Par Baltijas lauksaimnieku petīciju Eiropas Savienības institūcijām

Foto: A.F.I.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas ir sākušas parakstu vākšanas kampaņu, aicinot iedzīvotājus parakstīties zem aicinājuma (petīcijas) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai, kurā tiek prasīts Eiropas Savienības (ES) institūcijām ievērot Lisabonas līgumā un Eiropas 2020 stratēģijā noteiktās vērtības un principus (petīcijas teksts – 51.lpp.).

Baltijas valstis nav apmierinātas ar pašreizējo Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumu par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013.gada, kas paredz nevienlīdzīgu attieksmi pret Baltijas valstu lauksaimniekiem. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki nodrošina kvalitatīvus produktus, izejmateriālus un sabiedriskos labumus, un kopš 2012.gada, beidzoties pārejas periodam, ievēro vienādas prasības ES vienotajā tirgū, tomēr tiešo maksājumu līmenis Baltijas valstīs joprojām ir plānots ievērojami zemāks nekā citās ES dalībvalstīs arī nākamajā budžeta plānošanas periodā pēc 2013.gada.

Baltijas valstu lauksaimnieku organizācijas pieprasa Eiropas Savienības institūcijām veidot atbilstošu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu, sākot ar 2014.gadu, noteikt tiešo maksājumu finansējuma apjomu Baltijas valstīm pēc jaunas aprēķinu metodes un ņemot vērā faktisko ES 27 valstu vidējo līmeni uz vienu hektāru pēc 2013.gada.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs uzsver: “Šī mums ir vienreizēja iespēja, kad ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties un paust savu nostāju Eiropas Savienības institūcijām par mūsu lauku nākotni un lauksaimniecības attīstību, iespēja atkal kopīgi apvienoties visām Baltijas valstīm vienotā cīņā par godīgu attieksmi. Tāpēc aicinu būt aktīviem!”

LOSP valdes loceklis, lauksaimnieku pārstāvis Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā Armands Krauze norāda: “Igaunija, Latvija un Lietuva savulaik kopīgi sadevās rokās un izveidoja Baltijas Ceļu. Mēs sasniedzām to, ko vēlējāmies. Arī tagad cīņā pret negodīgo Eiropas Savienību mums ir simboliski jāsadodas rokās, parakstot šo petīciju. Lauki ir mūsu nāciju šūpulis, kur pat smagos okupācijas gados saglabājās mūsu nacionālā identitāte. Saglabāsim mūsu laukus nākamām paaudzēm, tādēļ aicinu parakstīties visus iedzīvotājus.”

Baltijas lauksaimnieki tic, ka sabiedrība atbalstīs lauksaimniekus cīņā par vienlīdzīgu konkurenci. “Vienlīdzīgi tiešamaksājumi tieši ietekmē vietējo ražotāju spēju piedāvāt patērētājiem garšīgu, veselīgu un pieejamu produktu. Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāji mīl Latvijā ražotus produktus tieši garšas un kvalitātes dēļ, taču Latvijas produkti zaudē cenu cīņā ar augsti subsidēto Eiropas valstu ražotajiem produktiem. Mēs, Baltijas lauksaimnieki, vēlamies vienlīdzīgu attieksmi pret Baltijas lauksaimniekiem un patērētājiem. Pārtikas patēriņš katru gadu pieaug, un, pastāvot nevienlīdzīgai konkurencei, Latvijas eksportspējīgie ražotāji zaudē iespēju piedāvāt savu produktu. Ir ļoti iespējams, ka mēs varam zaudēt vairākus spēcīgus uzņēmumus. Mēs vēlamies vienā spēles laukumā vienādus spēles noteikumus, mēs vēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji varētu strādāt Latvijas lauksaimniecības uzņēmumos, nevis dotos uz citām Eiropas valstīm,” atzīst Zemnieku saeimas (ZSA) priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes loceklis Uldis Krievārs norāda: “Ir būtiski, ka ikviens Baltijas lauksaimnieks iesaistās šajā nozīmīgajā cīņā, liekot ES amatpersonām saprast, ka nesamierināsimies ar netaisnību. Parakstu vākšana petīcijai ir viens no veidiem, kā to darīt, taču gribu uzsvērt, ka svarīgi ir šo cīņu turpināt, izmantojot dažādus protesta veidus, aktualizējot nevienlīdzību un pievēršot lēmumpieņēmēju uzmanību visa šā gada garumā, līdz pat svarīgā lēmuma pieņemšanai.”

“Šobrīd visu trīs Baltijas valstu lauksaimnieki saņem viszemākos tiešmaksājumus. Tā kā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas lauksaimnieki saņem tik zemus maksājumus, tad viņiem salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu lauksaimniekiem ne tikai jāprot strādāt ar ļoti zemiem ienākumiem, bet vienotā tirgū nākas zaudēt konkurences ziņā. Ir jāuzsver, ka ražošanas izmaksas Baltijas valstīs nav būtiski zemākas kā pārējās ES valstīs; dažas izmaksas, sevišķi enerģijas, ir pat lielākas par vidējo rādītāju ES. Šāda situācija, ka lauksaimniekiem nav iespējams gūt peļņu, veicina jauno lauksaimnieku skaita samazināšanos un lauksaimnieku vecuma palielināšanos. Jaunieši neredz perspektīvu lauksaimniecībā, meklē darbu un dzīvesvietu pilsētā vai pat ārzemēs. Tikai kopā strādājot, mēs varam saglabāt Baltijas valstu lauksaimniecību,” uzsver Lietuvas Lauksaimniecības kameras valdes priekšsēdētājs Andriejus Stančiks.

Latvijā parakstu vākšanas kampaņa ir plānota līdz 20.maijam, pēc tam, Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem savstarpēji vienojoties, petīcija tiks nosūtīta Eiropas Savienības institūcijām.

Interesentiem ir iespēja parakstīties: LOSP dalīborganizāciju birojos; LOSP, LLKA un ZSA birojos Rīgā, Republikas laukumā 2, 5.stāvā.

Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju
aicinājums (petīcija) Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai

Par godīgu attieksmi pret Baltijas valstu lauksaimniekiem EK tiesību aktos
par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013.gada

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) Latvija, Igaunija un Lietuva uzņēmās saistības īstenot Kopējo lauksaimniecības politiku kopā ar pārējām ES dalībvalstīm. Trīs jaunās ES dalībvalstis rūpīgi ievēro šīs saistības, piedāvājot patērētājiem augstas kvalitātes pārtikas produktus, izejmateriālus un citus sabiedriskos labumus. 2012.gadā beidzas visi pārejas periodi attiecībā uz kvalitātes saimniekošanas prasībām. Sākot ar 2012.gadu, visām dalībvalstīm ES vienotajā tirgū ir jāizpilda vienoti standarti. Tomēr ienākumu atbalsts tiešo maksājumu formā Baltijas valstīs ir salīdzinoši zemāks nekā citās ES dalībvalstīs. Lauksaimnieki no vecajām dalībvalstīm, atrodoties tādos pašos ģeogrāfiskajos platuma grādos, saņem divas līdz trīs reizes lielākus tiešos maksājumus. Gandrīz visa Baltijas valstu lauksaimnieku sabiedrība, un ne tikai lauksaimnieki, šādas tiešo maksājumu atšķirības sauc par diskrimināciju.

Ņemot vērā apstākļu maiņu sakarā ar dalību ES vienotajā tirgū kopš 2004.gada, noteikumi, kas balstīti uz vēsturiskajiem rādītājiem un kas izmantoti Iestāšanās līgumā, ir kļuvuši ļoti nelabvēlīgi Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Šajā periodā netika pievērsta pietiekama uzmanība sekām, kuras Baltijas valstīs atstāja 50 gadu ilga dalība citā Savienībā, nepabeigto būtisko reformu negatīvais efekts un ietekme uz konkurētspēju. ES Kopējā lauksaimniecības politika 2014.–2020.gadam tiek veidota vairāku gadu garumā. Politikas reformas ir balstītas uz Lisabonas Līgumu, ko ratificējušas 27 ES dalībvalstis un kas ir stājies spēkā 2009.gada 1.decembrī. Šis Līgums nosaka pamatprincipus, kas ir kopīgi visām dalībvalstīm – tādus kā vienlīdzība, diskriminācijas aizliegums, godīgums, solidaritāte (2.pants). Saskaņā ar Lisabonas Līguma 39.pantu (1) (a) un (b) “viens no Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem ir palielināt lauksaimniecības produktivitāti, tādējādi nodrošinot pienācīgus lauksaimnieku sabiedrības dzīves standartus, jo sevišķi palielinot individuālos ienākumus lauksaimniecībā nodarbinātām personām”.

Tādējādi Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki sagaida, ka ES Kopējā lauksaimniecības politika tiks reformēta, un cer, ka vēsturisko references rādītāju atcelšana, balstoties uz Lisabonas Līgumu, nodrošinās godīgus tiešo maksājumu aprēķināšanas principus visiem ES lauksaimniekiem, nekropļojot konkurenci dalībvalstu starpā. Mēs esam vīlušies, jo pašreizējā Eiropas Komisijas priekšlikumā nav būtisku izmaiņu pašreizējā sistēmā. ES budžeta projekts 2014.–2020.gadam paredz Baltijas lauksaimniekiem tiešo maksājumu ikgadējo palielinājumu tikai piecu eiro apmērā, sākot ar 2014.gadu (laika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadam tas bija 14 eiro). Pat 2020.gadā ir sagaidāms, ka tiešo maksājumu līmenis Baltijas lauksaimniekiem būs par 35–48% mazāks nekā ES vidējais līmenis. Paredzams, ka, sākot ar 2017.gadu, tiešo maksājumu apjoms tiks “iesaldēts” un Baltijas lauksaimniekiem tas saglabāsies viszemākajā līmenī. Mēs atzīmējam, ka pastāvošā un plānotā Kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienādus un godīgus konkurences principus. Šobrīd, kad Eiropas Savienība analizē savu konkurētspēju pasaules pārtikas tirgū, šāda konkurences kropļošana Eiropas Savienības lauksaimnieku starpā nav pieļaujama.

Veicinot dažādas pret diskrimināciju vērstas programmas Baltijas valstīs, ES lieto divkāršus standartus un pieļauj tiešu Baltijas lauksaimnieku diskrimināciju. Mūsu valstis ir ratificējušas un nacionālajā likumdošanā iestrādājušas dažādas konvencijas un direktīvas attiecībā uz dažādu diskriminācijas formu aizliegšanu, kā arī Eiropas Sociālās drošības kodeksu, tādējādi Baltijas valstīs tiek nodrošināta vienlīdzība. Kāpēc Eiropas Komisija pati nelieto šos principus, un kāpēc Eiropas Parlaments to pieļauj? ES Kopējai lauksaimniecības politikai ir jāpievērš lielāka uzmanība saimniecību ekonomiskās dzīvotspējas stiprināšanai, pārvēršot lauksaimniecību dinamiskākā un ienesīgākā nozarē, saglabājot augstus kvalitātes, drošības un stabilitātes standartus gan ES, gan globālajā tirgū. Šis priekšnosacījums ir balstīts uz mērķtiecīgi uzturētu ražošanu. Mums jāatzīmē fakts, ka, lai gan Eiropas Komisija pieprasa vienkāršot Kopējo lauksaimniecības politiku, tā rada vairāk birokrātijas un ierobežojumus saimniecībām un dalībvalstīm. Komisijas ierosinājums par savstarpējo atbilstību, zaļo komponenti, maksājumu griestu noteikšanu un aktīvo lauksaimnieku, kā arī atbalsts dažiem I un II pīlāra pasākumiem samazinās sistēmas caurspīdīgumu un radīs papildu slogu lauksaimniekiem un nacionālajām institūcijām.

Mēs pieprasām atgriezties pie vērtībām un modernās 21.gadsimta Eiropas 2020 stratēģijas nosacījumiem, kas noteikti Lisabonas Līgumā ar mērķi:

1) izveidot adekvātu KLP budžetu, kas atbilstu nākotnes iespējām, un novirzīt daļu ES budžeta, kas atbilstu ES attīstības plānam, finansēt Kopējo lauksaimniecības politiku;

2) noteikt tiešo maksājumu apjomu (finanšu aploksni) Baltijas valstīm, lietojot jaunu aprēķinu metodi. Tā kā politiski ir ļoti grūti atrast objektīvu kopējo ekonomisko kritēriju, lai samazinātu tiešo maksājumu atšķirības, tad finanšu apjoma aprēķins Baltijas valstīm ir jāveic, balstoties uz faktiskajiem ES 27 vidējiem rādītājiem uz vienu hektāru pēc 2013.gada;

3) sākot ar 2014.gadu, maksāt tiešos maksājumus, kas balstīti uz jauno aprēķinu metodi, bez jebkāda pārejas perioda piemērošanas, jo turpmāka pārejas periodu noteikšana attālinātu vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ES dalībvalstu starpā;

4) atrisināt atbalsta maksājumu vienkāršošanas jautājumu. Lauksaimnieki nedrīkst ciest sarežģītu, neskaidru nosacījumu un augstu prasību ieviešanas dēļ.

***

Mēs aicinām Jūs pieņemt un izvērtēt šo aicinājumu (petīciju), ko parakstījuši (..) tūkstoši latviešu, (..) tūkstoši igauņu un (..) tūkstoši lietuviešu lauksaimnieku un citu iedzīvotāju, kas ir ieinteresēti lauksaimniecības un lauku vides nākotnē.