Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 24.aprīlī

MK: Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē personāla piesaistes vadlīnijām

24.aprīlī Ministru kabinets (MK) skatīja informatīvo ziņojumu "Par personāla piesaisti un noturēšanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai". Tā mērķis ir nodrošināt vienotas vadlīnijas valsts iestādēm darbinieku piesaistei un noturēšanai darbam Latvijas prezidentūras laikā, vienlaikus ievērojot samērīgus priekšnosacījumus budžeta veidošanai.

Latvijas prezidentūra paredzēta 2015.gada pirmajā pusē (01.01.2015.–30.06.2015.) pēc Itālijas un pirms Luksemburgas prezidentūras. Prezidentūras uzdevums ir organizēt, saturiski sagatavot un vadīt visu Eiropas Savienības Padomes formātu sanāksmes, līdz ar to Latvijas sniegums lielā mērā būs atkarīgs no ierēdņu un darbinieku profesionalitātes un sagatavotības līmeņa. Dalībvalstu pieredze liecina, ka savlaicīga (aptuveni četrus gadus pirms prezidentūras) pasākumu plānošana un īstenošana īpaši ir vēlama mazām dalībvalstīm, kuru resursi ir salīdzinoši ierobežoti.

Saskaņā ar iestāžu sniegtajiem datiem Latvijas prezidentūras ES Padomē nodrošināšanā valsts pārvaldē būs tieši iesaistīti aptuveni 1000 nodarbināto. Personālu veidos darba grupu vadītāji un to vietnieki, eksperti nozaru jautājumos, ES jautājumu koordinatori iestādēs, administratīvais personāls un augstākā līmeņa vadītāji. Lai nesamērīgi nepalielinātu valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, lielākā daļa no Latvijas prezidentūrā iesaistītā personāla būs valsts pārvaldes darbinieki, kas ikdienā nodarbojas ar ES jautājumiem un tādējādi ir nozares eksperti.

Lai garantētu profesionālu un motivētu ES prezidentūras personālu, noturētu talantīgos un spējīgākos valsts pārvaldes darbiniekus, plānots nodrošināt vairākus papildu motivācijas pasākumus – profesionālo kompetenču attīstīšanu, sociālās garantijas, kā arī piemaksu par darbu ES prezidentūras organizēšanā. Piemaksas apmērs tiks plānots pēc vienotiem nosacījumiem un būs atkarīgs no darba intensitātes un sanāksmju nozīmīguma. Lai paaugstinātu personāla kompetenci Latvijas prezidentūrā iesaistītajiem darbiniekiem, tiks nodrošinātas gan svešvalodu mācības, gan profesionālo kompetenču attīstīšana par ES jautājumiem un specifisku juridisko terminoloģiju. Pēc prezidentūras beigām iestādes vadītājs, izvērtējot katra nodarbinātā ieguldījumu un darba sniegumu, varēs piešķirt prēmiju un papildu atvaļinājumu. Jebkuras materiālās motivācijas veids ir ierobežots apjomā un noteikts, ņemot vērā ļoti augsto darba intensitāti Latvijas prezidentūras laikā. Valsts pārvaldē jau tiek nodrošināti pirmie pasākumi personāla kompetences paaugstināšanai – franču valodas mācības, kā arī tiek noteikts Latvijas prezidentūrā iesaistītā personāla angļu valodas zināšanu līmenis.

Finanšu ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, lai varētu nodrošināt nepieciešamos personāla motivācijas elementus Latvijas prezidentūras ES Padomes personālam.

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre

ĀM: Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principiem un vadlīnijām

Valdība 24.aprīlī atbalstīja Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta sagatavotos prezidentūras budžeta veidošanas principus un vadlīnijas. Tās izstrādātas, lai nodrošinātu vienotu pieeju visās valsts un pašvaldību institūcijās prezidentūrai nepieciešamā finansējuma aprēķināšanā.

Vadlīnijas nosaka principus prezidentūras budžeta izveidei, vadībai un pārraudzībai, kā arī identificē galvenās budžeta pozīcijas un par to plānošanu atbildīgās institūcijas. Vadlīnijas sniedz norādes arī attiecībā uz prezidentūras personāla izdevumu plānošanu, darba vietu iekārtošanu, komandējumiem un reprezentācijas izdevumiem.

Valdība lēma, ka ministrijām un Valsts kancelejai jāprecizē prezidentūrai nepieciešamā finansējuma aprēķini atbilstoši iepriekš minētajām vadlīnijām un Ārlietu ministrijai (Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātam) tie jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 1.jūlijam.

Ārlietu ministrijas Preses dienests

EM: Par grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā

Pārvaldniekam ir būtiska loma īpašuma kvalitatīvā apsaimniekošanā, tai skaitā situācijas kontrolē, ka īpašumam neveidojas pārāk liels parāda apjoms par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Apsaimniekotājam jāveic aktīvāka komunikācija ar dzīvokļu īpašniekiem, lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, kā arī lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu. Apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem īpaši svarīgs ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos.

Ministru kabineta sēdē 24.aprīlī tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas izstrādāti, lai paplašinātu pārvaldnieka pienākumu loku un līdz ar to arī atbildību par īpašuma efektīvu apsaimniekošanu.

Atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā:

1) paredz precizēt līgumu veidus – līgumi, kurus pildot uzdotās pārvaldīšanas darbības pārvaldnieks kā pilnvarotā persona slēdz dzīvokļu īpašnieku vārdā, un līgumi, kurus pārvaldnieks slēdz savā vārdā;

2) paredz nosacījumu par to, ka, saņemot pilnvarojumu dzīvokļu īpašnieku vārdā slēgt līgumus, pārvaldnieks vienlaikus uz likuma pamata iegūst tiesības veikt maksājumus un saņemt maksājumus, kā arī vērsties tiesā pret dzīvokļa īpašnieku, pat ja tas nav norādīts pārvaldīšanas līgumā;

3) lai samazinātu gadījumus, ka parādu par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, pieaugums rodas pārvaldnieka bezdarbības dēļ, paredzēts noteikt no likuma izrietošu pārvaldnieka pienākumu kontrolēt no pārvaldīšanas līguma, kā arī uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību izpildi. Saistību izpildes kontrole ietver:

• izziņas par saistību izpildi sagatavošanu,

• brīdinājumu sagatavošanu par saistību izpildes kavējumu,

• prasības celšanu tiesā pret dzīvokļa īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi;

4) lai novērstu riskus par iespējamo katra pārvaldnieka sensitīvās informācijas par viņa tirgus daļu nonākšanu konkurentu rīcībā, ir paredzēts pārvaldnieku reģistrā iekļaujamo ziņu dalījums publiskojamās un nepubliskojamās ziņās;

5) pastāvot objektīvām grūtībām organizēt likumam atbilstošu pārvaldīšanas līgumu noslēgšanu starp dzīvokļu īpašniekiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, grozījumos ietverts uz likuma pamata esošs pilnvarojums līdz pārvaldīšanas līgumu noslēgšanai biedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām nodrošināt obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības attiecīgajās dzīvojamās mājās;

6) ievērojot faktu, ka šobrīd neviena no profesionālās kompetences novērtēšanas institūcijām vēl nav deleģēta veikt pārvaldnieku profesionālās kompetences novērtēšanu, līdz 2013.gada 30.jūnijam ir pagarināts termiņš, kurā pārvaldnieks var veikt profesionālās kompetences novērtēšanu.

EM: Par papildu Eiropas Savienības fondu finansējumu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai

Ministru kabinets 24.aprīlī apstiprināja Kohēzijas fonda finansējuma pārdali, novirzot gandrīz 12,5 miljonus latu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai aktivitātes "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai" ietvaros.

Saskaņā ar Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas sniegto informāciju un Ekonomikas ministrijas veiktās aptaujas rezultātiem tika konstatēta nepieciešamība nodrošināt papildu investīcijas centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai turpinātu sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoapgādes drošuma paaugstināšanu.

12 431 921 lata finansējums būs pieejams centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai programmas ceturtajā atlases kārtā. Projektu pieņemšana plānota jau š.g. 2.ceturksnī.

Kohēzijas fonda līdzfinansējumu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai varēs saņemt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji (komercsabiedrības, kas ražo un piegādā siltumu patērētājiem). Kohēzijas fonda minimālais līdzfinansējuma apjoms vienam projektam ir 5000 latu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par akcīzes nodokļa atbrīvojuma kārtību atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem

24.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Noteikumi jāprecizē, lai akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtību varētu attiecināt arī uz spirtu, ko lieto zāļu un veterināro zāļu ražošanā, ņemot vērā, ka pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli".

Saskaņā ar likumā "Par akcīzes nodokli" noteikto no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kas satur spirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā, ievērojot obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā. Tādēļ jāprecizē MK noteikumi un jānosaka, ka komersantam, kas ražo uztura bagātinātājus, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nepieciešamo informāciju, būs jānorāda attiecīgo alkoholisko dzērienu daudzums, kāds ir nepieciešams, lai saražotu uztura bagātinātāju vienu vienību.

MK noteikumi paredz, ka komersantiem, kas vēlas iegādāties no akcīzes nodokļa atbrīvotus alkoholiskos dzērienus, jāiesniedz VID iesniegums pēc vienota parauga lietotāja atļaujas saņemšanai. Atļaujas pārsvarā saņem komersanti, kuri nav akcīzes nodokļa maksātāji, tādēļ iesniegumā katrs alkoholisko dzērienu izmantošanas mērķis jāpapildina ar atsauci uz konkrēto likuma normu. Tādējādi tiktu nodrošināts, ka iesniegumā ietvertā informācija ir pilnīga un nepārprotama.

Tāpat grozījumi paredz, ka alkoholisko dzērienu saņēmējam nebūs jāpievieno ar alkoholisko dzērienu piegādātāju noslēgtā līguma kopija jau papildus VID iesniegtajam iesniegumam par lietotāja atļaujas saņemšanu.

FM: Par risinājumiem valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam

24.aprīlī Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizēto informatīvo ziņojumu par risinājumu valsts pārvaldes iestāžu optimālam un finansiāli izdevīgam izvietojumam valsts īpašumā esošajos nekustamajos īpašumos ar mērķi efektīvāk izmantot valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Rīgā un citās pilsētās, nodrošinot valstij finansiāli izdevīgu iestāžu izvietojumu, lai ierobežotu valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt vai izmantot biroja telpas dārgās vietās.

FM, analizējot atkārtoti no institūcijām saņemto informāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldes funkciju veikšanai vajadzīgo telpu noma no privātpersonām ir tradicionāls valsts pārvaldes iestādes darbības organizācijas paņēmiens. Vienlaikus sava nekustamā īpašuma uzturēšanu nav lietderīgi izvirzīt par mērķi visos gadījumos, jo iestāžu vidū pastāv lielas atšķirības, valsts pārvaldes darbam izmantotās ēkas nereti sākotnēji ir celtas citiem mērķiem un šāda pieeja nonāktu pretrunā ar valsts politikas mērķi – maksimāli izmantot privātā sektora ārpakalpojumus, lai mazinātu valsts darbību tai neraksturīgās jomās.

FM ir secinājusi, ka nesaimnieciska valsts iestādes rīcība ir nevajadzīgi plašu telpu izvēle un ka valsts iestāžu racionālu izvietošanu apgrūtina informācijas trūkums par potenciālajiem valsts nomas objektiem. Tādējādi, lai novērstu iespējamos korupcijas riskus un iestāžu vadītāju nesaimniecisku rīcību ar finanšu resursiem, nomājot nekustamo īpašumu no privātpersonām, jānodrošina maksimāla publicitāte.

Apkopojot atkārtoti no ministrijām saņemto informāciju, FM ir secinājusi, ka kopējā valsts institūciju valdījumā esošo administratīvo/biroju ēku platība ir 726 338,4 m². Valsts institūciju pašu aizņemtā platība ir 253 340,44 m², neaizņemtā platība kopā veido 187 249,95 m², savukārt citām personām iznomātā valsts institūciju valdījumā esošo administratīvo/biroju ēku platība ir 285 748,01 m². Savukārt valsts institūcijas kopā no privātā sektora nomā administratīvās/biroju telpas 117 783 m² platībā.

Ņemot vērā apkopoto informāciju, FM vērš uzmanību, ka konkrētu valsts iestāžu pārvietošanas plānu izstrāde attiecīgās problēmas risināšanai ir neefektīva, jo tādējādi ministrijām tiktu radīti budžetā neparedzēti papildu izdevumi saistībā ar pārcelšanos un jauno telpu uzturēšanu, kā arī būtu nepieciešams ilgs laiks minētā uzdevuma izpildei.

Tādēļ FM attiecīgā jautājuma risināšanai ir izstrādājusi citu risinājumu, kas balstīts uz sistemātisku (normatīvu) pieeju un noteiktu pienākumu katras valsts iestādes vadītājam veikt nepieciešamās darbības. Tādējādi pakāpeniski (ilgtermiņā) tiktu sasniegts virsmērķis: valsts iestādes savu noteikto funkciju izpildei lieto nekustamos īpašumus par iespējami zemāko cenu, nepasliktinot nekustamā īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas līmeni vai neierobežojot noteikto valsts funkciju izpildi no tās samazināšanas.

Lai sasniegtu minēto mērķi, FM noteiktie pasākumi ir attiecināmi uz valsts iestādēm, kā arī uz personām, kas pārvalda valsts nekustamos īpašumus, tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām.

MK nolēma, ka ministrijām, kas biroja telpas nomā no privātā sektora, pirms nomas līgumu pagarināšanas turpmāk būs jāsaņem atzinums no FM, ka valsts iestāžu rīcībā atbilstošu telpu nav. Savukārt, ja atbilstošas telpas ir iestāžu rīcībā, bet to izmantošanai nepieciešami kapitālieguldījumi, jautājums ir skatāms gadskārtējā valsts budžeta ietvaros.

FM: Par valsts un pašvaldību iestāžu nekustamo īpašumu atklātāku nomāšanas procesu

24.aprīlī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", lai paredzētu kārtību, kādā publiskas personas, to iestādes un kapitālsabiedrības nomā nekustamos īpašumus un publicē informāciju par nomātajiem un nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Šobrīd neviens ārējais normatīvais akts nenosaka kārtību, kādā publiskas personas un kapitālsabiedrības nomā nekustamo īpašumu savu funkciju nodrošināšanai, kā arī publicē informāciju par nomātajiem nekustamajiem īpašumiem. Līdz ar to netiek nodrošināts atklāts nekustamā īpašuma nomāšanas process un sabiedrība netiek informēta par nomāt paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Tādā veidā tiek samazināts arī potenciāli izmantojamo nekustamo īpašumu piedāvājums publiskajam sektoram un attiecīgi tiek veicināts nomas maksas sadārdzinājums.

Tādējādi līdz ar grozījumiem likumu paredzēts papildināt ar punktu, ar kuru noteiks pienākumu pašvaldībām, to iestādēm, citām atvasinātām publiskām personām, valsts iestādēm, kā arī kapitālsabiedrībām nekustamos īpašumus nomāt, ievērojot šā likuma noteikumus un nodrošināt informācijas publisku pieejamību. Vienlaikus ar grozījumu paredzēts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā tiek nomāti nekustamie īpašumi un publicēta informācija par tiem.

Tāpat ar grozījumiem tiek precizēts likums, nosakot vienotu valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas regulējumu, kā arī to, ka pašvaldību nekustamā īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka pašvaldības dome.

FM: Par stipendiju, kuras neapliek ar nodokli, saraksta papildināšanu

Lai precizētu un papildinātu to starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 24.aprīlī valdība Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Grozījumi paredz papildināt starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu ar nodibinājumiem "Vidzemes Augstskolas fonds", "Eiropas Izglītības fonds" un "Rīgas Stradiņa universitātes fonds", kā arī ar biedrību "Studentu korporācijas TERVETIA Filistru biedrība".

Tāpat ar grozījumiem rīkojumā ir precizēti divu starptautisko izglītības un sadarbības programmu nosaukumi – izglītības programma "Youth in Action" un Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta programma "Stipendijas un Latvijas un Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma" – un svītrotas trīs starptautiskās izglītības programmas, ņemot vērā, ka tajās noteiktās stipendijas netiek piedāvātas vai arī programmas ir pabeigtas.

Rīkojums ir arī papildināts ar jaunu starptautisku izglītības un sadarbības programmu (Turcijas valdības stipendiju programma), savukārt Korejas Republikas stipendiju programma, pamatojoties uz parakstīto Latvijas Republikas un Korejas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, izglītībā, jaunatnes lietās un sportā tiek iekļauta uz starpvalstu un starpvaldību divpusējo līgumu pamata piešķiramo stipendiju sarakstā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par aktuāliem izaicinājumiem iekšējās drošības un migrācijas pārvaldības jomā

24.aprīlī Ministru kabinetā apstiprināta Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sagatavotās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē 26.–27.aprīlī (padomes sanāksme) izskatāmajiem jautājumiem. Padomes sanāksmē Latviju pārstāvēs iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Diskutējot par aktuāliem izaicinājumiem iekšējās drošības jomā, ministri padomes sanāksmē īpašu uzmanību veltīs jautājumam par priekšlikumu regulai par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu. Regulas projekta mērķis ir ierobežot sabiedrības piekļuvi ķīmiskām vielām, kuras potenciāli var izmantot paštaisītu sprāgstvielu izgatavošanai.

Latvija pozitīvi vērtē priekšlikuma mērķi ierobežot plašas sabiedrības brīvu piekļuvi ķīmiskām vielām, kas potenciāli izmantojamas paštaisītu sprāgstvielu izgatavošanai. Vienlaikus Latvijai ir bažas par piedāvāto risinājumu ieviest licencēšanas sistēmu kā galveno alternatīvu pilnīgai sprāgstvielu prekursoru aizliegšanai. Latvija uzskata, ka priekšlikuma mērķi var sasniegt ar reģistrēšanas sistēmu, kas ir efektīvāks un vieglāks mehānisms, un veicina arī tirgotāja uzmanības pievēršanu aizdomīgiem darījumiem, reģistrējot attiecīgos darījumus.

Tāpat padomes sanāksmes laikā ministri diskutēs par direktīvas projektu par Pasažieru datu reģistra datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Latvija līdzīgi kā pārējās ES dalībvalstis uzskata, ka ES un tās pilsoņu drošības garantēšanai ir jāveic pasākumi, kas sekmētu smagu un sevišķi smagu noziegumu, kā arī terorisma novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, tāpēc konceptuāli atbalsta pasažieru datu reģistru izveidi un izmantošanu dalībvalstīs.

Padomes sanāksmes laikā plānots arī diskutēt par aktuāliem izaicinājumiem cīņā ar nelegālo imigrāciju, kā arī apstiprināt Dānijas prezidentūras sagatavoto ceļvedi ES rīcībai, reaģējot uz migrācijas spiedienu, un padomes secinājumus par vispārēju pieeju migrācijai un mobilitātei. Sagatavotais ceļvedis ietver sarakstu ar stratēģisko prioritāšu jomām un pasākumiem, lai stiprinātu ES rīcību cīņā ar nelegālo imigrāciju. Latvija piekrīt, ka nelegālās migrācijas plūsmu radītais spiediens ir nozīmīgs izaicinājums dalībvalstīm un ir jānodrošina saskaņota ES reakcija cīņā ar nelegālo migrāciju.

Vienlaikus Padomes sanāksmes ministri apstiprinās arī Padomes secinājumus par deradikalizācijas pasākumiem cīņā ar terorismu, uzklausīs progresa ziņojumus par Šengenas informācijas sistēmas otrās paaudzes un Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanas gaitu, kā arī Eiropas Savienības atpakaļuzņemšanas nolīgumu noslēgšanu.

IeM: Par kārtību, kādā valsts un pašvaldību iestādes iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus

24.aprīlī Ministru kabinets izdeva noteikumus "Kārtība, kādā valsts un pašvaldību iestādes iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus".

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā ietverto deleģējumu, un nosaka kārtību, kādā Iekšlietu ministrijas padotībā esošās iestādes, valsts drošības iestādes, Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un pašvaldības policija iegādājas un realizē ieročus un speciālos līdzekļus.

Tāpat noteikumi nosaka kārtību, kādā minētās institūcijas iegādājas apbalvošanai paredzētos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus. Noteikumi paredz, ka B, C vai D kategorijas šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādi, ar kuru Valsts prezidents vai Ministru prezidents paredzējis apbalvot personu par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā, organizē un iegādājas Nodrošinājuma valsts aģentūra no apbalvošanai paredzēto ieroču iegādei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Savukārt Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Finanšu ministrijas, kā arī Satversmes aizsardzības biroja darbinieku apbalvošanai paredzētos B, C vai D kategorijas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus šo noteikumu noteiktajā kārtībā iegādājas par attiecīgās ministrijas vai iestādes budžeta līdzekļiem.

IeM: Par iekšlietu nozares amatpersonu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību

24.aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus", kuri precizē amatpersonu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas kārtību.

Saskaņā ar MK noteikumiem amatpersonām apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi ietver veselības aprūpes pakalpojumus un izmeklējumus, kas nepieciešami atzinuma sniegšanai par veselības stāvokļa atbilstību dienesta pienākumu izpildei, veselības pakalpojumus, kuri netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem vai saņemti ārpus rindas, vakcināciju un plānveida ķirurģiskās operācijas, tai skaitā tās, kuras saistītas ar nelaimes gadījumu darbā.

Turpmāk grozījumi paredz veselības aprūpes pakalpojumiem paredzētās kompensējamās summas limitā neieskaitīt izdevumus par amatpersonu veiktajām pacienta iemaksām un līdzmaksājumiem, kā arī paredz apmaksāt medicīniskās rehabilitācijas kursu ne ilgāk par divām nedēļām viena gada laikā pēc nelaimes gadījuma, ja tāds noticis, pildot dienesta pienākumus.

Tāpat grozījumi paredz amatpersonai nekompensēt (izņemot redzes pārbaudi) izdevumus par pakalpojumiem, ja tie saņemti iestādē, kura nav ārstniecības iestāžu reģistrā.

IeM: Par Valsts policijas dalības pagarināšanu Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā

24.aprīlī Ministru kabinetā izdots rīkojums, kas paredz Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvaldes Eiropola Latvijas nacionālās nodaļas vecākajam inspektoram majoram Arsenijam Mihejevam pagarināt dalības laiku Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā līdz 2013.gada 28.aprīlim.

Eiropas Savienības novērošanas misijai Gruzijā (EUMM Georgia) ir būtiska loma spriedzes mazināšanā konfliktā iesaistīto pušu starpā, jo EUMM Georgia ir vienīgais Krievijas un Gruzijas 2008.gada 12.augustā parakstītās vienošanās par uguns pārtraukšanu ieviešanas novērotājs. Latvija aktīvi līdzdarbojas Eiropas Savienības novērošanas misijā Gruzijā no 2008.gada 25.septembra, kad darbu misijā sāka viena Valsts policijas, viena Valsts robežsardzes un viena Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona. Šobrīd EUMM Georgia novērotāju vidū, kas pārstāv 26 ES dalībvalstis, dalību turpina divi Latvijas eksperti – viena Valsts policijas un viena Valsts robežsardzes amatpersona.

Iekšlietu ministrija nodrošinās Valsts policijas amatpersonas dalību EUMM Georgia no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

KM: Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāva apstiprināšanu

24.aprīlī Ministru kabineta sēdē valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu, kurā darbosies valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti.

Padomi veido kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.

Tāpat padomes sastāvā konkursa kārtībā izvēlēti Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīto nozaru eksperti, kā arī nevalstisko organizāciju un kultūras centru virzītie pretendenti – koru mūzikas pārstāvji Māris Sirmais un Romāns Vanags, deju nozares pārstāves Ingrīda Edīte Saulīte un Rita Spalva, pūtēju orķestru nozares pārstāvis Gvido Brenčevs, tautas lietišķās mākslas nozares pārstāve Dagnija Ramane, tautas mūzikas nozares pārstāvis Jānis Grigalis, tradicionālās kultūras nozares pārstāve Anda Beitāne, profesionālās mūzikas pārstāvis Rihards Dubra, pašvaldību kultūras centru pārstāve Dace Jurka un nevalstisko organizāciju pārstāve Antra Purviņa.

Pirmo padomes sēdi Dziesmu un deju svētku rīkotājs – Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs – sasauks 14.maijā. Tajā padomes locekļi no sava vidus atklātā balsošanā ar balsu vairākumu ievēlēs padomes priekšsēdētāju, kā arī apstiprinās nākamo svētku Māksliniecisko padomi.

Pirmie dienas kārtības jautājumi būs XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku norises laiku un vietu saskaņošana, kopējās Svētku programmas un koncepcijas izskatīšana, kā arī Dziesmu un deju svētku budžeta jautājumi. Kā vienu no aktuāliem Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas jautājumiem padome skatīs mērķdotācijas atjaunošanu pašvaldībām.

Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēju un tradīcijas tālāknodošanu. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā.

XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki notiks 2013.gada vasarā.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra informācija

KM: Par līdzfinansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai

24.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja 23 354 latu līdzfinansējuma piešķiršanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai. Starptautisko projektu ieviešana Latvijā veicinās digitālās bibliotēkas, īpaši laikrakstu digitalizācijas, attīstību, kā arī popularizēs Eiropas, tajā skaitā Latvijas, kultūras mantojuma nozīmi, nodrošinot tā plašu pieejamību.

LNB dalību vairākos starptautiskos projektos šogad atbalstījusi Eiropas Komisija. Lai projektus veiksmīgi īstenotu, nepieciešams valsts līdzfinansējums. Projektu ieviešana veicinās LNB darbību jaunajā bibliotēkas ēkā.

Projektā "A Gateway to European Newspapers Online" ("Vārti uz Eiropas laikrakstu tiešsaisti") mērķis ir nākamajos trīs gados digitālai bibliotēkai – vietnei "Europeana" (www.europeana.eu) nodrošināt vienotu daudzvalodu piekļuvi Eiropas kultūras mantojumam, kas aptver vairāk nekā 20 miljonus objektu no 1500 institūcijām. Tas ir nozīmīgs projekts digitālās bibliotēkas attīstībā, jo dod iespēju LNB piedalīties laikrakstu digitalizācijā, gūt profesionālu pieredzi, apstrādāt 475 000 lappušu skenētu laikrakstu un veikt metadatu konvertāciju. LNB laikrakstu digitālā bibliotēka (www.periodika.lv) tiks papildināta ar gandrīz pusmiljonu Latvijas laikrakstu lappusēm. Laikraksti ir būtiska Latvijas kultūras vēstures mantojuma sastāvdaļa, kas ir viena no vispieprasītākajām un vislielākajām LNB krājuma daļām.

LNB ir viens no 48 partneriem projektā "Europeana Awareness" ("Europeana pieejamība"), kura mērķis ir popularizēt "Europeana" saturu un izmantošanu interneta lietotājiem, tajā skaitā politiķiem, lēmumu pieņēmējiem un kultūras mantojuma organizācijām. Projekts paredz arī portāla satura papildināšanu, interaktīvas lietošanas iespējas un zināšanu apmaiņu. Latvijas iesaiste "Europeana Awareness" projektā ir svarīga, jo tā paredz gan interneta resursa popularizēšanu, gan izpratnes veidošanu par kultūras mantojuma nozīmi.

LNB ir vadošais partneris un līguma slēdzējs mūžizglītības programmas projektā "Towards an integrated system for validation of on-formal and informal learning: initiating a national network of cooperation and information exchange" ("Integrēta neformālās izglītības rezultātu atzīšanas sistēma: nacionālā sadarbības tīkla izveide"). Tā galvenais mērķis ir izveidot nacionālas nozīmes sadarbības tīklu neformālās izglītības rezultātu atzīšanai un pielīdzināšanai. Nacionālās nozīmes sadarbības tīklā sadarbība notiek starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām un privātajām organizācijām.

LNB plāno dalību arī Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas "Valsts administrācija" projektu konkursā ar mobilitātes projektu "Discovering leading national libraries in Nordic countries" ("Zināšanu ieguve par vadošajām Ziemeļvalstu nacionālajām bibliotēkām"). Projekta mērķis ir zināšanu pārnese un pieredzes apmaiņa ar Dānijas Nacionālās bibliotēkas, Norvēģijas Nacionālās bibliotēkas un Somijas Nacionālās bibliotēkas speciālistiem.

Lolita Rūsiņa, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par divu darba dienu pārcelšanu 2013.gadā

2013.gadā pārcels divas darba dienas – pirmdienu, 23.decembri, pārcels uz sestdienu, 14.decembri, un pirmdienu, 30.decembri, uz sestdienu, 28.decembri, tādējādi elastīgāk organizējot darba laika norisi no valsts budžeta finansētajās iestādēs.

Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka, pārceļot minētās darba dienas, būs iespējams nodrošināt darba nedēļas nepārtrauktību tajā nedēļā, uz kuru darba diena būs pārcelta. Ģimenei tā būs iespēja vairāk laika pavadīt kopā, savukārt iedzīvotājiem – lielāks atpūtas dienu skaits pēc kārtas tajā nedēļā, no kuras darba diena pārcelta.

Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicināti ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu.

To paredz 24.aprīlī valdībā apstiprinātais Ministru kabineta rīkojums "Par darba dienu pārcelšanu 2013.gadā".

Šāds rīkojums jāizdod saskaņā ar Darba likuma 133.panta ceturto daļu. Tas paredz: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. No valsts budžeta finansējamo institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu izdod par nākamo gadu ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam.

Atgādinām, ka saskaņā ar Darba likumu darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Darba laika sākumu un beigas nosaka darba kārtības noteikumos, maiņas grafikos vai darba līgumā. Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu. Nedēļas atpūtas laika ilgums pārcelšanas gadījumā nedrīkst būt īsāks par 35 stundām pēc kārtas.

LM: Par darba aizsardzības prasību atcelšanu pret elektromagnētiskā lauka radītajiem riskiem

Valdība 24.aprīlī vienojās atcelt no 2012.gada 30.aprīļa paredzēto darba aizsardzības prasību ieviešanu nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku, tādējādi izvairoties no pārāk stingru prasību ieviešanas darba aizsardzībā.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumi par Darba aizsardzības prasību nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē atcelšanu.

Šāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmusi lēmumu par 18 mēnešiem (līdz 2013.gada 31.oktobrim) pagarināt direktīvas 2004/40/EK pārņemšanas termiņu. Vienlaikus jau šobrīd ir izstrādāts priekšlikums jaunai direktīvai, kas aizstās iepriekšminēto un noteiks jaunas prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku. Pēc tam šīs prasības pārņems Latvijā, izstrādājot jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Labklājības ministrija atgādina, ka saskaņā ar darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem darba devējam jau šobrīd ir pienākums veikt riska novērtēšanu uzņēmumā, kā arī veikt pasākumus riska samazināšanai, nodrošinot nodarbinātajiem pēc iespējas drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi.

Tātad jau šobrīd, izvērtējot darba vides risku, ir jāņem vērā arī elektromagnētiskā lauka iespējamā ietekme, tomēr nav noteiktas specifiskas prasības šā riska izvērtēšanai un novēršanai. Attiecīgi arī nodarbinātajiem jau šobrīd ir paredzēta aizsardzība pret darba vides riskiem, tajā skaitā elektromagnētiskā lauka radīto risku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VARAM: Par finansējuma piešķiršanu pašvaldībām bezmaksas interneta nodrošināšanai bibliotēkās

24.aprīlī valdība nolēma pašvaldībām piešķirt valsts budžeta finansējumu – kopumā 316 975 latus, lai arī šogad tās spētu nodrošināt iedzīvotājus ar bezmaksas interneta un datora lietošanas pakalpojumiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās.

To nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts "Kārtība, kādā nodrošina iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus 2012.gadā".

Noteikumu projekts paredz katrai pašvaldībai konkrētu valsts budžeta finansējuma apjomu, lai tās segtu interneta abonēšanas un palīdzības dienesta pakalpojumu izmaksas, kas radušās Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā laika posmā no 2012.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim.

Piešķirtā finansējuma izmaksu pašvaldībām veiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Saskaņā ar Bibliotēku likumu valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par izmaiņām mājas (istabas) dzīvnieku turēšanā un pārdošanā

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai", ko 24.aprīlī apstiprināja Ministru kabinets. Grozījumi noteikumos veikti galvenokārt tādēļ, ka Latvija ir pievienojusies Eiropas 1987.gada 13.novembra Konvencijai par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību un noteikumos jāiestrādā konvencijā noteiktās normas.

Vienlaikus noteikumi papildināti ar pavisam jaunu nodaļu par mājas (istabas) sesku turēšanu, ņemot vērā, ka cilvēki Latvijā arvien biežāk izvēlas seskus (fretkas) turēt kā mīļdzīvniekus. Jaunā nodaļa ietver visus nosacījumus un prasības, kas jāievēro, ja cilvēks izvēlas mājās turēt mājas (istabas) sesku. Noteikumos skaidri noteikts aizliegums mājas sesku, tāpat kā suni vai kaķi, pārdot zooveikalos.

Noteikumos svītrota prasība, kas nosaka, ka mājas (istabas) dzīvnieku atļauts izmitināt nekustamā īpašuma koplietošanas telpās un teritorijā tikai tad, ja saņemta rakstiska visu kopīpašnieku un apsaimniekotāja piekrišana. Tā kā labturībai nav nekādu saistību ar īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, tad turpmāk rakstiskais saskaņojums ar kopīpašniekiem nebūs nepieciešams.

Noteikumi papildināti ar prasību, ka suni un kaķi būs atļauts atsavināt tikai tad, ja tas atbilstoši sugai ir vakcinēts, nākamajam īpašniekam nododot vakcinācijas apliecību vai mājas (istabas) dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam implantēta mikroshēma).

Grozījumi noteikumos paredz, ka turpmāk zooveikala īpašniekam vairs nebūs nepieciešama atļauja tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem. Pirms tirdzniecības ar mājas (istabas) dzīvniekiem uzsākšanas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektors specializēto tirdzniecības vietu pārbaudīs. Ja specializētā tirdzniecība vieta atbildīs šo noteikumu prasībām, datus par zooveikalu ievadīs PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Pēc datu ievadīšanas reģistrā zooveikals drīkstēs uzsākt mājas (istabas) dzīvnieku tirdzniecību. Specializētās tirdzniecības vietas īpašniekam arī nebūs reizi trijos gados jāveic datu aktualizēšana PVD reģistros vien tad, ja specializētajā tirdzniecības vietā ir notikušas izmaiņas, septiņu darba dienu laikā būs par to jāinformē PVD. Bet saskaņā ar konvencijas nosacījumiem tirdzniecības vietā būs jābūt vismaz vienam apmācītam darbiniekam tirdzniecībā piedāvāto mīļdzīvnieku labturībā.

Jaunas prasības ir arī dzīvnieku īpašniekiem, kas pavairo tiem piederošo suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina to pēcnācējus. Turpmāk īpašniekiem būs jāiegūst atbilstoša apmācība un jānodrošina, ka tam piederošie mājas (istabas) dzīvnieki ir apzīmēti un reģistrēti, kā arī jānodrošina, ka sunim, kaķim un mājas (istabas) seskam gada laikā nav vairāk kā viens mazuļu metiens.

Grozījumi noteikumos arī precizē, ka izstādē atļauts piedalīties suņiem un kaķiem, kas ir vakcinēti ne vēlāk kā 21 dienu pirms izstādes, bet 2,5–3 mēnešu veciem kaķēniem, kas nav atšķirti no mātes, atļauts piedalīties izstādēs, ja kaķa īpašnieks uzrāda dokumentu, kas apliecina kaķa mātes vakcināciju pret trakumsērgu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa