Izglītības un zinātnes ministrs: Par efektīvu skolotāju atalgojuma ilgtermiņa programmu

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) prasība – ar 2012.gada 1.septembri par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes – ir izpildāma, taču formāli tās izpilde būtiski nepalielina skolotāju faktisko atalgojumu un neietekmē skolotāju motivēšanas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas procesus. Tāpēc 18.aprīlī divpusējās tikšanās laikā ar LIZDA valdi izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piedāvāja risinājuma virzienus, pie kuriem strādā ministrija, atkārtoti uzsverot, ka nepieciešama kopīga sadarbība, lai nonāktu pie nopietnas ilgtermiņa skolotāju atalgojuma paaugstināšanas programmas.

"Svarīga labā ziņa ir, ka budžeta līdzekļus IZM mērķdotācijām pedagogu atalgojumam šogad ir izdevies saglabāt iepriekšējā apjomā. Taču, lai šos līdzekļus arī turpmāk varētu paturēt izglītības sistēmā, ir jāizstrādā ilgtermiņa skolotāju atalgojuma efektīva paaugstināšanas programma, kas skaidri definētu atalgojuma sasaisti ar kvalitāti, tādējādi būtiski stiprinot gan izglītības kvalitāti, gan skolotāja motivāciju un profesionālās meistarības izaugsmi, kas ir būtiski priekšnosacījumi sekmīgai pārmaiņu īstenošanai izglītībā," uzsvēra R.Ķīlis.

IZM aprēķini liecina, ka, formāli izpildot LIZDA prasību par 10% paaugstinājumu zemākajai mēneša darba algas likmei, kas ir 245 lati, faktiskā pedagogu darba samaksa palielinātos tikai par aptuveni 9 latiem, jo jau pašlaik mērķdotācijas aprēķinos par pamatu piemēro 255 latu likmi. Tāpēc IZM aicināja LIZDA neturēties pie prasības burta mehāniskai algas paaugstināšanai, bet atkārtoti uzsvēra nepieciešamību strādāt pie ilgtermiņa programmas, kas skolotāju darba samaksas situāciju risinātu kontekstā ar skolotāju motivēšanas sistēmas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, tālākizglītības sistēmas pilnveidi, 40 stundu darba nedēļas ieviešanu un citiem profesionāli aktuāliem jautājumiem, par kuriem jāvienojas visām iesaistītajām pusēm.

IZM piedāvā līdz 2014.gadam, kad plānots ieviest pedagogu un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, izstrādāt pakāpenisku pārejas perioda atalgojuma paaugstināšanas programmu, apzinoties, ka visiem pedagogiem vēl nav bijusi iespēja vai vēlēšanās projekta ietvaros iegūt profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.

IZM izvērtē iespējas ar šā gada 1.septembri ieviest diferencētu skolotāju atalgojumu saskaņā ar iegūto kvalitātes pakāpi (kvalitātes piemaksas) skolotājiem, sākot ar tiem, kuri ESF projekta "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" ietvaros ieguvuši 4. un 5.profesionālās darbības kvalitātes pakāpi, līdztekus veicot aprēķinus par nepieciešamo finansējumu arī 3.pakāpi ieguvušajiem pedagogiem.

Tādējādi IZM uzņemas atbildību par projekta rezultātu ilgtspēju un īstenošanu, sākot to pirms plānotā 2014.gada un pārtraucot bēdīgi slaveno līdzšinējo praksi, kad dažādu projektu iestrādes netiek turpinātas un ieviestas dzīvē. Plānots, ka projektā no 2009.gada oktobra līdz 2012.gadam gandrīz 23 000 skolotāju būs ieguvuši kādu no kvalitātes pakāpēm. Tas ir nozīmīgs skolotāju ieguldījums savas kompetences paaugstināšanā un priekšnosacījums izglītības kvalitātes paaugstināšanas iespējām, kā arī pozitīvas motivācijas piemērs citiem.

IZM plāno savu piedāvājumu pedagogu algu paaugstināšanai izstrādāt līdz jūnijam. Paralēli vairākās Latvijas pilsētās – Tukumā, Alūksnē, Ludzā, Dobelē, Rīgā – notiks diskusijas ar pedagogiem. Tajās izzinās skolotāju viedokli par darba samaksas situācijas risinājumiem kontekstā ar skolotāju motivēšanas sistēmas un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu, tālākizglītības sistēmas pilnveidi, 40 stundu darba nedēļas ieviešanu un citiem profesionāli aktuāliem jautājumiem

Inita Blačforda, izglītības un zinātnes ministra padomniece