Laba grāmata ved sev līdzi

26.janvārī Kongresu namā notika grāmatu un literatūras svētki "2000. gads grāmatniecībā"

Svētkus rīkoja Latvijas Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Rakstnieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju un Rīgas domes Kultūras pārvaldi. Jau astoto reizi tika suminātas gada skaistākās grāmatas un to veidotāji un pirmo reizi — arī rakstnieki. Balvu par gada skaistākajām grāmatām Grāmatizdevēju asociācija iedibināja 1993.gadā, lai veicinātu grāmatizdošanas poligrāfiskā un mākslinieciskā līmeņa paaugstināšanu un celtu grāmatniecības un lasīšanas prestižu. Kā atzīmēja asociācijas prezidente Anita Rožkalne, šī gadskārtējā konkursa mērķis ir kopt izdevējdarbības tradīcijas un reizē sekmēt inovācijas, lai līdzās klasiskajām vērtībām drošāk parādītos jaunradoši elementi, kas virzītu uz priekšu Latvijas grāmatniecību. Konkurss gadu no gada attīstās. Lielāka vērība tiek pievērsta balvai izvirzīto grāmatu saturam, kura vērtēšanā tiek iesaistīti rakstnieki. Paplašinājies nomināciju loks. Pagājušajā reizē to bija desmit, šoreiz klāt nāca vienpadsmitā — atsevišķi tika vērtētas dokumentālās prozas grāmatas.

Latvijas Rakstnieku savienība ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu iedibinājusi balvas par mūža ieguldījumu literatūrā un par mūža ieguldījumu tulkošanā un atdzejošanā, kā arī gada balvas par izciliem sasniegumiem prozā, dzejā, dramaturģijā, tulkošanā, literatūras zinātnē un bērnu literatūrā. Šajos svētkos pirmo reizi tika nosaukta arī Gada grāmata, kas ar savām saturiskajām un vizuālajām vērtībām uzskatāma par kultūras notikumu.

Apsveikumu grāmatu svētku dalībniekiem, rīkotājiem un balvu laureātiem bija atsūtījusi Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Ievadvārdus teica kultūras ministre Karina Pētersone. Viņa arī pasniedza balvu par mūža ieguldījumu tulkošanā izcilajam tulkotājam un valodniekam filoloģijas doktoram Ābramam Feldhūnam, kura tulkojumi un atdzejojumi no sengrieķu un latīņu valodas bagātinājuši latviešu kultūru ar Ēzopa fabulām un Eiripīda traģēdijām, Senekas Vēstulēm, Platona Dialogiem un daudzām citām antīkās literatūras pērlēm. Spīdolas balvu savulaik izpelnījās meistara veikums "Indriķa hronikas" tulkošanā. Atbildot uz ministres sirsnīgajiem vārdiem, ka viņa tulkotās grāmatas palīdz sabiedrībai kļūt saprātīgākai un labākai, Ābrams Feldhūns sacīja: "Šī balva ir liels pagodinājums, tikai te mazāki nopelni man, lielāki tai nozarei, ko es pārstāvu. Antīkā literatūra tiešām ir mūžīga."

Imantam Ziedonim balvu par mūža ieguldījumu literatūrā pasniedza Velta Līne, kas Spēlmaņu naktī nesen saņēma balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā. Viņa arī atgādināja, ka pašu lielāko balvu dzejnieks saņēmis jau pirms daudziem gadiem un saņem ik dienas — un tā ir visas tautas mīlestība un apbrīna. Lieluma elpu šim brīdim piešķīra rindas no Imanta Ziedoņa jaunākā krājuma "Ceļa sentiments", kas svētkos tika sumināta kā gada skaistākā dzejas grāmata:

Es esmu ceļš, pats sevi eju, Dievs!

Kā tautasdziesmā zelta matiņš tievs.

Laiž pādi šurp uz ceļa, kūmas dzied.

Sirms večuks tālu rāda: "Saule riet."

Es saku: "Tas nav tiesa! Saule – iet!

Un nesakiet nekad, ka saule riet!

Jo ceļš un saule — tas ir vienuviet.

Un ceļš nav daudz, bet nav arī —

mazliet.

Bet ceļš ir ceļš — tas vienīgais,

kas ir.

Un cita nav . Dievs ceļu šķir. Tik ir."

Savu vērtējumu 2000.gada grāmatniecības ražai deva arī Grāmattirgotāju asociācija, kas noskaidrojusi simt visvairāk pieprasītās grāmatas, un Nacionālās bibliotēkas bibliotēku dienests, kas rīkojis lasītāju un bibliotēkas darbinieku aptaujas.

Saņemot gada balvu par izcilāko veikumu tulkošanā, raženais lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu un krievu literatūras tulkotājs Talrids Rullis atgādināja Lesinga viedos vārdus: "Mazāk izrādiet man godu, labāk, lūdzu, vairāk lasiet!" Tie bija īstajā brīdī teikti, jo šie tradicionālie grāmatu svētki aicināti celt godā rakstīto vārdu, vairot lasīšanas un grāmatas popularitāti sabiedrībā.

Gada grāmatas izvēle bija uzticēta Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam, ķīmijas zinātniekam un izcilajam kultūras vēsturniekam profesoram Jānim Stradiņam. Un viņš kā 2000.gada pašu izcilāko izdevumu nosauca Ojāra Zandera grāmatu "Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā", ko izdevis apgāds "Zinātne". Jānis Stradiņš sirsnīgi apsveica visus apbalvotos un izteica nožēlu vien par to, ka balvu nav bijis vairāk, jo 2000.gada nepieredzēti bagātajā un krāšņajā literatūras klāstā atrodamas ļoti daudzas skaistas un saturīgas grāmatas, kas pelnījušas visaugstāko novērtējumu. Kāpēc par tik īpašu būtu uzskatāma Ojāra Zandera grāmata? Pēc profesora domām, ne tāpēc, ka tā ir laba velte Rīgas 800 gadu jubilejai un uzskatāma liecība mūsu virzībai uz Eiropu, bet gan tāpēc, ka te izpētīta grāmatniecības un kultūras attīstība plašā Ziemeļeiropas reģionā ap Baltijas jūru vairāk nekā piecsimt gadu ilgā laika posmā un Latvija pārliecinoši parādīta Eiropas kontekstā. Rūpīgi izstrādātos tekstus ilustrē 470 attēli, ko autors atradis arī savā ilgu gadu darbavietā — Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, kuras krājumi tiešām ir ļoti bagātīgi, bet lielāko daļu — Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas un Krievijas arhīvos un bibliotēkās. Perfekti strādājuši grāmatas mākslinieciskā ietērpa veidotājs profesors Alnis Mitris un apgāds "Zinātne", kurš tikko atzīmēja savu 50.gadskārtu. Bet autors Ojārs Zanders ar Zinātņu akadēmijas Senāta 9.janvāra lēmumu kļuvis par goda doktoru filoloģijā.

Skaistāko grāmatu konkursa laureātus un literatūras gada balvu ieguvējus sveica arī Dānijas Kultūras institūta direktore Rike Helmsa, dzejnieks Jānis Rokpelnis, medicīnas doktors Ilmārs Lazovskis un citi kultūras cilvēki.

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Man ir liels prieks sveikt visus konkursa "Skaistākā grāmata 2000" dalībniekus, žūriju, rīkotājus un uzvarētājus!

2000.gads pagāja grāmatas zīmē, atgādinot par senām un izkoptām Latvijas grāmatniecības tradīcijām un to cienīgajiem turpinātājiem. Tas pierādīja latviešu valodas un grāmatu industrijas dzīvīgumu. Klajā nākuši daudzi jauni, nozīmīgi oriģināldarbi un izcili tulkojumi, apliecinot, ka latviešu valoda kā dzīva būtne nebeidz virmot, raisīties, mutuļot savā dabiskajā attīstībā, ar jauniem jēdzieniem un vārdu dziļākām niansēm ļaujot apjaust valodas mūsdienīgo pulsu. Esmu no sirds priecīga par rakstniekiem, dzejniekiem, tulkotājiem, grāmatu izdevējiem un salicējiem, par atbalstu valodas dzīvajam garam.

Lai šie grāmatas svētki rosina jūs jaunām radošām idejām un sasniegumiem! Vēlu veiksmi un izdošanos arī turpmāk!

Vaira Vīķe–Freiberga

2001.gada 18.janvārī

Apsveikums konkursa "Skaistākā grāmata 2000" svinīgajam noslēgumam Rīgā 2001. gada 26. janvārī

Kultūras ministre Karina Pētersone:

Runa grāmatu un literatūras svētkos "2000.gads grāmatniecībā" Rīgā 2001. gada 26. janvārī

Godājamie literāti un grāmatnieki!

Cienījamie viesi!

Sveicu jūs visus literatūras gada balvas un skaistākās grāmatas apbalvošanas svinīgajā vakarā!

Ir beidzies gads, kurā latviešu grāmata svinēja savu 475.dzimšanas dienu un kurš bija pasludināts par Grāmatu gadu.

Visa gada garumā ik nedēļu iznāca 25 — 30 jaunas grāmatas, gada vidū Eiropai cauri ceļoja un uz dažām dienām Rīgā piestāja "Literatūras ekspresis’’, visā Latvijā notika latviešu grāmatai veltīti pasākumi.

Grāmatu gadā centāmies nostiprināt sabiedrībā uzskatu, ka arī mūsu moderno tehnoloģiju attīstības laikmetā grāmatai jāpaliek kā būtiskai dzīves sastāvdaļai, tāpat rosinājām sabiedrību celt godā grāmatu un lasīšanu, stiprināt latviešu valodu.

Jo, manuprāt, tieši literatūra, grāmata ir viena no galvenajām mūsu tautas identitātes izteicējām. Grāmata reizē glabā valodu un ir nosacījums tās attīstībai.

Ar ko vēl vēsturē paliks 2000. gads? Ar to, ka atzīmējām 150 gadu jubileju Auseklim un Latgales dziesminiekam Pēteram Miglinīkam, saņēmām priecīgas ziņas par Baltijas asamblejas balvas piešķiršanu dzejniekam Jānim Rokpelnim un Zviedrijas rakstniecības fonda balvu Knutam Skujeniekam.

Ceru, ka Grāmatu gada īpašais statuss tiešām attaisnojis savu nosaukumu un jūs sajutāt tā valstisko nozīmību.

Šā gada uzdevums ir palīdzēt tapt Latvijas literatūras centram. Līdz šim mums trūcis vienotas, saskaņotas un mērķtiecīgas rīcības un valsts atbalsta, lai par Latvijas literatūru uzzinātu citās zemēs. Tādas iespējas radīs iecerētais Latvijas literatūras centrs. Un pirmie priekšdarbi šāda centra dibināšanai jau tiek veikti.

Vēl kas. Pagātnē aizgājis pirmo neatkarības gadu laiks, kad mēs izdevām grāmatas pelēkos mīkstos vākos, jo svarīgi bija nodot lasītājiem maksimāli daudz no tā, kas ilgi noklusēts vai aizliegts.

Taču mūsu iespējām un varēšanai pieaugot, vērojam vērtīgu kultūrvēsturisku izdevumu skaita pieaugumu. Nu jau grāmata reizēm kļūst pat par mākslas priekšmetu.

Tāpēc grāmatizdevējiem šodien gribu novēlēt, lai katrs labs un skaists izdevums, kas tapis ar mīlestību, atbalsojas lasītāju uzticībā un lai pietiek spēka sasniegto kvalitāti noturēt un arvien uzlabot.

Šovakar, manuprāt, varam priecāties arī par kādu jaunu iezīmi un jaunu iespēju: tradicionālajām balvām par skaistāko grāmatu pievienojas arī literatūras gada balvas. Tas kļuvis iespējams, pateicoties Kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Jēdziens "grāmata", protams ir poligrāfijas mākslas augstākā izpausme, bet vispirms tā ir garīgā enerģija un domas spēks, kas iekodēts burtā, vārdā kā zīmē.

Laba grāmata ved sev līdzi. Tā dedzina, satriec, ielīksmo, pārsteidz, paceļ, aicina, uzrunā ļoti intīmi, uz "tu".

Es gribu cerēt, ka katra laba grāmata Latvijā atradīs savu cilvēku, un katrs, kas meklē rakstos, atradīs sev īsto grāmatu.

Tā kā žūrija savas grāmatas jau atradusi, ceru, ka tās kļūs arī par mūsu meklētajām un atrastajām grāmatām.

Novēlu literāro balvu laureātiem gandarījumu un ticību, ka viņu radošais darbs Latvijai ir nepieciešams un tiek novērtēts.

Vēlreiz sveicu jūs Grāmatu un literatūras svētkos un novēlu radošu veiksmi un iespējas īstenot savas ieceres!