Kultūras ministrijas rīkojums Nr.6-1-101

Rīgā 2012.gada 11.aprīlī

Grozījums Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta
2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241
“Kultūras ministrijas nolikums”
9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9.punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par divu svečturu, lasāmpults, divu krucifiksu un krucifiksa ar pamatni, kausa, divu ciborija kausu un gleznas „Kristus aicina draudzi pie sevis” (turpmāk – Objekti) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. Izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2011.gada 10.oktobra sanāksmes protokola Nr.13/2011 un 29.decembra sanāksmes protokola Nr.20/2011;

1.2. Informācija par Objektu nosaukumu;

1.3. Informācija par Objektu atrašanās vietu;

1.4. Objektu atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objektu apraksts;

1.6. Objektu fotofiksācijas materiāli;

1.7. Ziņas par Objektu īpašnieku;

1.8. Pamatojums Objektu iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3.punktu Inspekcija ir izvērtējusi Objektu atbilstību kultūras pieminekļa statusam un ierosina tos iekļaut Pieminekļu sarakstā. Objektu īpašnieki saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu ar 2012.gada 19.janvāra ierakstītu vēstuli Nr.04-10.2/125, Nr.04-10.2/127 un Nr.04-10.2/131 informēti par ierosinājumu.

Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta pirmajā daļā noteikts, ka īpašnieks 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas rakstveidā informē Inspekciju par savu attieksmi. Likumā noteiktajā termiņā Objektu īpašnieku viedoklis nav sniegts. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta trešo daļu objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā nav vajadzīga īpašnieka piekrišana.

3. Saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 8.1. un 8.2.punktā noteikto Pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli var iekļaut objektus ar izcilu zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – mākslas darbus vai to daļas, kuri pārstāv vēsturisko stilu mākslu un kuriem piemīt augsta mākslinieciskā vērtība (līdz 19.gadsimtam ieskaitot), kā arī kas dod priekšstatu par attiecīgā laikmeta mākslas tradīcijām Eiropā un Latvijā (vecākus par 50 gadiem). Savukārt saskaņā ar Noteikumu Nr.474 13.1. un 13.2.punktu Pieminekļu sarakstā kā vietējās nozīmes mākslas pieminekļus var iekļaut objektus ar zinātnisku, kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi – reģionam raksturīgus mākslas paraugus un mākslinieciski mazāk nozīmīgus profesionālu autoru parakstītus darbus.

4. Objektu kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 8.1., 8.2., 13.1. un 13.2.punktā noteiktajiem kritērijiem.

4.1. Svečturis ir augstvērtīgs alvas lējuma paraugs, kas labi raksturo baroka laika lietišķās mākslas augsto līmeni Latvijā un vietējo meistaru darbnīcu produkciju. Nozīmīgs kā reti saglabājusies liecība par konkrēta alvas lējēja darbu baznīcu iekārtas priekšmetu darināšanas kontekstā. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

Svečtura saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.2. Svečturis ir augstvērtīgs alvas lējuma paraugs, kas labi raksturo baroka laika lietišķās mākslas augsto līmeni Latvijā un vietējo meistaru darbnīcu produkciju. Nozīmīgs kā salīdzinoši reti saglabājusies liecība par alvas lējēju darbnīcu izstrādājumu iekļaušanu baznīcas iekārtojumā. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

Svečtura saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.3. Lasāmpults ir nozīmīgs koktēlniecības paraugs, kas parāda vēsturisko stilu mijas periodu pārejā no manierisma uz baroku un iekļaujas kopējā baznīcas 17.gadsimta iekārtas priekšmetu ansamblī. Labi raksturo vietējās mākslas tradīcijas un to profesionālo līmeni. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.1.punktam.

Lasāmpults saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums un virsmas apdare.

4.4. Krucifikss ir nozīmīgs kā datēts 19.gadsimta otrās puses meistara darba paraugs, kas parāda reģionālo kokgriezuma tradīciju attīstību un pielietojumu sakrālo interjeru iekārtojumā. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Krucifiksa saglabājamās vērtības: krusts, Kristus figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas apdare.

4.5. Krucifikss ar pamatni ir nozīmīgs kā sakrālās tēlniecības paraugs, kas parāda tradicionālo krucifiksa kokgriezuma formu variāciju un profesionāla 19.gadsimta otrās puses amatnieka darbu. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Krucifiksa ar pamatni saglabājamās vērtības: krusts ar pamatni, Kristus figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas apdare.

4.6. Ciborija kausi ir nozīmīgi kā labi saglabājušies klasicisma laikmeta sudrabkaļu darbnīcas produkcijas paraugi, kas raksturo vēsturisko stilu attīstību lietišķajā mākslā, kā arī šīs nozares kultūrvēsturisko kontekstu. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2.punktam.

Ciborija kausu saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.7. Krucifikss labi raksturo profesionāla kokgriezēja darbu un reģionālās tradīcijas sakrālo interjeru, iekārtās iekļaujot kokgriezuma figūras. Nozīmīgs kā tipisks 20.gadsimta pirmās puses sakrālās tēlniecības paraugs. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.1.punktam.

Krucifiksa saglabājamās vērtības: krusts, Kristus figūra, materiāls, kokgriezums un virsmas apdare.

4.8. Kauss ir nozīmīgs kā 19.gadsimta pirmās puses sudrabkaļu darbnīcas produkcijas paraugs un dārgmetāla izstrādājums. Atbilst Noteikumu Nr.474 13.2.punktam.

Kausa saglabājamās vērtības: materiāls, dekoratīvais risinājums, virsmas apdare un vēsturiskā patina.

4.9. Glezna “Kristus aicina draudzi pie sevis” ir augstvērtīgs 20.gadsimta sākuma glezniecības paraugs, kas raksturo Latvijas glezniecības skolas augsto līmeni 19./20.gadsimta mijā. Īpaši nozīmīgs kā vienīgais izcilā meistara Johana Valtera – Kūrava sakrālās glezniecības darbs, kas saglabājies Latvijā. Atbilst Noteikumu Nr.474 8.2.punktam.

Gleznas “Kristus aicina draudzi pie sevis” saglabājamās vērtības: audekls un gleznojums.

5. Pamatojoties uz likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 14.panta otro daļu un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 9.punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

izdarīt ar Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.128 “Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu” 2.punktu apstiprinātajā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā grozījumus un iekļaut Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā šādus objektus:

6. Nepublicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” norādi par Objektu atrašanās vietu.

7. Lēmuma pamatojums: likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 1.pants un 14.panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13.pants, 62.panta pirmā daļa, 66.panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.474 “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” 8.1., 8.2., 13.1. un 13.2.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumu Nr.473 “Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta” 3., 5. un 9.punkts, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.241 “Kultūras ministrijas nolikums” 9.11.punkts.

8. Mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Liepāja, Lielā iela 4, LV–3401).

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende