Par zemkopības ministres darba vizīti Luksemburgā

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 26. un 27.aprīlī Luksemburgā piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē, kurā tika apspriesti gan lauksaimniecības un lauku attīstības, gan zivsaimniecības jautājumi.

Ministri apsprieda jauno un mazo lauksaimnieku shēmas darbības principus, kā arī apmainījās viedokļiem par termina "aktīvais lauksaimnieks" nosacījumiem. ES lauksaimniecības ministri pauda vienotu pozitīvu nostāju par mazo lauksaimnieku atbalsta sistēmu. Tas nozīmē, ka mazajām zemnieku saimniecībām no 2014.gada būs iespēja saņemt vienkāršota veida atbalstu aptuveni 500 eiro gadā, turklāt, saņemot šo atbalstu, netiks veiktas nekādas administratīvās pārbaudes.

"Uzskatu, ka šis atbalsts Latvijas zemniekiem būs nozīmīgs, lai uzturētu un uzlabotu mazo saimniecību dzīvotspēju un saglabātu tradicionālās lauksaimniecības metodes. Domāju, ka svarīgi panākt, ka šo atbalstu saņemtu tie lauksaimnieki, kas nodrošina lauku dzīvotspēju, kaut nedaudz nodarbojas ar lauksaimniecību un ievēro labas lauksaimniecības un vides nosacījumus," uzsvēra L.Straujuma.

Lai gan par jauno lauksaimnieku shēmu sanāksmē vēl netika panākta vienošanās, tomēr ir cerības, ka, sākot no 2014.gada, papildus paredzētajam Lauku attīstības programmas pasākumu atbalstam jaunie lauksaimnieki saņems finansējumu arī no tiešo maksājumu aploksnes.

ES lauksaimniecības ministru sanāksmē notika sarunas arī par termina "aktīvais lauksaimnieks" nosacījumiem jeb tā sauktajiem dīvāna zemniekiem. Zemkopības ministre atzīmēja, ka pirmo reizi šo terminu sanāksmē lietojis arī ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs.

Eiropas Savienības lauksaimniecības ministri cenšas vienoties, lai tie, kas reāli neveic lauksaimniecisko darbību, arī nesaņemtu tiešos maksājumus. Arī Latvija viennozīmīgi atzīst, ka maksājumi jāsaņem tiem, kas veic lauksaimniecības produktu ražošanu vai audzēšanu, ieskaitot ražas novākšanu, mājdzīvnieku audzēšanu un turēšanu lauksaimniecības nolūkiem, kā arī uztur zemi labā lauksaimniecības stāvoklī.

"Beidzot šāds lēmums jāpieņem, lai šo atbalstu saņemtu reāli lauksaimnieki. Mēs kopā ar lauksaimnieku organizācijām pašlaik neatlaidīgi cīnāmies, lai, sākot no 2014.gada, mūsu zemnieki saņemtu pēc iespējas lielākus tiešos maksājumus, un nevēlamies, ka no tā labumu gūst tā sauktie dīvāna zemnieki, kas no lauksaimniecības ražošanas atrodas ļoti tālu," uzsvēra L.Straujuma.

Zemkopības ministre 27.aprīlī ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā uzsvēra vairākus Latvijai nozīmīgus aspektus saistībā ar Kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

"Runājot par reģionalizācijas principu, Latvija uzskata, ka ir iespējams veidot un arī būtu jāveido atšķirīgi lēmumu izstrādes un izskatīšanas modeļi atkarībā no reģiona specifikas," sanāksmes dalībniekiem teica L.Straujuma. "Tikpat nozīmīgi ir panākt vienošanos arī ar attiecīgajā reģionā zvejojošajām trešajām valstīm, lai veidotos vienota pieeja resursu izmantošanai noteiktos ūdeņos."

Tādēļ dalībvalstīm kopīgi būtu jāizvirza sasniedzamie mērķi, vispārīgās prasības daudzgadu/daudzsugu plānu izstrādē un arī vispārīgie zvejas iespēju noteikšanas un sadales principi. Tehniskās detaļas būtu jāatstāj reģiona vai pat nacionālo valstu izlemšanai.

Diskusijā par zvejas koncesiju nodošanu L.Straujuma teica, ka Latvija atbalsta nododamo zvejas koncesiju sistēmu, jo tā veicina efektīvāku kvotu apguvi, iesaista zvejniekus kvotu pārvaldības procesā un veicina flotes kapacitātes reālu pielāgošanos pieejamajiem resursiem.

"Tomēr, lai novērstu dažādus riskus, kas varētu rasties, ieviešot jauno principu, aicinām zvejas koncesijas nodot tikai nacionālā līmenī, dodot iespēju dalībvalstīm pašām noteikt riskus, prioritātes un izstrādāt nodošanas sistēmas, ņemot vērā savu zvejniecību sektora specifiku," teica zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Latvija uzskata, ka ir jārespektē dalībvalstīs jau pašlaik izstrādātā sistēma, kas reāli darbojas. Tādēļ arī turpmāk kvotu apmaiņa starp dalībvalstīm būtu jāatstāj valstu atbildīgo iestāžu ziņā, nemainot jau esošo kvotu apmaiņas sistēmu. Savukārt zvejas koncesiju nodošanu dalībvalsts iekšienē zvejnieki varētu veikt katras dalībvalsts noteiktajā kārtībā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa