Ministru kabineta noteikumi Nr.281

Rīgā 2012.gada 24.aprīlī (prot. Nr.22 13.§)

Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma
13.panta trešo un piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas (turpmāk – topogrāfiskā informācija) specifikāciju, informācijas iegūšanas, sagatavošanas un apstrādes metodiku, topogrāfiskā plāna sagatavošanas vispārīgās prasības, tā saskaņošanas vispārīgās prasības, tajā attēlojamos elementus, ģeodēzisko darbu veicēja atbildību topogrāfiskās informācijas iegūšanas un sagatavošanas procesā, kā arī topogrāfiskās informācijas centrālās datubāzes (turpmāk – centrālā datubāze) izveidošanas un uzturēšanas kārtību, ietverot tajā prasības par:

1.1. centrālajā datubāzē uzkrājamās informācijas saturu;

1.2. informācijas apmaiņu starp vietējās pašvaldības topogrāfiskās informācijas datubāzi (turpmāk – vietējās pašvaldības datubāze) un centrālo datubāzi;

1.3. topogrāfiskās informācijas iesniegšanas un pieņemšanas, aktualizācijas un izplatīšanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. izpildmērījums – topogrāfiskā informācija par būvi vai inženierkomunikāciju, kas iegūta tās būvniecības laikā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības;

2.2. izpildmērījuma plāns – plāns, kurā attēlo būves vai inženierkomunikācijas izpildmērījumu laikā iegūto topogrāfisko informāciju;

2.3. komersants – komercsabiedrība, kas nodarbina vismaz vienu mērnieku, vai individuālais komersants, kas ir mērnieks vai nodarbina vismaz vienu mērnieku;

2.4. mērnieks – ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona;

2.5. pasūtītājs – fiziska vai juridiska persona, kas pasūtījusi topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna izgatavošanu;

2.6. vietējās pašvaldības datubāzes turētājs – vietējā pašvaldība vai tās deleģēta persona.

3. Topogrāfiskā uzmērīšana ir topogrāfiskās informācijas iegūšana, sagatavošana un apstrāde (attēlošana).

4. Mērnieks var veikt topogrāfisko uzmērīšanu kā komersanta nodarbinātā persona, individuālais komersants vai saimnieciskās darbības veicējs. Komersants un mērnieks sadarbojas ar Valsts zemes dienestu, pamatojoties uz noslēgtu rakstveida vienošanos.

5. Topogrāfisko informāciju attēlo:

5.1. topogrāfiskajā plānā;

5.2. izpildmērījuma plānā.

6. Topogrāfisko informāciju sagatavo elektroniski vektordatu formā un attēlo elektroniski vektordatu formā vai papīra izdruku veidā.

7. Topogrāfiskās informācijas iegūšanā, sagatavošanā, apstrādē un izmantošanā iesaistītais mērnieks un citas šajos noteikumos minētās personas atbild par savas darbības atbilstību šo noteikumu prasībām.

8. Topogrāfisko uzmērīšanu līnijveida būvju projektēšanas vajadzībām veic vismaz 10 metrus platā joslā.

9. Inženierkomunikāciju pievada projektēšanai topogrāfisko plānu izstrādā teritorijai starp ielas sarkanajām līnijām, kas atrodas 15 metrus uz katru pusi no pievada pieslēguma vietas, līdz pieslēdzamajam objektam (būvei), ietverot to.

10. Ielas rekonstrukcijas (inženierkomunikāciju vai labiekārtošanas) projektēšanai topogrāfisko plānu izstrādā ielas teritorijai starp sarkanajām līnijām un teritorijai, ne mazākai kā sešus metrus ārpus ielas sarkanajām līnijām vai līdz ēku fasādēm.

11. Būves projektēšanai topogrāfisko plānu izstrādā teritorijai, ne mazākai kā 25 metri ap plānoto būvi.

12. Topogrāfiskās informācijas valsts informācijas sistēmu izveido un uztur Valsts zemes dienests.

II. Topogrāfiskās uzmērīšanas ģeodēziskais pamatojums

13. Topogrāfisko uzmērīšanu veic mērnieks Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, to izsakot kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas.

14. Topogrāfisko uzmērīšanu mērnieks veic, izmantojot pārbaudītus ģeodēziskos instrumentus, veicot to pārbaudi atbilstoši ražotāja norādītajām precizitātes prasībām ne retāk kā reizi gadā.

15. Topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām mērnieks, ja nepieciešams, izveido uzmērīšanas tīklu, kas balstās uz:

15.1. valsts ģeodēzisko tīklu;

15.2. pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk – LatPos);

15.3. vietējo ģeodēzisko tīklu vai pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu (izņemot LatPos), kuru normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir validējusi valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra", ja tie nodrošina šo noteikumu 20.punktā minēto precizitāti attiecībā pret valsts ģeodēzisko tīklu vai LatPos.

16. Doto ģeodēziskā tīkla punktu savstarpējā stāvokļa standartnovirzes nedrīkst pārsniegt 30 milimetrus koordinātām un 20 milimetrus augstumam.

17. Izveidojot uzmērīšanas tīklu, leņķus mēra pilnā paņēmienā.

18. Mērījumus ar globālās pozicionēšanas metodi veic saskaņā ar vispārpieņemtiem globālās pozicionēšanas sistēmas mērījumu veikšanas tehnoloģijas nosacījumiem, kas nodrošina satelītu pārraidītā signāla tiešu uztveršanu. Ģeodēzisko mērījumu sesijas ilgumu izvēlas atbilstoši nepieciešamajai precizitātei saskaņā ar globālās pozicionēšanas uztvērēja ražotāja tehniskajos noteikumos noteikto laiku.

19. Mērnieks lieto tādas uzmērīšanas tīkla veidošanas metodes un instrumentus, kas nodrošina šajos noteikumos noteikto uzmērīšanas tīkla punktu precizitāti. Par precizitātes rādītāju lieto punktu koordinēšanas precizitāti attiecībā pret šo noteikumu 15.punktā minētajiem ģeodēzisko tīklu punktiem. Uzmērīšanas tīkla punktus dabā nostiprina ar pagaidu ģeodēziskajām zīmēm, kuras atstāj objektā pēc topogrāfiskās uzmērīšanas pabeigšanas.

20. Uzmērīšanas tīkla punktiem ir šāda precizitāte:

20.1. koordinātu standartnovirze – līdz 20 milimetriem;

20.2. standartnovirze augstumam – līdz 10 milimetriem.

III. Topogrāfiskā uzmērīšana un topogrāfiskās informācijas specifikācija

21. Topogrāfiskajā uzmērīšanā izmanto iepriekš iegūto topogrāfisko informāciju par attiecīgo teritoriju, ja tāda ir, veicot tās pārbaudi apvidū un izdarot kontrolmērījumus.

22. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma izsniedz tā rīcībā esošo topogrāfisko informāciju topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām par mērnieka vai komersanta pieprasīto teritoriju.

23. Mērnieka piekļūšanu teritorijai, kurā paredzēts veikt topogrāfisko uzmērīšanu, nodrošina pasūtītājs, saskaņojot to ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

24. Atkārtotā uzmērīšanā noteikto koordinātu un augstumu starpība nedrīkst pārsniegt:

24.1. apvidū skaidri izteiktiem objektiem un situācijas kontūrām 5 centimetrus koordinātām un 3 centimetrus augstumam;

24.2. neskaidri nosakāmiem objektiem un situāciju kontūrām 30 centimetrus koordinātām un 20 centimetrus augstumiem.

25. Mērnieks lieto tādas uzmērīšanas metodes un instrumentus, kas nodrošina šo noteikumu 24.punktā minēto precizitāti.

26. Mērnieks uzmēra un topogrāfiskajā informācijā attēlo apvidus objektus, kas noteikti šo noteikumu 1.pielikumā, ņemot vērā šo noteikumu 27.punktā minēto nosacījumu.

27. Apvidus objektus, kas 1.pielikumā iekļauti ar piezīmi "pēc pieprasījuma", mērnieks uzmēra un topogrāfiskajā informācijā attēlo pēc pasūtītāja pieprasījuma vai, ja pasūtītājs nav pieprasījis, pēc mērnieka ieskatiem.

28. Valsts zemes dienests publicē savā tīmekļa vietnē elektronisko resursu datnes, kurās noteikti šo noteikumu 1.pielikuma kartogrāfisko apzīmējumu ģeometriskie lielumi.

29. Šo noteikumu 1.pielikumā iekļauto apvidus objektu strukturēšanu elektroniskajā vektordatu datnē veic pa informācijas slāņiem

29.1. apzīmējot tos ar cipariem un lielajiem latviešu alfabēta burtiem bez diakritiskajām zīmēm;

29.2. ievērojot šādus principus:

29.2.1. datu radīšanas nozari norāda 1.daļa. Topogrāfiskās informācijas nozari apzīmē ar burtu T;

29.2.2. objektu grupu norāda 2.daļa;

29.2.3. objekta veidu un īpašības norāda 3., 4. un 5.daļa;

29.2.4. apzīmējot ar burtu "I", 6.daļa norāda datus, kas iegūti pazemes inženierkomunikāciju izpildmērījumu laikā.

30. Izmantojot topogrāfisko informāciju un tajā attēlojot citas nozares informāciju, atļauts lietot šo noteikumu 29.punktā minētos slāņu nosaukumu veidošanas principus, slāņa nosaukuma 1.daļā norādot datu radīšanas nozari.

31. Veicot topogrāfisko uzmērīšanu, uzmēra un attēlo apvidū ar patstāvīgām zīmēm nostiprinātas un apvidū redzamas robežzīmes, ja tās atrodas uzmērāmajā teritorijā.

32. Ēku uzmēra pa perimetru cokola līmenī, norādot virszemes stāvu skaitu un ārsienu materiālu. Ēkām uzmēra arī lielākā perimetra projekciju uz zemes. Uzmērot ēkas, cokola arhitektoniskos izvirzījumus attēlo, ja tie lielāki par 20 centimetriem apvidū.

33. Ēkām norāda adresācijas objekta (ēkas) numuru vai nosaukumu, ja tāds ir. Numuru norāda ar pamatni pret ielu, uz kuru tas attiecas. Ja ēkas numuru nevar attiecināt uz konkrētu ielu, pie tā papildus norāda ielas nosaukumu.

34. Upes, strautus, kanālus un grāvjus uzmēra pa viduslīniju un attēlo ar vienu ūdenslīniju, ja tie šaurāki par 50 centimetriem. Norāda ūdenslīmeņa augstuma atzīmi un tās iegūšanas datumu. Ja ūdensteces platums ir 50 centimetru vai lielāks, to uzmēra un attēlo ar atsevišķām krasta līnijām.

35. Topogrāfiskajā plānā attēlo visus kokus, kuru caurmērs ir pieci centimetri vai lielāks. Mežos kokus uzmēra tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma, un topogrāfiskajā plānā attēlo kokus, kuru caurmērs ir 12 centimetri vai lielāks. Caurmēru mēra 130 centimetru augstumā virs sakņu kakla.

36. Topogrāfiskajā plānā norāda ģeogrāfisko objektu (piemēram, ceļu, ielu, māju, upju, ezeru, purvu, kalnu) nosaukumus.

37. Apvidus dabīgo reljefu topogrāfiskajā plānā attēlo ar horizontālēm un augstuma atzīmēm, kā arī ar speciāliem ārpusmēroga apzīmējumiem. Attālums starp augstuma atzīmēm nedrīkst pārsniegt 20 metrus apvidū. Reljefa griezuma augstums ir 0,5 metri. Topogrāfiskajā plānā augstuma atzīmes norāda reljefa raksturīgākajām vietām – uzbērumiem, tiltiem, aizsprostiem, akām, dzelzceļa sliedēm, atbalsta sienām, betonētām teknēm, nostiprinātu nogāžu augšējai un apakšējai malai un pie ēku stūriem un citiem objektiem. Ceļiem un ielām augstuma atzīmes norāda šķērsprofila veidā, ietverot ceļa zemes klātni (brauktuve, nomale, ietve, grāvji vai ievalka), ja tāda ir. Attālums starp šķērsprofiliem nedrīkst pārsniegt 25 metrus apvidū. Pāri ēkām, ielām un laukumiem ar mākslīgu segumu horizontāles neizvelk. Izrakņātas vietas, izgāztuves, karjerus, blīvi apbūvētās teritorijas, noplanētus laukumus, dzelzceļa staciju mezglus un citus objektus raksturo ar atsevišķām augstuma atzīmēm bez horizontāļu izvilkšanas.

38. Topogrāfiskajā informācijā attēlojamie teksta apzīmējumu pierakstu saīsinājumi noteikti šo noteikumu 2.pielikumā.

39. Virszemes un apakšzemes inženierkomunikācijas uzmēra vienlaikus ar topogrāfisko uzmērīšanu vai atsevišķi, precizējot to novietojumu.

40. Inženierkomunikāciju uzmērīšanā izmanto:

40.1. inženierkomunikāciju apsekošanu skatakās, ja tas ir tehniski iespējams, ņemot vērā skataku konstrukciju;

40.2. inženierkomunikāciju atrašanās vietas konstatēšanu, izmantojot inženierkomunikāciju meklētāju;

40.3. skatrakumus.

41. Ja ir pieejams inženierkomunikāciju izpildmērījuma plāns elektroniskā vektordatu formā, to izmanto inženierkomunikācijas attēlošanai topogrāfiskajā plānā, neveicot šo noteikumu 40.punktā minētās darbības.

42. Ja, veicot uzmērīšanu dabā atbilstoši šo noteikumu 40.punkta prasībām, nav iespējams iegūt informāciju par inženierkomunikācijām, inženierkomunikāciju attēlošanā izmanto inženierkomunikāciju turētāju rīcībā esošos datus, pēc kuriem inženierkomunikācijas konstruē topogrāfiskajā plānā.

43. Topogrāfiskajā informācijā neattēlo inženierkomunikācijas, kuras:

43.1. piestiprinātas pie ēku ārsienas, izņemot gāzes vadus un lietus kanalizācijas noteku ievadus zemē;

43.2. atrodas ēku iekšienē.

44. Inženierkomunikāciju skatakas un kameras attēlo mērogā, ja to aizņemtais laukums apvidū ir lielāks par četriem kvadrātmetriem. Pārējos gadījumos attēlo ar ārpusmēroga topogrāfiskajiem apzīmējumiem.

45. Inženierkomunikāciju skatrakumus atļauts ierīkot tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma ar apakšzemes inženierkomunikāciju turētāja atļauju tā pārstāvja klātbūtnē.

46. Pieslēgšanās inženierkomunikācijām ar impulsu ģeneratoru atļauta tikai ar inženierkomunikāciju turētāja atļauju.

47. Inženierkomunikāciju turētājs pēc mērnieka lūguma iesaistās inženierkomunikācijas uzmērīšanā apvidū, ja nepieciešams veikt skatrakumu vai pielietot inženierkomunikāciju meklētāju ar impulsu ģeneratoru, vai pielietot citas ierīces inženierkomunikāciju atrašanās vietas noteikšanai.

48. Izpildmērījumos uzmēra attiecīgo inženierkomunikāciju vai būvi, norādot tās posmu garumus un raksturlielumus atbilstoši 1.pielikumam. Metinājuma šuves uzmēra un attēlo tikai izpildmērījuma plānā.

49. Veicot inženierkomunikāciju izpildmērījumu, uzmēra un attēlo visas attiecīgo inženierkomunikāciju šķērsojošās komunikācijas, ja tās redzamas atvērtā tranšejā.

50. Izpildmērījumos norāda raksturīgākos virszemes objektus, piemēram, ēkas, atsevišķi augošus kokus, stabus, tos uzmērot vai informāciju iegūstot no topogrāfiskā plāna, ja veikta tajā attēlotās informācijas pārbaude apvidū un izdarīti kontrolmērījumi.

51. Veicot inženierkomunikāciju izpildmērījumus, inženierkomunikācijām uzmēra visus lauzuma punktus. Taisnos posmos mērījumus veic ik pēc 15–20 metriem. Ja inženierkomunikācija izbūvēta, izmantojot automātisko kabeļu ierakšanas arklu, uzmērīšanu veic 10 dienu laikā un kamēr redzama tās izbūves vieta.

52. Inženierkomunikāciju izpildmērījuma izdrukās norāda inženierkomunikācijas sākuma, beigu un raksturīgāko pagrieziena punktu koordinātas. Pēc pasūtītāja vai būvvaldes pieprasījuma izpildmērījuma plānā attēlo jaunizbūvētās būves faktisko novirzi attiecībā pret projektu.

53. Ja apakšzemes inženierkomunikācija ieguldīta, izmantojot atvērtas tranšejas metodi, izpildmērījumu veic pie atvērtas tranšejas.

54. Inženierkomunikāciju izpildmērījuma veikšanai būvnieks nodrošina mērniekam atvērtu tranšeju. Ja mērnieks konstatē, ka tranšeja aizbērta pirms viņa ierašanās, izpildmērījumu neveic. Šajā gadījumā mērnieks sastāda aktu par inženierkomunikācijas uzmērīšanas neiespējamību un iesniedz to būvvaldē un pasūtītājam.

55. Inženierkomunikācijām, kas izbūvētas ar horizontālās vadāmās urbšanas un bezkanālu cauruļvadu ieguldīšanas iekārtām, izpildmērījuma plānu sagatavo, izmantojot:

55.1. urbšanas protokolu, kurā norādīts izbūvētās inženierkomunikācijas attālums un dziļums no urbšanas iekārtas;

55.2. ģeodēziskos mērījumus vai būvnieka sastādītu abrisu, kur norādīta komunikācijas atrašanās vietas projekcija horizontālā plaknē.

56. Topogrāfisko informāciju izdrukās attēlo mērogā 1:250, 1:500 un 1:1000 atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam. Sagatavojot izdruku mērogā 1:250, pielieto mēroga koeficientu 0,5, bet mērogā 1:1000 pielieto mēroga koeficientu 1,5 attiecībā pret mēroga 1:500 apzīmējumiem.

57. Topogrāfiskajā plānā par uzmērīto teritoriju un ārpus tās uzmērītiem un attēlotiem virszemes apvidus objektiem parāda zemes vienību robežas un to kadastra apzīmējumus, zemes vienību daļu robežas un to kadastra apzīmējumus atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) datiem. Izpildmērījuma plānā par visu attēloto teritoriju parāda zemes vienību robežas un to kadastra apzīmējumus, zemes vienību daļu robežas un to kadastra apzīmējumus pēc pasūtītāja pieprasījuma atbilstoši Kadastra informācijas sistēmas datiem. Apgrūtināto teritoriju robežas (izņemot sarkanās līnijas) topogrāfiskajā plānā attēlo pēc pasūtītāja pieprasījuma.

58. Valsts zemes dienests pēc mērnieka vai komersanta pieprasījuma topogrāfiskās uzmērīšanas vajadzībām izsniedz:

58.1. informāciju no Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas;

58.2. Kadastra informācijas sistēmas kadastra kartes datus.

IV. Topogrāfiskā plāna un izpildmērījuma plāna noformēšana

59. Topogrāfiskā plāna un izpildmērījuma plāna noformējumā ietver:

59.1. izdrukas lapas rāmi;

59.2. topogrāfiskās informācijas novietojuma shēmu, kurā parāda ceļus, to nosaukumu un virzienu, apdzīvotas vietas nosaukumu un citus elementus, kas identificē topogrāfiskās informācijas novietojumu tuvākajā apkaimē;

59.3. rakstlaukumu, kurā norāda mērnieka vārdu, uzvārdu un sertifikāta numuru, mērnieka paraksta vietu un paraksta datumu, komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru un atbildīgā vadītāja (struktūrvienības vadītāja) amata nosaukumu, vārdu, uzvārdu, paraksta vietu, paraksta datumu, pasūtījuma nosaukumu un administratīvo teritoriju, pasūtītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, mērogu, izdrukas lapu numerāciju, pasūtījuma identifikācijas numuru saskaņā ar šo noteikumu 67.punktu;

59.4. piezīmes, kurās norāda topogrāfiskās uzmērīšanas lauka darbu datumu, izmantotos ģeodēziskā tīkla punktus un to koordinātas un augstumu, mēroga koeficientu, topogrāfiskajā plānā attēlotās teritorijas platību hektāros, informāciju, ka topogrāfiskie apzīmējumi attēloti atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, un, ja nepieciešams, citas specifiskas lietas un apstākļus;

59.5. informāciju par topogrāfiskā plāna un izpildmērījuma plāna saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju;

59.6. koordinātu tīkla krustpunktus ar 10 centimetru soli un vismaz viena koordinātu tīkla krustpunkta koordinātas;

59.7. izdrukas lapu shēmu, ja topogrāfiskā informācija noformēta uz vairākām lapām;

59.8.  ziemeļu virziena norādi.

60. Izpildmērījuma plāna piezīmēs norāda uzmērīšanas apstākļus (piemēram, atvērta tranšeja vai beztranšeju tehnoloģija).

61. Topogrāfiskajā plānā norāda uzmērījuma robežu, ietverot teritoriju, par kuru veikta topogrāfiskā uzmērīšana. Ārpus uzmērījuma robežas topogrāfiskajā plānā mērnieks var uzmērīt un attēlot tikai atsevišķus virszemes apvidus objektus, kas nepieciešami projektēšanas vajadzībām.

62. Sagatavojot topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna papīra izdrukas papildu eksemplāru, informāciju par topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju attēlo uz topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna un to apliecina mērnieks. Topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna papīra izdrukas papildu eksemplāru var izgatavot tā derīguma termiņa laikā.

V. Topogrāfiskās uzmērīšanas lieta un izpildīto darbu uzskaite

63. Topogrāfiskās uzmērīšanas lieta ir dokumentu kopums par topogrāfisko uzmērīšanu, topogrāfiskās informācijas saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju, kuru piecus gadus glabā mērnieks. Dokumentos, kuru dati satur koordinātas, norāda koordinātu sistēmas nosaukumu. Ja topogrāfiskās uzmērīšanas lietu vai daļu no tās glabā digitālā veidā, tad papīra dokumentācijā norāda, kur un kādi digitālie materiāli atrodas.

64. Topogrāfiskās uzmērīšanas lietā ir:

64.1. topogrāfiskās uzmērīšanas ģeodēziskie dati un mērījumi – pirms un pēc ģeodēziskās izlīdzināšanas;

64.2. apliecinājumi par topogrāfiskās informācijas saskaņošanu, pārbaudi un reģistrāciju;

64.3. viens topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma oriģināls ar mērnieka parakstu;

64.4. citi uz pasūtījumu attiecināmi materiāli (piemēram, darba uzdevums ar grafisko pielikumu, abrisi, skataku apsekošanas lapas un shēmas).

65. Mērnieks pēc pasūtītāja pieprasījuma uzrāda topogrāfiskās uzmērīšanas lietu vai izsniedz apliecinātu tās kopiju.

66. Mērnieks pēc vietējās pašvaldības datubāzes turētāja pieprasījuma izsniedz tam šo noteikumu 64.1., 64.2. un 64.3.apakšpunktā minēto informāciju.

67. Mērnieks uztur izpildīto darbu reģistrācijas žurnālu vai datubāzi, kurā katram darbam norāda tā veidu, nosaukumu, objekta atrašanās vietu vai adresi, pasūtītāja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un darba apjomu (platību hektāros vai garumu metros). Katram izpildītajam darbam piešķir savu identifikācijas numuru. Šo informāciju mērnieks izsniedz pēc pieprasījuma sertificēšanas institūcijai, kas akreditēta likumā "Par atbilstības novērtēšanu" minētajā nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17024:2005 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" noteiktajām prasībām, Valsts zemes dienestam, Aizsardzības ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

VI. Topogrāfiskā plāna un izpildmērījuma plāna saskaņošana un derīguma termiņš

68. Pēc topogrāfiskās uzmērīšanas un topogrāfiskā plāna sagatavošanas to saskaņo ar tiem inženierkomunikāciju turētājiem, kas ir atbildīgi par inženierkomunikācijām teritorijā, kurā veikta topogrāfiskā uzmērīšana.

69. Vietējā pašvaldība nosaka tos inženierkomunikāciju turētājus, ar kuriem obligāti nepieciešams saskaņot visus topogrāfiskos plānus, kas izstrādāti attiecīgās pašvaldības teritorijā.

70. Teritorijas, kurās topogrāfiskie plāni jāsaskaņo ar inženierkomunikāciju turētāju, papildus var noteikt attiecīgais inženierkomunikāciju turētājs, nododot informāciju par saskaņošanas nepieciešamību vietējai pašvaldībai.

71. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs publisko šo noteikumu 69. un 70.punktā minēto informāciju savā tīmekļa vietnē.

72. Inženierkomunikāciju turētājs saskaņo inženierkomunikācijas raksturojošo informāciju un esību topogrāfiskajā plānā, parakstot papīra izdruku vai saskaņojot elektroniski.

73. Inženierkomunikāciju turētājs pēc mērnieka pieprasījuma sniedz tam par savām inženierkomunikācijām visu pieejamo informāciju, kas nepieciešama topogrāfiskajai uzmērīšanai.

74. Mērnieks vai komersants topogrāfisko plānu vai izpildmērījumu plānu digitālā veidā vektordatu formā Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā vai Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā iesniedz saskaņošanai Valsts zemes dienestā. Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība triju darbdienu laikā pārbauda tajā attēloto zemes vienību un zemes vienību daļu kadastra apzīmējumu un robežu atbilstību Kadastra informācijas sistēmas datiem. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība saskaņo topogrāfiskā plāna vai izpildmērījuma plāna datni, to elektroniski parakstot. Ja pārbaudes rezultāts ir negatīvs, attiecīgo datni ar norādītajām kļūdām neparaksta un elektroniski nosūta mērniekam vai komersantam.

75. Mērnieks vai komersants topogrāfisko plānu vai izpildmērījuma plānu iesniedz vietējās pašvaldības datubāzes turētājam pārbaudei un reģistrācijai vietējās pašvaldības datubāzē digitālā veidā vektordatu formā Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā vai Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā un tādā mēroga noteiktībā, kādā šī vietējās pašvaldības datubāze tiek uzturēta, ievērojot šo noteikumu 56.punktā minētās prasības.

76. Mērnieks vai komersants vietējās pašvaldības datubāzes turētājam papildu izpildmērījumam iesniedz datni, kurā attēlots tikai objekts, kam veikts izpildmērījums.

77. Topogrāfiskās informācijas pārbaudi un reģistrēšanu vietējās pašvaldības datubāzē var veikt persona, kuras kvalifikācija atbilst Ģeotelpiskās informācijas likuma 10.panta trešajā daļā minētajai kvalifikācijai.

78. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs pārbauda:

78.1. topogrāfiskās informācijas atbilstību šo noteikumu 1. un 2.pielikumam;

78.2. vai ir veikti nepieciešamie topogrāfiskās informācijas saskaņojumi;

78.3. topogrāfiskās informācijas atbilstību apvidū esošajai situācijai, ja iesniegtā topogrāfiskā informācija neatbilst vietējās pašvaldības datubāzē esošajai informācijai;

78.4. topogrāfiskās informācijas topoloģisko sakārtotību – līniju un figūru savstarpējo novietojumu, to atbilstību apvidū esošo objektu savstarpējam ģeometriskajam novietojumam;

78.5. topogrāfiskajā plānā un izpildmērījuma plānā norādītā mērnieka vārda, uzvārda un sertifikāta numura atbilstību informācijai, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir iekļauta ģeodēzisko darbu, zemes ierīcības un zemes kadastrālās uzmērīšanas sertificēto personu reģistrā;

78.6. topogrāfiskās informācijas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām koordinātu un augstumu sistēmām.

79. Vietējā pašvaldība nosaka topogrāfiskās informācijas pārbaudes un reģistrācijas termiņu, kurš nevar būt ilgāks par 10 darbdienām no topogrāfiskās informācijas saņemšanas dienas.

80. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājam ir pienākums veikt pārbaudīto un reģistrēto mērnieka darbu uzskaiti, kurā katram darbam norāda tā veidu, nosaukumu, administratīvo teritoriju, mērnieka vārdu, uzvārdu, sertifikātu numuru, komersanta nosaukumu un darba apjomu (platību hektāros vai garumu metros). Šo informāciju vietējās pašvaldības datubāzes turētājs izsniedz pēc pieprasījuma sertificēšanas institūcijai, kas akreditēta likumā "Par atbilstības novērtēšanu" minētajā nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17024:2005 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" noteiktajām prasībām, Valsts zemes dienestam, Aizsardzības ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam.

81. Topogrāfiskais plāns un izpildmērījuma plāns ir derīgs tikai ar mērnieka parakstu pēc to attiecīgās saskaņošanas, pārbaudes un reģistrācijas. Topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads, skaitot no mērnieka paraksta datuma, ja vietējā pašvaldība nav noteikusi garāku termiņu, bet ne ilgāku par diviem gadiem. Izpildmērījuma plānam nav derīguma termiņa.

VII. Centrālajā datubāzē uzkrājamās informācijas saturs

82. Valsts zemes dienests (turpmāk – centrālās datubāzes pārzinis) centrālajā datubāzē uzkrāj topogrāfisko informāciju atsevišķu datņu veidā. Katra datne atbilst 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmas mēroga 1:1000 karšu lapai, kas sadalīta pa administratīvajām robežām atbilstoši Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas datiem. Šo sadalījumu centrālās datubāzes pārzinis publicē savā tīmekļa vietnē.

83. Centrālajā datubāzē par topogrāfisko informāciju uzkrāj šādus datus:

83.1. administratīvā teritorija;

83.2. datums, kad dati saņemti no vietējās pašvaldības datubāzes;

83.3. mērogs;

83.4. vietējās pašvaldības datubāzes turētāja nosaukums un reģistrācijas numurs.

84. Centrālās datubāzes datu rezerves kopēšanu un glabāšanu nodrošina centrālās datubāzes pārzinis.

85. Ja centrālo datubāzi likvidē, tās datus centrālās datubāzes pārzinis nodod turpmākai glabāšanai Latvijas Nacionālajā arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

VIII. Informācijas apmaiņa starp vietējās pašvaldības datubāzi un centrālo datubāzi

86. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs reizi nedēļā laikposmā no piektdienas līdz svētdienai iesniedz topogrāfisko informāciju centrālajai datubāzei, izmantojot datņu pārsūtīšanas protokola (FTP) serveri (turpmāk – FTP serveris), kuru uztur centrālās datubāzes pārzinis. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs un centrālās datubāzes pārzinis var vienoties par citādu topogrāfiskās informācijas nodošanas veidu, noslēdzot savstarpēju vienošanos.

87. Līdz katra mēneša devītajam datumam vietējās pašvaldības datubāzes turētājs sniedz informāciju centrālās datubāzes pārzinim par ģeodēziskajos darbos sertificēto personu veiktajiem darbiem pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievietojot pārskatu FTP serverī, kuru uztur centrālās datubāzes pārzinis. Pārskatā iekļauj informāciju par objektu, darba veidu, platību hektāros vai garumu metros, darba nosaukumu, administratīvo teritoriju, ģeodēziskajos darbos sertificētas personas vārdu, uzvārdu, sertifikāta numuru un komersanta nosaukumu.

88. Centrālās datubāzes pārzinis 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas (pieprasījumā norādīta vietējās pašvaldības datubāzes turētāja kontaktpersona un intertīkla protokola (IP) adrese, kuru izmantos, lai pieslēgtos centrālās datubāzes pārziņa uzturētajam FTP serverim) izsniedz vietējai pašvaldībai FTP servera identifikācijas rekvizītus.

89. Topogrāfisko informāciju centrālās datubāzes pārzinim iesniedz digitālā veidā vektordatu formā Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā, Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā vai ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas sadalīta atsevišķās datnēs atbilstoši šo noteikumu 82.punktā minētajiem nosacījumiem.

90. Centrālās datubāzes pārzinis piecu darbdienu laikā no topogrāfiskās informācijas saņemšanas pārbauda iesniegtās topogrāfiskās informācijas atbilstību šo noteikumu 1.pielikumam.

91. Ja centrālās datubāzes pārzinis, veicot šo noteikumu 90.punktā minēto pārbaudi, nekonstatē kļūdas, tad topogrāfisko informāciju pieņem, ievietojot vai aktualizējot datus centrālajā datubāzē.

92. Topogrāfiskās informācijas aktualizācija ir centrālajā datubāzē esošo datu aizstāšana ar jaunākiem datiem, nesaglabājot aizstājamos datus.

93. Ja centrālās datubāzes pārzinis, veicot šo noteikumu 90.punktā minēto pārbaudi, konstatē kļūdas, attiecīgo datni neievieto centrālajā datubāzē. Kļūdaino datni nodod vietējās pašvaldības datubāzes turētājam, kas 10 darbdienu laikā novērš kļūdas un atkārtoti iesniedz datni centrālās datubāzes pārzinim.

IX. Centrālās datubāzes datu izplatīšanas kārtība

94. Centrālās datubāzes datus pieprasa un izsniedz atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai ģeotelpiskās informācijas sniegšanas kārtībai.

95. Pieprasītos centrālās datubāzes datus izsniedz:

95.1. izmantojot tīmekļa pakalpi;

95.2. tiešsaistes datu pārraides režīmā, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu;

95.3. izmantojot FTP serverus;

95.4. elektronisku datņu veidā, izmantojot elektronisko datu nesējus vai elektronisko pastu;

95.5. papīra formā.

96. Centrālās datubāzes pārzinis elektronisku datņu veidā sagatavo un izsniedz ģeotelpiskos datus:

96.1. vektordatu formā:

96.1.1. Bentley Systems datorizētās projektēšanas (DGN) datņu formātā;

96.1.2. Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā;

96.1.3. ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā;

96.2. rastra formā:

96.2.1. portatīvā dokumenta (PDF) datņu formātā;

96.2.2. digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG un PNG) datņu formātā.

X. Noslēguma jautājumi

97. Šo noteikumu 58.1.apakšpunktā minēto informāciju Valsts zemes dienests sāk izsniegt Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā termiņā. Līdz attiecīgajam laikam informāciju par sarkanajām līnijām pēc mērnieka pieprasījuma izsniedz vietējā pašvaldība.

98. Šo noteikumu 1.pielikums stājas spēkā 2012.gada 1.augustā. Līdz noteikumu 1.pielikuma spēkā stāšanās dienai topogrāfisko informāciju topogrāfiskajā plānā un izpildmērījuma plānā mērnieks attēlo atbilstoši topogrāfiskās informācijas objektu klasifikatoram un to elementu apzīmējumu specifikācijai, kas noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"", uz to pamata izdotajām Valsts zemes dienesta metodikām un vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas saskaņoti ar Valsts zemes dienestu. Atbilstoši šā punkta prasībām izstrādāto topogrāfisko plānu un izpildmērījumu plānu mērnieks var iesniegt vietējās pašvaldības datubāzes turētājam pārbaudei un reģistrācijai vietējās pašvaldības datubāzē ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.septembrim.

99. Vietējās pašvaldības datubāzes turētājs nodrošina topogrāfiskās informācijas uzturēšanu un izsniegšanu atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam ne vēlāk kā viena gada laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Līdz tam topogrāfisko informāciju vietējās pašvaldības datubāzē uztur atbilstoši topogrāfiskās informācijas objektu klasifikatoram un to elementu apzīmējumu specifikācijai, kas noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumiem Nr.168 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 005-99 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā"" un uz to pamata izdotajām Valsts zemes dienesta metodikām, vai – ja vietējās pašvaldības datubāze ir izveidota pirms Ģeotelpiskās informācijas likuma spēkā stāšanās dienas – atbilstoši vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kuri saskaņoti ar Valsts zemes dienestu.

100. Šo noteikumu 89.punktā minēto topogrāfisko informāciju ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā iesniedz un šo noteikumu 82.punktā minēto informāciju uzkrāj pēc Valsts zemes dienesta attiecīgās programmatūras izstrādes, bet ne vēlāk par 2014.gada 31.decembri.

101. Valsts zemes dienests datnes Autodesk datorizētās projektēšanas (DWG) datņu formātā vai ģeogrāfiskās iezīmēšanas valodas (GML) datņu formātā sagatavo un izsniedz pēc Valsts zemes dienesta attiecīgās programmatūras izstrādes, bet ne vēlāk par 2014.gada 31.decembri.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.aprīļa
noteikumiem Nr.281

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 24.aprīļa
noteikumiem Nr.281

Apzīmējumu pierakstu saīsinājumi

Tieslietu ministrs G.Bērziņš