Par ES kohēzijas finansējuma nozīmi Latvijas tautsaimniecības izaugsmē

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā piedaloties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju sanāksmē, pirmdien, 23.aprīlī, akcentēja, ka Latvijas individuālā ekonomiskā izaugsme ir tiešā veidā atkarīga no Baltijas reģiona un kopējās ES spējas veidot sabalansētus nacionālos budžetus. Tāpat ir būtiski paredzēt kopīgu atbildību un līdzekļus par reģionālas nozīmes projektu attīstību, īpaši transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstībai, kā arī nodrošināt Latvijas uzņēmējiem, lauksaimniekiem un zinātniekiem vienlīdzīgu konkurētspēju ES kopējā tirgū.

Komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, izstrādājot nākamā ES daudzgadu budžeta ietvaru, ES nedrīkst atteikties no vienlīdzības un solidaritātes principiem. "Eiropas Savienības spēks ir tās kopībā, kur vienlīdzība un solidaritāte ir ES izveides pamatvērtības. Tie ir principi, ko nevaram atmest, domājot par izaugsmes un nodarbinātības mērķiem, izstrādājot nākamā perioda budžeta ietvaru un principus. Tie ir principi, kas var nodrošināt ilgtspējīgu, iekļaujošu un globāli konkurētspējīgu ES izaugsmi," savā uzrunā teica Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat Latvijas mērķis kopējā ES attīstības perspektīvā ir veidot stabilu un ilgtspējīgu ekonomiku, kas balstīta uz izaugsmi un šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas investīcijas - cilvēkkapitālā, zināšanās, pamatinfrastruktūras un ekonomikas produktivitātes nodrošināšanai, akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.

"Šādu investīciju nodrošināšanā Latvijai un Baltijas valstīm ļoti nozīmīgs ir arī Eiropas Savienības kohēzijas  finansējums, kas  jau šajā plānošanas periodā palīdzēja atjaunot ekonomiku, proti, pagājušā gadā esam spējuši iziet no recesijas un sasniegt 5,5 procentu pieaugumu. Spēja atjaunot vienas Eiropas Savienības valsts ekonomiku ir arī visas Eiropas Savienības kopējās interesēs," pauda Z.Kalniņa-Lukaševica.

"Mums ir svarīga arī visa Baltijas jūras reģiona austrumu daļas attīstība kopumā, ko apstiprina arī marta beigās pieņemtā kopīgā triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu nostāja. Tajā kopīgi uzsveram, pirmkārt, ciešo saikni starp stingru fiskālo disciplīnu un ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomisko attīstību, otrkārt, kohēzijas politikas investīciju būtisko lomu Eiropa Savienības ekonomikas atveseļošanas procesā, īpašu uzmanību pievērošot Stratēģijas 2020 mērķu sasniegšanai, kā arī atbalstot projektus ar augstu pievienoto vērtību," teica komisijas priekšsēdētāja.

Z.Kalniņa-Lukaševica 23. un 24.aprīlī piedalījās ES prezidējošās valsts Dānijas rīkotajā dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāju (COSAC) sanāksmē. Tās darbakārtības centrā tika likti jautājumi par gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanu Eiropā, par ES vienotā pakalpojumu tirgus attīstību. Ar atskatu uz 20.gadadienu kopš brīvas preču, cilvēku, pakalpojumu un kapitāla kustības izveidi sanāksmē uzstājās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.  

Saeimas preses dienests