Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 24.aprīlī

SM: Par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Kabeļtelevīziju operatoriem savā programmu piedāvājumā būs jāietver attiecīgajā teritorijā strādājošo reģionālo vai vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radītais saturs, ja tie būs izteikuši šādu vēlmi.

Turklāt maksai par sniegto pakalpojumu no kabeļoperatoru puses būs jābūt pietuvinātai faktiskajām izmaksām, paredz grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas 24.aprīlī tika atbalstīti valdībā. Lai sagatavotie grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.

Rosinājumu vietējo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radīto saturu ietvert kabeļoperatoru programmu piedāvājumā paredzēja Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par zemes ciparu apraides ieviešanā gūto pieredzi un priekšlikumiem situācijas tūlītējai uzlabošanai, kas pērnā gada nogalē tika izskatīts valdībā.

Sagatavotie grozījumi arī paredz svītrot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma X nodaļu "Radio datu sistēmas izmantošanas noteikumi", jo transporta kustības paziņojumu veidošana šobrīd FM diapazona radio datu sistēmā Latvijā nav aktuāla.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras "TNS Latvia" dati liecina, ka Latvijas lielākajās pilsētās kabeļtelevīzija, ieskaitot interneta protokola televīziju, ir pieejama vidēji 83% mājsaimniecību, mazākajās apdzīvotajās vietās vidēji 57,3%, bet lauku apvidos – 27,7%.

Šobrīd vietējo televīziju veidotie sižeti un raidījumi tiek raidīti Latvijas Televīzijas LTV7 programmā īpaši šim mērķim paredzētos laikos.

2010.gada 1.jūnijā Latvijā tika pilnībā pabeigta pāreja uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, Latvijas Valsts radio un televīzijas centram pārtraucot visu televīzijas programmu raidīšanu analogajā sistēmā. Ciparu apraides ieviešana ir ne tikai veicinājusi jauno tehnoloģiju pieejamības un to lietotprasmes izplatību, bet arī kopumā radījusi pozitīvu dinamiku televīzijas pakalpojumu jomā, izvēles iespēju paplašināšanos, kā arī pakalpojumu un servisa kvalitātes uzlabošanos.

SM: Par ciparu televīzijas programmu izplatīšanas modeli no 2014.gada

No 2014.gada 1.janvāra ciparu televīzijas bez maksas pieejamo programmu izplatīšanu galalietotājiem nodrošinās VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), bet maksas programmu izplatīšana notiks saskaņā ar valdībā apstiprinātā nolikuma prasībām.

Tā lēmusi valdība 24.aprīlī, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto koncepciju "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada".

Lēmums par apraidi no 2014.gada jāpieņem, jo 2013.gada 31.decembrī beidzas SIA "Lattelecom" tiesības nodrošināt ciparu televīzijas apraidi.

Izstrādātā koncepcija piedāvāja četrus modeļus zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanai. Valdībā atbalstītais un Satiksmes ministrijas skatījumā optimālais variants paredz, ka LVRTC, kuram ir atbilstoša infrastruktūra, veiks skatītājiem bez maksas pieejamo televīzijas programmu nepastarpinātu raidīšanu, tas ir, tieši sadarbojoties ar nacionālajām televīzijām, savukārt nosacītas piekļuves pakalpojumu jeb maksas televīzijas programmu izplatīšanu īstenos konkursa kārtībā. Tādējādi tiks nodrošināta pieejamā frekvenču resursa efektīva izmantošana, kas ir ciparu televīzijas ieviešanas procesa mērķis.

Lai valdībā atbalstītais modelis būtu praktiski ieviešams, vēl jāprecizē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, nosakot, ka jauniem vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (EPL) apraides tiesības jāsaņem konkursa kārtībā, kā arī paredzot nosacījumus, kas nodrošinātu vairāku vietējo EPL darbības iespēju vienā ģeogrāfiskā vietā. Tāpat jānosaka, ka vietējais EPL savu programmu raidīšanai izmanto elektronisko sakaru komersanta pakalpojumu un normatīvajā regulējumā ietvert nosacījumu, ka maksu par cita vietējā EPL veidotās programmas izplatīšanu paredz saskaņā ar valdībā apstiprinātu metodiku, kā arī veicot citus precizējumus.

Termiņš nepieciešamo grozījumu iesniegšanai valdībā ir 2012.gada 30.maijs. Savukārt līdz šā gada 30.septembrim Satiksmes ministrijai jāizstrādā un valdībā jāiesniedz konkursa nolikums par zemes ciparu televīzijas nosacītās piekļuves pakalpojumu no 2014.gada.

SM: Par universālā pasta pakalpojuma darbības principiem

Ministru kabinets 24.aprīlī atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā piedāvātos rosinājumus saistībā ar universālā pasta pakalpojuma grozu, finansēšanu un abonēto preses izdevumu piegādi.

Pilnīga pasta pakalpojumu liberalizācija paredz pasta pakalpojumu tirgus atvēršanu no 2013.gada 1.janvāra, atceļot tarifu ierobežojumus pasta sūtījumiem svarā līdz 50 gramiem, ko paredz Eiropas Padomes un Parlamenta direktīva 2008/6/EK.

Attiecībā uz abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem nolemts līdz 2014.gada 31.decembrim neattiecināt universālā pasta pakalpojuma saistības, bet šo pakalpojumu sniegšanas radītos zaudējumus kompensēt no valsts budžeta.

Pēc 2014.gada 31.decembra abonētie preses izdevumu piegādes pakalpojumi būs universālo pasta pakalpojumu grozā kopā ar vēstuļu korespondenci līdz 2 kg, iekšzemes pasta pakām līdz 10 kg, kā arī ienākošajām pārrobežu pasta pakām (no ES dalībvalstīm līdz 20 kg, bet no trešajām valstīm līdz 10 kg).

Termiņa pagarināšana pasta piegāžu kompensēšanai rosināta, apzinoties šo pakalpojumu sociālo nozīmi informācijas pieejamības nodrošināšanā. Tas nepieciešams, lai vairākkārt nepaaugstinātu abonēto preses izdevumu piegādes tarifus atbilstoši to sniegšanas pašizmaksai. Turklāt noteiktais pārejas periods nodrošinās iedzīvotājiem abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Plānots izveidot universālā pasta pakalpojuma finansēšanas un kompensācijas mehānismu, kura darbību noteiks normatīvie akti.

Likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā" tiks virzīts steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pārejas noteikumu izstrādi.

SM: Par nederīgu transportlīdzekļu vadītāja apliecību iznīcināšanu

Nederīgu transportlīdzekļu vadītāja apliecību iznīcinās tā institūcija, kas to ir aizturējusi, tā samazinot administratīvās procedūras un ietaupot uz pasta pakalpojumu izmaksām.

Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība", kas 24.aprīlī tika pieņemti valdībā.

Līdzšinējais tiesiskais regulējums skaidri nenoteica, kura institūcija kādā gadījumā veic vadītāja apliecību iznīcināšanu, tāpēc praktiski tās iznīcināšanai tika sūtītas to izdevējiestādēm – Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrai (VTUA; attiecībā uz traktortehnikas vadītājiem).

Taču turpmāk apliecību iznīcināšanu veiks tā institūcija, kuras rīcībā nonākusi nederīgā vadītāja apliecība – attiecīgi CSDD, VTUA vai Valsts policija, informāciju par iznīcināšanu ievadot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.

Pieņemtie grozījumi noteikumos precizē arī gadījumus, kad tiek iznīcinātas vadītāja apliecības, kā arī atrunā iesaistīto institūciju darbības gadījumos, kad tiek aizturētas ārvalstīs izdotas vadītāja apliecības – tiek noteikts, ka tās jānosūta izdevēj­iestādei.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvas prasībām pārstrādāts arī vadītāja apliecības paraugs, kā arī tajā ietveramā informācija. Plānots, ka jaunā parauga vadītāja apliecības sāks izsniegt no 2013.gada. Līdz tam izdotās vadītāja apliecības varēs izmantot līdz to derīguma termiņa beigām.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par Baltijas valstu partnerības līgumu par kopīgu zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem

24.aprīlī Ministru kabineta sēdē apstiprināts noteikumu projekts par Latvijas Republikas Veselības ministrijas, Igaunijas Republikas Sociālo lietu ministrijas un Lietuvas Republikas Veselības ministrijas partnerības līgumu par vienotiem zāļu un medicīnas ierīču iepirkumiem un centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču aizdošanu.

Partnerības līguma mērķis ir veicināt vienotus zāļu un medicīnas ierīču iepirkumus, kā rezultātā valstīm varētu būt finansiāli izdevīgāki piedāvājumi. Veicot kopīgus zāļu iepirkumus, palielinātos iepirkumu apjoms, kas vienlaikus radītu lielāku konkurenci potenciālo piegādātāju vidū un gala rezultātā būtu iespējams iepirkumu veikt pa zemāku cenu.

Tāpat līgums nodrošinātu centralizēti iepērkamo zāļu un medicīnas ierīču pieejamības nepārtrauktību.

Partnerības līgumu paredzēts svinīgi parakstīt 2.maijā. Līgums tiks slēgts uz nenoteiktu laiku, un tam varēs pievienoties arī citas ES un EEZ valstis.

2010.gada rudenī Baltijas valstu premjerministru sanāksmē nolēma izveidot Veselības jautājumu darba grupu, kurā ir pārstāvētas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas intereses veselības jautājumu koordinācijas jomā. Viens no risināmajiem jautājumiem bija vienotas valstu apmaksāto medikamentu un medicīnisko preču iepirkumu sistēmas izveide, kas ļautu panākt finansiāli izdevīgākus nosacījumus. Darba grupa vienojās, ka būtu jānoslēdz Partnerības līgums starp valstu atbildīgajām ministrijām, kurā tiktu atrunāta kārtība, kādā valstis vienojas par kopīgiem iepirkumiem.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

ZM: Par Latvijas pievienošanos Eiropas integrētajai gēnu banku sistēmai

24.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus "Par Saprašanās memorandu par Eiropas integrētās gēnu banku sistēmas (AEGIS) izveidošanu".

Latvija jau ir pievienojusies 1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro konvencijai "Konvencija par bioloģisko daudzveidību" un vairākiem citiem starptautiskiem tiesību aktiem, kas regulē pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētisko resursu saglabāšanu un izmantošanu, kā arī Eiropas augu ģenētisko resursu tīkla sadarbības programmai (ECPGR).

Latvijai ir iespēja arī brīvi pievienoties Eiropas integrētajai gēnu banku sistēmai jeb AEGIS.

AEGIS ir Eiropas reģiona valstu izstrādāta reģionālās sadarbības sistēma racionālas pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētisko resursu saglabāšanas nolūkā Eiropā. Tā pirmo reizi veidos Eiropas kolekciju, kas darbosies kā virtuāla (Eiropas) gēnu banka.

Pašreiz pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētiskie resursi Eiropā tiek saglabāti aptuveni 500 institūcijās, kas atrodas 45 Eiropas valstīs. Kamēr ECPGR darba grupu ietvaros tiek veikts koordinācijas darbs, katra gēnu banka pamatā darbojas individuāli. Paturot to prātā, Eiropas reģiona valstis nonākušas pie slēdziena, ka ir jāuzlabo koordinācija un jāsadala pienākumi pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētisko resursu saglabāšanā, pārvaldībā un pieejā Eiropā, izveidojot AEGIS.

Latvijai galvenie ieguvumi no AEGIS, parakstot saprašanās memorandu, būs uzlabota sadarbība ar citām valstīm, pievienošanās sistēmai dos arī papildu iespēju popularizēt Latvijas augu ģenētiskos resursus.

Saprašanās memorands paredz iespēju AEGIS piedalīties arī selekcijas institūtiem kā AEGIS asociētajiem dalībniekiem. Lai selekcijas institūti varētu iesaistīties kā asociētie dalībnieki, saprašanās memorands vispirms jāparaksta valstij.

Patlaban kultūraugu gēnu bankā, kas atrodas Salaspilī Mežzinātnes institūta "Silava" telpās, tiek saglabāti aptuveni 2000 Latvijas izcelsmes augu ģenētisko resursu paraugu no 72 augu sugām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

ZM: Par atbalsta intensitātes izlīdzināšanu starp šķirnes un pārraudzības saimniecībām cūkkopībā

24.aprīlī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2012.gada 17.janvāra noteikumos Nr.64 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu vaislas lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā, kā arī to ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes datu izvērtēšanai".

Izmaiņas noteikumos paredz izlīdzināt atbalsta intensitāti starp šķirnes un pārraudzības saimniecībām, lai saglabātu ciltsdarba attīstību pārraudzības ganāmpulkos cūkkopības nozarē un mazinātu Krievijas Federācijas noteiktā importa aizlieguma ietekmi uz cūkkopības saimniecību finansiālo stāvokli.

Lai novērstu ģenētiski augstvērtīgu vaislas sivēnmāšu izkaušanu un nodrošinātu esošā ciltskodola saglabāšanu, ir izlīdzināta atbalsta intensitāte par sivēnmātes ģenētiskās kvalitātes noteikšanu un produktivitātes novērtēšanu. Izmaiņas noteikumos paredz šķirnes saimniecībām samazināt atbalsta intensitāti no 90 līdz 25%, bet pārraudzības ganāmpulkos palielināt atbalsta intensitāti no 10 līdz 25%. Atbalstu izmaksās, nepārsniedzot piešķirto finansējumu cūkkopības nozarei 832 000 latu apmērā.

Izmaiņas noteikumos ļaus saņemt vienlīdzīgu atbalstu (25% no katrā ganāmpulkā esošām vaislas sivēnmātēm) visām cūkkopības nozares saimniecībām, kas nodarbojas ar ciltsdarbu. Saņemtais atbalsts ļaus saglabāt sivēnmāšu ciltskodolu un saglabās cūkgaļu ražojošām saimniecībām iespēju iegādāties vaislas jauncūkas no Latvijā esošajām šķirnes un pārraudzības saimniecībām.

Tāpat plānots, ka grozījumi mazinās Krievijas Federācijas noteiktā importa aizlieguma ietekmi uz cūkkopības saimniecību finansiālo stāvokli.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa