Turpinājums

no 1.lpp.

Latvijas Policijas akadēmiju beidz jaunie policisti

Pašlaik akadēmijā mācās 1200 klātienes un 1472 neklātienes studenti. Pērnā gada nogalē tika akreditētas visu līmeņu programmas, tai skaitā arī tiesību zinātņu doktora studiju programma, pagaidām vienīgā valstī tiesību zinātnēs. Šajā programmā gan mācās tikai viens procents no studējošajiem un, kā sacīja akadēmijas rektors Zenons Indrikovs, tiesību zinātnieku profesija valstī atmirst zemās samaksas dēļ. Lai gan tiesību zinātnieki valstij ļoti nepieciešami, izstrādājot likumus, četri procenti studējošo mācās maģistra studiju programmā tiesību zinātnēs. Šīs divas augstākā līmeņa programmas, kā arī studijas ārzemēs atjauno akadēmijas profesoru un pasniedzēju sastāvu. Katru gadu pieci līdz astoņi augstas klases pasniedzēji aiziet praktiskajā darbā, sevišķi tiesību zinātnēs. Lai kā arī akadēmijas rektors aicinātu tautiešus — zinīgus speciālistus — no ārzemēm, neviens vēl darbā LPA nav iesaistījies. Indrikovs uzskata, ka darba samaksas dēļ tas tuvākajos desmit gados nenotiks. Rektors iestājas par pasniedzēju rotāciju pēc piecu sešu gadu nostrādāšanas, jo tas ir optimālais laiks, lai neatpaliktu no dzīves. Pasniedzēju darbā veiksmīgi tiek iesaistīti kompetenti praktiķi, tā tas bija, izveidojot Robežsardzes un Penitenciārās koledžas. Jurisprudencē darbojas nacionālā likumdošana, tāpēc pirms došanās uz studijām ārzemēs vajadzētu apgūt savas valsts likumdošanas sistēmu. Tas nozīmē, ka mācīties ārzemēs mērķtiecīgi būtu pēdējā kursa studentiem vai absolventiem.

Neklātienes mācības nav pilnvērtīgas

Ārzemēs uzskata, ka policijā nevar strādāt pa pusei apmācīts speciālists, un tur policista izglītību nevar iegūt neklātienē. Latvijā policistu trūkuma dēļ pagaidām vēl tāds studiju veids pastāv. Turpmāk gan neklātienē neuzņems nevienu, kas nav apguvuši policista pamatsagatavošanas kursus valsts policijas mācību centrā Kauguros. Tomēr ir arī tādas profesijas kā kriminālistikas dienesta eksperti u.c., kuras nevar apgūt neklātienē.

Dzīve ir sarežģītāka par augstskolu

Atbildot uz pārmetumiem, ka lielākā daļa LPA absolventu paliek galvaspilsētā, Z.Indrikovs apgalvo, ka tas ir likumsakarīgi. Rīgas policijas vides atveseļošana turpinās, un tajā jāiepludina jauni gudri un latviešu valodā runājoši speciālisti. Bet to rajonu pārvalžu priekšnieki, kuri brauc uz akadēmiju un interesējas par absolventiem, arī bešā nepaliek. Tiem, kas kritizē, ka jaunie neesot pietiekami labi, Z.Indrikovs atbild, ka augstskolā visu iemācīt nevar. Dažās policijas struktūrās vēl valdot vecā "zābaka psiholiģija" — esmu priekšnieks, tu, jaunais, turi muti ciet! Radošai personībai jāļauj izteikt savu viedokli, neraugoties uz jaunību, kurā 23–24 gadi ir radošo spēku uzplaukums. To pierāda daudzo absolventu straujā karjera, kuri strādā par tiesnešiem, bet gandrīz simts —prokuratūrā. Tas nenozīmē, ka LPA pasniedzēji nebūtu paškritiski

Tēvzeme. Likums. Gods

Šajā LPA devīzē un akadēmijas himnā "Par zemi, ko mīlam", ietverti tie ideāli, kam būtu jāpavada dienestā jaunie Latvijas valsts likumsargi, lai kur arī viņi pildītu savu pienākumu — uz robežas, savā pagastā vai augstā ministrijas krēslā. Plašā kultūras un patriotisma audzināšanas programma, vispārējā redzesloka un profesionālo iemaņu bagātināšana sadarbībā ar ārzemju radniecīgajām mācību iestādēm, spēcīgais profesoru un praktiķu pasniedzēju sastāvs akadēmijā, ļauj cerēt, ka drīzā nākotnē vārds "policists" asociēsies ar akadēmijas devīzē liktajiem vārdiem.

Andris Kļaviņš —

īpaši "Latvijas Vēstnesim"