Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 19.aprīlī

FM: Par astoņiem modeļiem Eiropas Savienības fondu optimizācijai 2014.–2020.gadā

Lai mazinātu Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas administratīvos šķēršļus un iespējami laikus sāktu ES fondu vadības sistēmas izveidi 2014.–2020.gada plānošanas periodam, 19.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots koncepcijas projekts par ES fondu institucionālas sistēmas optimizāciju nākamajam periodam, piedāvājot astoņus iespējamos modeļus.

Koncepcijas mērķis bija izvērtēt iespējamos modeļus un nonākt pie priekšlikuma par efektīvāko visiem fondiem – Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam.

Piedāvātie modeļi atšķiras gan ar vispārējo sistēmas centralizācijas līmeni, gan iesaistīto institūciju skaitu, gan to atbildības pakāpi. Katram modelim ir veikta arī salīdzinošā izmaksu aprēķināšana.

Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte – tika secināts, ka optimālais ieviešanas sistēmas modelis būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu Finanšu ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Tāpat modelis paredz arī atsevišķu ieviešanas sistēmu lauku un zivju fondam, kā tas jau tiek nodrošināts 2007.–2013.gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas – Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Šā modeļa priekšrocības būtu lētāka ieviešanas sistēma, salīdzinot ar esošo periodu, administratīvā sloga samazināšana gan finansējuma saņēmējiem, gan valsts pārvaldē. Tāpat šajā modelī tiktu nodrošināts papildu aspekts, kas nodrošinātu reģionālā principa ievērošanu, kas vēlāk tiks detalizēts, aprakstot, kādā veidā tiek īstenota teritoriālā pieeja: caur pilsētām vai reģioniem.

Līdz šim Finanšu ministrija kā Eiropas Savienības fondu vadošā iestāde jau vairakkārt ir virzījusi priekšlikumus ES fondu administrēšanas sistēmas optimizācijai jeb ES fondu vadībā iesaistīto iestāžu skaita samazināšanai, tai skaitā viens no variantiem ir bijis visas sadarbības iestāžu (aģentūras) funkcijas nodod vienai aģentūrai. Tāpat jāatgādina, ka ierosinājums veidot vienu aģentūru kā sadarbības iestādi ir ietverts Valdības deklarācijā attiecībā uz ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodu, kā arī bijis kā rekomendācija no Valsts kontroles.

Lēmums par Eiropas Savienības fondu institucionālās sistēmas modeļa izvēli ir nepieciešams iespējami savlaicīgs, lai tas nebūtu šķērslis ES fondu plānošanas uzsākšanai un ES fondu vadības sistēmas izveidei. Tāpat arī aktīvi jāseko līdzi, lai Latvijas izvēlētais modelis atbilstu Eiropas Savienības normatīvo aktu noteiktajām pamatprasībām.

Koncepcijas projektu un piedāvātos modeļus vēl skatīs un par tiem lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par administratīvā sloga mazināšanu transportlīdzekļu reģistrācijā

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) klientiem un sadarbības partneriem, veicot transportlīdzekļu reģistrāciju, mazināsies administratīvais slogs – informācijas aprite kļūs ātrāka un iesniedzamo dokumentu skaits mazāks.

To paredz Satiksmes ministrijas un CSDD izstrādātie grozījumi 2010.gada 30.novembra "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos", kas 19.aprīlī tika izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Lai izstrādātie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem valdībā.

Viens no piemēriem, kad varētu mazināties administratīvais slogs, ir grozījumos paredzētā iespēja transportlīdzekļa valdītājam, kā arī līdzīpašniekam, neiesniedzot citu līdzīpašnieku piekrišanu, transportlīdzekli noņemt no uzskaites tā reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, nododot numura zīmes, kā arī norakstīt transportlīdzekli.

Tāpat paredzēts, ka jebkura pilngadīga fiziska persona bez īpašnieka pilnvarojuma, iesniedzot transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, varēs saņemt numura zīmes nozagto vietā, ja transportlīdzekļu reģistrā būs ziņas par šo zīmju zādzības faktu.

Grozījumi paredz atvieglot arī transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumu darbību. Turpmāk nebūs jāmaina reģistrācijas apliecība un atkārtoti jāreģistrē transportlīdzeklis, kurš pieņemts tirdzniecībai un kuram beidzies reģistrācijas apliecībā norādītais termiņš dalībai ceļu satiksmē. Lai to izmantotu satiksmē, pietiks ar paša veikala no tirdzniecības reģistra izdrukātu dokumentu.

Projekts papildinās "distances reģistrācijas" iespējas, paredzot, ka Latvijā jau reģistrēta transportlīdzekļa pārreģistrācijai, kurai nepieciešama vairāku personu klātbūtne CSDD, šīs personas varēs apliecināt pilnvarojumu reģistrācijai dažādās CSDD nodaļās dažādā laikā.

Turklāt tiks definēts maksimālais termiņš, uz kādu transportlīdzekli drīkst ievest Latvijas teritorijā uz laiku trīs gadi. Šis termiņš ir pielīdzināts Ceļu satiksmes likumā noteiktajam termiņam, uz kuru var saņemt atļauju izmantot braukšanai Latvijā citā valstī reģistrētu transportlīdzekli.

Izstrādātajiem grozījumiem būtu jānovērš dažādas normu interpretācijas iespējas un jāpadara transportlīdzekļu reģistrācijas procesa regulējums vienkāršāks un saprotamāks.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par jaunu Tiesu ekspertu likuma redakciju

19.aprīlī valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Tiesu ekspertu likums". Izsakot Tiesu ekspertu likumu jaunā redakcijā, par pamatu ņemts pašreiz spēkā esošais Tiesu ekspertu likuma regulējums. Likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma mērķis ir novērst vairākas spēkā esošajā likumā konstatētās nepilnības.

Likumprojekts precizē tiesu ekspertu sertifikācijas pārbaudījumu komisijas sastāvu, sertifikācijas pārbaudījuma kārtību, kā arī noteic gadījumus, kādos tiesu eksperta kandidāts ir daļēji atbrīvots no sertifikācijas pārbaudījuma maksas.

Likumprojekts noteic, ka sertifikācijas pārbaudījumu nekārto tiesu eksperta kandidāti medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs un ka lēmumu par tiesu eksperta sertifikāta izsniegšanu tiesu ekspertam tiesu medicīnas vai tiesu psihiatriskās ekspertīzes specialitātēs Tiesu ekspertu padome pieņems, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteiktās kompetentās iestādes sniegto informāciju.

Likumprojekts precizē un papildina tiesu eksperta atbildības regulējumu, ka arī paredz, ka lai izskatītu pret tiesu ekspertu ierosinātu disciplinārlietu, Tiesu ekspertu padome izveido disciplinārlietu izskatīšanas komisiju.

Likumprojekta pārejas noteikumos tiek noteikts, ka triju mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās, tieslietu ministrs apstiprina jaunu Tiesu ekspertu padomes un Tiesu ekspertu sertifikācijas komisijas personālsastāvu.

Likumprojekts "Tiesu ekspertu likums" vēl jāatbalsta valdībai un jāpieņem Saeimā.

Ksenija Novikova, Tieslietu ministrijas preses sekretāre