Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

Par privāto zooloģisko dārzu gatavību ārkārtas situācijām

Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījusi lācenes Mades došanās uz citiem medību laukiem. Pēc lāču īpašnieka – Līgatnes Dabas taku (privāts nodibinājums "Gaujas Nacionālā parka fonds") – sniegtās informācijas, šobrīd tiek nostiprināts lāču voljērs un tuvākajā laikā plānots uzstādīt papildu elektrisko ganu, lai nodrošinātu, ka tur šobrīd mītošie divi lāči nevarētu izkļūt brīvībā. Pēc tā uzstādīšanas Līgatnes dabas takas tiks atkal atvērtas apmeklētājiem.

Kad emocijas būs nedaudz noplakušas, jāatzīst, ka šobrīd kopīgiem spēkiem cīnāmies ar šīs ārkārtas situācijas izraisītajām sekām, nevis tās cēloņiem. Situācijas analīze liecina par atsevišķu jautājumu, kas saistīti ar savvaļas dzīvnieku turēšanu, normatīvo aktu regulējuma nesakārtotību. Analizējot situāciju, atklājies, ka šobrīd juridiskai personai, saņemot atļauju zooloģiskā dārza atvēršanai, nav jāsniedz apliecinājums par gatavību reaģēt un īstenot ārkārtas rīcības plānu situācijā, kad izbēg savvaļas plēsīgais dzīvnieks. Tāpat normatīvais regulējums neuzliek par pienākumu savvaļas dzīvnieku īpašniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, lai līdzīgas situācijas gadījumā varētu iemidzināt aizbēgušo zvēru.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzsver: "Valsts un pašvaldību institūcijas iesaistās ārkārtas situācijās, kad ir nepieciešama neatliekama palīdzība, tā tas bija arī šoreiz. Tomēr atbildība par apmeklētāju un arī zoodārza zvēru drošību un veselību ir jāuzņemas privāto zooloģisko dārzu īpašniekiem, esot gataviem šādu ārkārtas situāciju atrisināšanai."

Svarīgi ir radīt visus apstākļus, lai jau zoodārza veidošanas laikā šādu situāciju iespējamība tiktu samazināta līdz minimumam, kā arī jau esošajiem zoodārza īpašniekiem noteiktu stingrākas drošības prasības attiecībā uz gatavību risināt ārkārtas situācijas. Prakse apliecina, ka ārkārtas situācijās tieši preventīviem pasākumiem ir liela un paliekoša ietekme. Lai veiktu konkrētā gadījuma detalizētu analīzi un novērstu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē, Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību.

Tiekoties ar Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvjiem

25.aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējamos risinājumus kritiskās situācijas novēršanai saistībā ar reģionālajiem vietējas nozīmes pasažieru pārvadājumiem.

Sabiedriskajam transportam ir nozīmīga loma reģionu apdzīvotības sekmēšanā, tādēļ iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšana ir būtisks virzošs vai bremzējošs spēks kopējā reģiona attīstībā.

E.Sprūdžs norāda: "Šobrīd sadarbība starp pašvaldībām, plānošanas reģioniem un valsti sabiedriskā transporta organizācijā ir neapmierinoša. Situāciju eskalē arī neprognozējamās degvielas cenu izmaiņas. Ir pēdējais brīdis visām iesaistītajām pusēm sēsties pie sarunu galda un vienoties par kopējiem šīs situācijas risinājumiem. Uzskatu, ka pašlaik publiskā telpā izskanējušais risinājums par papildu finansējuma piešķiršanu reģionālajiem vietējas nozīmes pasažieru pārvadājumiem ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem."

Klātesošie vienojās, ka šobrīd nepastāv saskaņota transporta kustība starp visiem sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi apgrūtinot iespējas optimizēt ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus.

Saskaņā ar asociācijas sniegto informāciju 2012.gadā tiek prognozēts finansējuma iztrūkums vairāk nekā trīs miljonu latu apmērā. Savukārt nesegtie zaudējumi reģionālajiem vietējas nozīmes pasažieru pārvadātājiem par pagājušo gadu sastāda vairāk nekā 700 tūkstošus latu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa