Eiropas Komisija: Par pilsoņu pamattiesību ievērošanu

ES Pamattiesību harta, kas pašlaik ir spēkā un ir juridiski saistoša jau vairāk nekā divus gadus, tiek ievērota likumdošanas darbā, sākot no tiesību akta pirmā projekta izstrādes līdz pat tā pieņemšanai. Hartā ir noteiktas pamattiesības, piemēram, izteiksmes brīvība un tiesības uz personas datu aizsardzību, kas atspoguļo Eiropas kopējās vērtības un tās konstitucionālo mantojumu. Eiropas Komisijas otrajā gada ziņojumā par hartas piemērošanu atklāts, ka rūpes par pamattiesībām arvien vairāk ietekmē ES politikas veidošanu, piemēram, ceļotājiem ES lidostās būs tiesības atteikties no pārbaudes ar drošības skeneri un iziet pārbaudi, kas veikta ar alternatīvām metodēm, pateicoties Komisijas rīcībai, lai iestrādātu privātuma aizsardzības apsvērumus jaunā ES tiesību aktā. ES Tiesa arvien biežāk atsaucas uz hartu, jo īpaši būtiskos spriedumos par diskrimināciju dzimuma dēļ un privātuma aizsardzību internetā. 16.aprīlī sniegtais ziņojums ietilpst Komisijas centienos uzlabot sabiedrības zināšanas par Pamattiesību hartu, par to, kādos gadījumos tā ir piemērojama, kā arī par ES iestāžu lomu pamattiesību jomā.

"Mans galvenais mērķis aizvadīto divu gadu laikā, kopš harta kļuva juridiski saistoša, bija visā ES iekopt noturīgu pamattiesību kultūru. Es esmu panākusi, ka Pamattiesību harta kalpo kā kompass visās politikas jomās, par kurām lemj ES līmenī," uzskata Viviena Redinga, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece, kuras pārziņā ir tiesiskums, pamattiesības un pilsonība. "Tagad mums ir jāpalīdz pilsoņiem savas tiesības īstenot praksē; par to jāgādā sadarbībā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka cilvēki zina, kur vērsties, ja viņu tiesības ir pārkāptas."

Hartas galvenā funkcija ir nodrošināt, ka ES iestādes, izstrādājot jaunus Savienības tiesību aktus, ievēro pamattiesības. Pamattiesību apsvērumi pašlaik ir neatņemama ES tiesību aktu izstrādes procesa sastāvdaļa. Piemēram, 2011.gadā tas palīdzēja nodrošināt, ka ES noteikumos par drošības skeneru izmantošanu lidostās ir ievērotas pamattiesības uz personas datu, privātās dzīves un cilvēka cieņas aizsardzību.

Komisija nodrošina ne tikai savu priekšlikumu atbilstību Pamattiesību hartai, bet arī Pamattiesību hartas ievērošanu, dalībvalstīm īstenojot ES tiesību aktus. Komisija 2011.gadā pauda bažas par Ungārijas personas datu aizsardzības iestādes neatkarību un par pasākumiem attiecībā uz tiesnešu, prokuroru un notāru pensionēšanās vecumu. Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru, lai nodrošinātu, ka Ungārija novērš visas juridiskās problēmas.

Pamattiesību harta turklāt arvien plašāk tiek izmantota tiesu nolēmumu izstrādāšanā. Gan ES, gan valstu līmenī nolēmumu skaits, kuros ietvertas atsauces uz Pamattiesību hartā nostiprinātajām pamattiesībām, 2011.gadā pieaudzis par 50%. Vienā no šādiem orientējošiem spriedumiem ES Tiesa, skaidrojot ES tiesību aktus, pēc kuriem nosaka, kurā dalībvalstī jāizskata patvēruma pieteikums, uzsvēra patvēruma meklētāju tiesības uz aizsardzību no necilvēciskas vai pazemojošas attieksmes. Ar spriedumu tika faktiski aizliegts patvēruma meklētājus nodot valstīm, kurās nepienācīgu uzņemšanas apstākļu dēļ tiktu pārkāptas viņu pamattiesības. Tiesa 2011.gada martā Test-Achats lietā lēma, ka atšķirīgas apdrošināšanas prēmijas vīriešiem un sievietēm ir uzskatāmas par diskrimināciju dzimuma dēļ, un 2011.gada novembrī Tiesa lēma, ka pienākuma uzlikšana interneta pakalpojumu sniedzējam uzstādīt filtrēšanas sistēmu, lai novērstu intelektuālā īpašuma tiesību aizskārumus, pārkāpj klientu tiesības saņemt un nosūtīt informāciju (lieta Scarlet pret SABAM).

Saskaņā ar jaunu Flash Eurobarometer aptauju par ES Pamattiesību hartu, kura arī tika publiskota 16.aprīlī, pilsoņu informētība par hartu ir uzlabojusies (64% no Eiropas iedzīvotājiem salīdzinājumā ar 48% 2007.gadā). 45% no pilsoņu vēstulēm Komisijai par pamattiesību jautājumiem attiecās uz situācijām, kurās harta varētu būt piemērojama. Tomēr sīkākas zināšanas par to, kad harta ir piemērojama, vēl joprojām ir ierobežotas. 65% Eiropas iedzīvotāju apgalvo, ka tie vēlētos uzzināt, kur vērsties, ja ir pārkāptas viņu tiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartā.

ES pilsoņiem joprojām nereti ir kļūdaina izpratne par Pamattiesību hartas mērķi un par gadījumiem, kuros tā ir piemērojama, kā arī par ES lomu. Vairāk nekā puse no vēstulēm (55%), kuras Komisija saņēma 2011.gadā, attiecās uz jautājumiem, kas neietilpst ES tiesību piemērošanas jomā. Sabiedrībā pastāv priekšstats, ka harta sniedz Komisijai vispārējas tiesības iejaukties, ja ir aizdomas par pamattiesību pārkāpumiem jebkur Eiropas Savienībā. Tā nav. Pamattiesību harta dalībvalstu rīcībai ir piemērojama gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Katra ES dalībvalsts aizsargā tiesības savā konstitūcijā un ar valsts tiesu palīdzību. Harta tās neaizstāj. Šajos gadījumos, ja personai šķiet, ka viņas tiesības ir aizskartas, tai vēl joprojām vispirms ir jāvēršas valsts tiesā vai pie valsts ombuda.

Priekšvēsture

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009.gada 1.decembrī Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša.

Komisija 2010.gada oktobrī pieņēma stratēģiju, lai nodrošinātu Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu. Komisija izstrādāja "pamattiesību pārbaudes lapu", lai stiprinātu tās tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumu uz pamattiesībām. Komisija turklāt apņēmās pilsoņiem sniegt informāciju par to, kādos gadījumos tā var iesaistīties pamattiesību jautājumu risināšanā, un sniegt gada ziņojumus par Pamattiesību hartas piemērošanu, lai sekotu panāktajam progresam.

Komisija sadarbojas ar kompetentajām iestādēm valstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī ES līmenī, lai sabiedrību labāk informētu par pamattiesībām un par to, kur cilvēkiem vērsties pēc palīdzības gadījumos, kad viņi uzskata, ka pārkāptas viņu pamattiesības. Komisija Eiropas e-tiesiskuma portālā sniedz praktisku informāciju par tiesību īstenošanu un ir izveidojusi dialogu ar ombudiem, līdztiesības veicināšanas struktūrām un cilvēktiesību institūcijām attiecībā uz sūdzību izskatīšanu par pamattiesību pārkāpumiem.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa