• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par kooperētu ražošanu, sociāli orientētu valsti. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.1999., Nr. 173 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24712

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kooperētu ražošanu, sociāli orientētu valsti (turpinājums)

Vēl šajā numurā

27.05.1999., Nr. 173

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par kooperētu ražošanu, sociāli orientētu valsti

Prof. emeritus Benjamiņš Treijs — "Latvijas Vēstnesim"

Lauku cilvēku dzīve Latvijā ir grūta. Pilsētnieku dzīves līmenis, kaut ļoti lēni, tomēr uzlabojas, bet laucinieku — joprojām pasliktinās. Tādēļ rodas dažādas protesta aktivitātes. Zemkopjiem jūt līdzi arī zinātnieki, kuriem lauki nav sveši. Tāds ir zinātnes patriarhs, habilitētais ekonomikas doktors, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un mežu zinātņu akadēmijas goda loceklis, valsts emeritētais zinātnieks Benjamiņš Treijs. Vairāk nekā 40 pēdējos gadus viņš veltījis Latvijas lauksaimniecības problēmu pētīšanai. Tādēļ šoreiz saruna par Latvijas lauksaimniecību — pagātnē, tagadnē un nākotnē. Ar plašiem un smagiem jautājumiem sarunu rosina profesora kolēģis, kuram arī sāp Latvijas lauku liktenis.

— Vai ir tāds lauku dzīvesveids, kuram būtu nozīme tautas nākotnes nodrošināšanā? Vai lauksaimniecība ir tikai viens no biznesa veidiem?

— Tomēr tas ir dzīvesveids. Vismaz tuvākam laika periodam, vismaz 20 gadus. Es turos pie tiem pašiem uzskatiem kā Arturs Boruks ( rāda grāmatu "Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā" , 1995). Kā būs tālāk, grūti pateikt. Perspektīvas neskaidras. Lauksaimniecības mērķis pašreiz ir pilnīgi neskaidrs.

— Deviņdesmito gadu agrārā reforma notika bez stingras koncepcijas par nozares nākotni. Es uzskatu, ka bija trīs iespējas: 1) reorganizēt tolaik esošās lielsaimniecības par demokrātiskiem kooperatīviem; 2) stingri orientēties uz ģimenes saimniecībām ar ierobežotu platību, tāpat kā divdesmito gadu agrārā reformā, pieņemot likumu par agrārās reformas rezultātu nostiprināšanu, un 3) sagraut kolektīvās lielsaimniecības un visu tālāko atstāt tirgus stihijai, kas neizslēdz muižu iekārtas atjaunošanos Latvijā, vismaz daļā pagastu. Par kuru variantu jūs balsotu referendumā, ja tāds būtu bijis?

— Par pirmo variantu. Tad būtu varējuši iztikt bez lielas ražošanas apjomu samazināšanās, nebūtu milzīgo aizlaisto zemju platību. Neviens nav izrēķinājis tos ļoti liels zaudējumus, ko lauksaimniecība cietusi nemākulīgas kolhozu un sovhozu likvidācijas rezultātā. Tie ir milzīgi ... Tajā pašā Tirzā, kur ir manas tēva mājas... Kur lielsaimniecības bija saimnieciski spēcīgas, paši lauku ļaudis piekristu to saglabāšanai un saimniekošanai uz kooperatīviem pamatiem. Tas būtu viņiem izdevīgi. Kooperatīvus nedrīkst identificēt ar kolhozu iekārtu. Tās ir divas dažādas lietas.

— Un kā ar bijušo zemju īpašnieku mantinieku interesēm? Bez denacionālizācijas?

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!