Par Maķedonijas Republikas* prezidenta valstsvizīti Latvijas Republikā
Vakar, 27.aprīlī, ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils (attēlā) sākās Bij. Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas prezidenta Gjorges Ivanova un Majas Ivanovas kundzes valstsvizīte Latvijas Republikā Foto: VPK |
Valsts prezidents Andris Bērziņš, atklājot abu valstu delegāciju sarunas, pauda patiesu prieku par notiekošo valstsvizīti un sveica Maķedonijas prezidentu Gjorgi Ivanovu Rīgā. Raksturojot abu valstu līdzšinējās attiecības, A.Bērziņš uzsvēra, ka ir svarīgi attīstīt politisko dialogu starp abām valstīm, kā arī daudz aktīvāk attīstīt ekonomisko sadarbību ar Maķedoniju.
Latvijas Valsts prezidents pauda pārliecību, ka ekonomiskās sadarbības potenciāls starp abām valstīm vēl nebūt nav izsmelts un Latvijā ir nozaru uzņēmumi, kas varētu uz Maķedoniju eksportēt savas preces un pakalpojumus. "Mūsu valstīm un tautām ir daudz līdzību – gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan dažādos vēstures pavērsienos. Abas tautas ir pārdzīvojušas karus un okupācijas, bet tomēr izdzīvojušas. Mums – mazajām tautām – ir jāsadarbojas un jāatbalsta vienam otru," uzsvēra A.Bērziņš.
Abu pušu sarunās tika skarti Maķedonijai šobrīd aktuālie jautājumi par uzņemšanu NATO un pievienošanās sarunu sākšanu ar ES. Latvijas Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu Maķedonijas uzņemšanai NATO, jo Maķedonija jau šobrīd ir iesaistījusies dažādās NATO misijās, tai skaitā Afganistānā.
Vienlaikus Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda atbalstu Eiropas Savienības pievienošanās sarunu sākšanai ar Maķedoniju, kas šābrīža ES situācijā būtu pozitīvs signāls arī pašas organizācijas iekšienē. "Latvija stingri atbalsta iespējami drīzu pievienošanās sarunu sākšanu ar Maķedoniju un to paralēlu norisi ar sarunām par Maķedonijas valsts nosaukumu. Divpusējie jautājumi nedrīkst ietekmēt integrācijas Eiropas Savienībā procesu," atbildot Maķedonijas prezidentam Gjorgem Ivanovam par Maķedonijas un Grieķijas pretrunām Maķedonijas valsts nosaukuma sakarā, atzina Valsts prezidents. 2005.gada decembrī Maķedonijai piešķirts ES kandidātvalsts statuss. 2009., 2010. un 2011.gada progresa ziņojumos Eiropas Komisija rekomendēja sākt pievienošanās ES sarunas ar Maķedoniju.
Maķedonijas prezidents sarunu gaitā informēja, ka šobrīd turpinās ANO īpašā pārstāvja vadītās netiešās Grieķijas un Maķedonijas sarunas par Maķedonijas valsts nosaukumu. Diemžēl līdz šim būtisks progress sarunās nav panākts, Grieķijai iestājoties par citu nosaukumu gan Maķedonijas valstij, gan maķedoniešu tautai un valodai, kamēr Maķedonija ir gatava piekāpties vienīgi attiecībā uz valsts nosaukumu. G.Ivanovs vairakkārt uzsvēra, ka vienošanās par nosaukumu ļautu uzņemt Maķedoniju NATO, kā arī sākt pievienošanās ES sarunas.
Sarunu gaitā abas puses izteica atbalstu Latvijas un Maķedonijas sadarbības attīstīšanai arī kultūras, izglītības un moderno tehnoloģiju jomā. Maķedonijas prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas pieredzi ne tikai ES iestāšanās sarunu gaitā, bet arī sociālās un darbaspēka politikas jautājumos, ko vēlētos apgūt arī Maķedonija. A.Bērziņš piebilda, ka šāda viedokļu apmaiņa būtu ļoti lietderīga, it īpaši bezdarba problēmu risināšanas jautājumos, kuri šobrīd ir ļoti aktuāli abām valstīm.
Vakar, 27.aprīlī, Rīgas pilī: Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Dace Seisuma, Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs un Maja Ivanova, apmainoties piemiņas dāvanām un savstarpējas cieņas apliecinājumiem Foto: VPK |
Maķedonijas prezidents Gjorge Ivanovs un Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, piedaloties līguma par transporta pārvadājumiem parakstīšanā (paraksta Latvijas satiksmes ministrs Aivis Ronis un Maķedonijas transporta un komunikāciju ministrs Mile Janikieski) un dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā Foto: VPK |
Valsts prezidenta preses dienests
* Pilnā nosaukumā: Bij. Dienvidslāvijas Republika Maķedonija