu konference, kas sanāk ik pēc diviem gadiem kādā no prezidējošām valstīm, darbojas jau divdesmit gadus un, var teikt, ir pioniere citu kontinentu valstu šādu institūciju vidū. Un jau ar visai bagātu pieredzi konstitucionālo normu, demokrātijas nostiprināšanā, ir tās garants. Šoreiz prezidējošā valsts bija Polija, kas uzņēmās arī vislielāko organizatorisko un materiālo atbildību par konferences darbu un norisi. Nākamā konference tiks organizēta Briselē, jo Beļģija kļūst par kārtējo prezidējošo valsti. Tās Augstākā Arbitrāžas tiesa uzņemsies atbildību par Eiropas konstitucionālo tiesu konferences darba aktivitātēm.

— Vai, dodoties uz šādu respektablu saietu, jums bija jāgatavo kāds mājas darbs, ziņojums?

— Jau 1998. gada augustā mūsu Satversmes tiesa iesniedza pieteikumu par iespējamo uzņemšanu Eiropas konstitucionālo tiesu konferences asociēto locekļu statusā; analīzei nosūtījām vairākus Satversmes tiesas spriedumus, kā arī vēl citus materiālus. Konferences pilntiesīgo locekļu — valstu — pārstāvji mūsu veikumu augstu novērtēja, pārliecinoties, ka Satversmes tiesa Latvijā ir konstitūcijas, demokrātijas garants un ar to nevar manipulēt dažādi spēki vai partijas. Man vajadzēja nolasīt ziņojumu jeb, precīzāk, teikt runu konferencē sakarā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas uzņemšanu Eiropas konstitucionālo tiesu konferences asociētā locekļa statusā. Varēju apliecināt, ka esam atklāta tiesa, un mūsu tiesas spriedumi ir atrodami ne tikai oficiālajā presē, interneta mājas lapā, bet tie arī tiek tulkoti angļu valodā un tāpēc ir izlasāmi Eiropas Padomes komisijā "Demokrātija caur tiesībām" jeb tā saucamajā Venēcijas komisijā. Tātad ar tiem var iepazīties citas konstitucionālās tiesas. Daudzās valstīs šādas iespējas nav radītas.

Protams, priecīgākais notikums bija ziņa par Satversmes tiesas apstiprināšanu Eiropas konstitucionālo tiesu konferences asociēto locekļu statusā. Bez Latvijas par tādiem kļuva Azerbaidžānas un Ukrainas konstitucionālās tiesas. Bet par pilntiesīgu šādas konferences locekli apstiprināja tikai vienas valsts — Maķedonijas — tiesu, novērotājstatusu ieguva Uzbekistāna. Lai kļūtu par Eiropas konstitucionālo tiesu konferences pilntiesīgu locekli, viens no svarīgākajiem kritērijiem ir piederība Eiropas Padomei, tās dalībvalsts statuss. Piemēram, Gruzijai tāds ir, taču, lai apstiprinātu par balsstiesīgu locekli, šoreiz pietrūka pavisam nedaudz balsu...

— Jūsu te minētajai konferencei kā pastāvīgas darbības institūcijai droši vien ir savi statūti, darbības noteikumi?

— Varšavas konference bija nozīmīga vēl ar to, ka tajā pirmoreiz divdesmit gadu pastāvēšanas laikā apstiprināja statūtus. Līdz šim lēmumus pieņēma pēc konsensa principa. Tātad gan asociēto, gan pilntiesīgo locekļu apstiprināšanai ir nedaudz citāds juridiskais pamatojums, ko nosaka statūti.

— Ja šādas konferences rīko ik pēc diviem gadiem, tad jau Latvijai, konkrēti — tās Satversmes tiesai — uz pilntiesību šajā Eiropas konstitucionālo tiesu organizācijā būs kāds laiks jāpagaida.

— Uzņemšana pilntiesīga locekļa statusā iespējama drīzāk, pēc gada, kad nākamās prezidējošās valsts konstitucionālā tiesa uz nākamās konferences sagatavošanas darba grupas sanāksmi aicina pilntiesīgos locekļus. Protams, mums vēl ir jānosūta daži Satversmes tiesas spriedumi analīzei, jo galvenais kritērijs ir tiesas un tiesnešu darba kvalitāte, atbilstība Satversmes tiesas likumam, Satversmei. Tāpēc arī ir lietderīgi un interesanti piedalīties šādās konferencēs, jo te var iepazīties ar citu valstu konstitucionālo tiesu darba pieredzi, diskutēt par daudzām kopīgām, aktuālām problēmām, personīgi dibināt praktiskas sadarbības kontaktus ārpus konferences plenārsēdēm. Mūsu tuvāko kaimiņu — Lietuvas — konstitucionālā tiesa strādā jau septīto gadu, tai jau ir konkrēta pieredze. Pagājušā gada rudenī lietuviešu kolēģi ieguva Eiropas konstitucionālo tiesu konferences pilntiesīga locekļa statusu. Tātad viņiem jau ir balsstiesības vairāku jautājumu izlemšanā. Igauņi par to domā perspektīvā, un mēs, protams, neatpaliksim.

— Vai konferencē bija kāds galvenais temats, par ko šoreiz diskutēja tās dalībnieki?

— Konferences ietvaros pārrunāja un diskutēja par reliģijas un apziņas brīvību, par to, kā šīs problēmas reāli risināmas valstīs. Bija atsevišķi nacionālie ziņojumi, jautājumi un atbildes, jo šis temats ir aktuāls gandrīz vai visās Eiropas, protams, arī citās valstīs. Zināmas bažas rada dažas netradicionālās reliģiskās organizācijas, īpaši sektas, jo tām bieži vien ir lieli finansu līdzekļi, taču problēmas ir ar to atzīšanu, reģistrēšanu valstīs. Ir zināms, ka dažu sektu darbība negatīvi ietekmē cilvēka psihi, atstāj nevēlamu iespaidu uz jauno paaudzi. Minētajā konferences diskusijā bija dažādi, arī pretēji viedokļi. Kaut vai par starpvalstu reliģiska rakstura līgumiem — konkordātiem, ko slēdz ar Vatikānu. Vai ir konstitucionāli, demokrātiski piešķirt tai vai citai konfesijai privileģētāku stāvokli salīdzinājumā ar citām?

— Kāda bija Polijas valsts augstāko amatpersonu uzmanība šādai konferencei Varšavā?

— Jāteic, ka vislielākā. Konference notika pēc Otrā pasaules kara atjaunotajā lieliskajā Karaļa pilī. Tās pirmajā plenārsēdē piedalījās gan Valsts prezidents, gan Seima un valdības galvenās personas. Arī turpmākajā darba gaitā varējām izjust lielu gādību par konferences sekmīgu norisi, tās dalībnieku labsajūtu. Domāju, ka šādi pasākumi ir īpaši svarīgi tieši jaunās demokrātijas valstīm, kuras ne visai sen dzīvoja komunistiskā totalitārisma režīmā un tagad iet demokrātiskas, tiesiskas valsts ceļu. Un šajā ziņā neatsverama ir veco demokrātisko valstu, to konstitucionālo tiesu pieredze un jaunu valstu iekļaušanās Eiropas apritē. Uz šī ceļa stingri nostājusies arī Latvija un tās Satversmes tiesa.

— Paldies par sarunu, un vēlam panākumus jūsu vadītās tiesas atbildīgajā darbā!

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"