Siguldas konferences rezolūcija ir mūsu materiālu kopā, tomēr būtiski ir akcentēt tās pamattēzes. Konferences darba kārtības galvenais jautājums skāra administratīvi teritoriālo reformu un pilsētu lomu tajā.

Kā liecina Pilsētu savienības valdes izdarītā aptauja, pilsētu pašvaldības atbalsta Ministru prezidenta Viļa Krištopana viedokli par paātrinātu tempu administratīvi teritoriālās reformas un reģionalizācijas procesu steidzināšanai.

Par to Siguldas konferencē izteicās arī vairākas augstas amatpersonas — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vents Balodis, nupat ieceltais īpašo uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos Jānis Bunkšs, kā arī 7.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Greiškalns.

Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs Bauskas pilsētas domes priekšsēdis Jānis Teikmanis, runādams par 77 pilsētu kopumu Latvijas ģeogrāfijā un turpmākajā sasaistē, bilda, ka šķietami maģiskais skaits 77 nebūt nav absolūts. Vēl nesen ir bijusi runa par to, ka Iecava vai Roja šobrīd nožēlo, ka vēl nesen nav izmantojušas iespēju iekļūt pilsētu statusā, nu šīs vietas nebūt nav vienīgās. Patlaban administratīvi teritoriālās reformas meti virzās uz to, ka līdz šim neierastais jēdziens "pilsēta ar lauku teritoriju" laika gaitā kļūst par pašvērtību un šajā ziņā var tikai domāt, cik reāli un verienīgi ir ATR likumā paredzētie termiņi. Pilsētām pielīdzināto vietu skaits varētu pat pārsniegt simtu!

Pilsētu pašvaldību vadītāji bija vienisprātis par to, ka jāsakārto valsts un pašvaldību funkcijas, lai mazinātu valsts pārvaldes institūciju birokratizāciju un novērstu reģionālo, vietējo un valsts institūciju dublēšanos.

Siguldā debatēt vēlējās daudzi domubiedri — Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars, Limbažu pilsētas domes priekšsēdis Uldis Paškēvics, Lubānas pilsētas domes vadītājs Miķelis Gruzītis (viņš īpaši pievērsās mazpilsētu statusam pagastu un apkārtējo pilsētu pašreizējo ekonomisko attiecību kopumā), Olaines pilsētas domes priekšsēdētājs Ojārs Kienass (viņš runāja par Rīgai tuvo pilsētu problēmām), protams, arī Siguldas pilsētas domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, kurš bilda, ka dabas skaistums ne vienmēr spēj kompensēt akūtas saimnieciskās problēmas. Savukārt Tukuma pilsētas domes priekšsēdis Juris Šulcs atzīmēja, ka viņa pilsēta ar tās pašreizējo iedzīvotāju skaitu (divdesmit tūkstoši!) un labvēlīgajām satiksmes iespējām ar valsts galvaspilsētu nekādi nav piekļaujama mazpilsētas statusam un ka pašlaik cildinātā Kandavas "atraušanās" ir varbūt tikai mirkļa efekts.

Pilsētu vadītāji pauda savu viedokli par reģionālo centru veidošanos. Par vienu no kritērijiem tika minēta vietējā augstskola. Bet Māris Kučinskis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, kam šajā ziņā ir savas iestrādes, tomēr bija atturīgs, runājot par vēsturisko centru saskaldīšanu. "Ja mēs gribam stipru Latviju, stipru Vidzemi, stiprus citus novadus, mums jābūt pašiem gana stipriem, nepieļaujot nepārdomātu skaldīšanos." Jo "skaldi un valdi" princips nav tik visspēcīgs, kā dažbrīd liekas.

Jā, arī Siguldā, tāpat kā pirms pāris dienām Rīgā, tika cilāti dažādi reģionalizācijas varianti: četri plus viens, desmit vai divpadsmit, arī pašreizējie 26. Kopsaucēja meklējumi nav un arī nebūs vienas dienas risinājums.

Pirms Viesītes kongresa tajā pašā dienā kā Siguldā, tātad 21.maijā, Gaujienā, pašos Latvijas ziemeļos, "uz igauņu robežām" kārtējā valdes sēdē pulcējās LPS Pagastu apvienības rosmīgākie prāti. Pagastu apvienība dalībnieku skaita ziņā pirms kārtējā kongresa ir pati prāvākā: tikai daži pagasti dažos rajonos nav iekļāvušies Pašvaldību savienībā. Tāpēc Gaujienā aizvadītajā piektdienā tika runāts par pašvaldību kreditēšanas turpmākajām iespējām, par pašvaldību līdzdalību valsts politiskajos procesos. Protams, par nākamās piektdienas kongresu. Par tā debašu mezgla jautājumiem (par reģionālo reformu, par 2000.gada valsts budžeta veidošanas pamatprincipiem, par valdības deklarācijas izpildi).

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors