Ekonomikas ministrs: Par Nacionālās industriālās politikas vadlīnijām

Latvijas Nacionālās industriālās politikas mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, t.sk. rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta komplicētībai.

“Līdz šim esam dzirdējuši daudz diskusiju un jautājumu par to, vai un kāda ir Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā politika. Skaidras un nepārprotamas ekonomiskās politikas trūkums pamatoti ticis uzskatīts par vienu no faktoriem, kas traucējis valstij koordinēti un mērķtiecīgi virzīt resursus, enerģiju un uzmanību sev vēlamajā virzienā – attīstītas un pārtikušas valsts veidošanā. Tomēr šodien mums ir atbilde – moderna Nacionālā industriālā politika. Tā būs ne vien galvenais ekonomiskās politikas pārnozaru dokuments, bet kalpos arī par atbildi tiem izaicinājumiem, ar kuriem iepriekšējos gados un arī šodien saskaras ekonomika, radot pamatu ilgtspējīgam Latvijas ekonomikas izrāvienam. Tās galvenais uzdevums būs palīdzēt Latvijas uzņēmējiem radīt un ilgtermiņā eksportēt vairāk un sarežģītākas, augstākas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Lai sasniegtu definēto mērķi, Nacionālās industriālās politikas ietvaros noteikti šādi sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:

• apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) 2020.gadā sasniedz 20%;

• apstrādes rūpniecības produktivitātes pieaugums 2020.gadā pret 2011.gadu sasniedz 40%;

• apstrādes rūpniecības pieaugums 2020.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, sasniedz 60%;

• ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5% no IKP.

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi Nacionālās industriālās politikas vadlīniju dokumentu, ar kuru 25.aprīlī diskusijā “Industriālā politika = ekonomikas izrāviena pamats”, piedaloties plašam ekspertu lokam, iepazīstināja D.Pavļuts. Industriālās politikas vadlīniju dokuments sniedz ieskatu modernas industriālās politikas teorētiskajos konceptos, identificē būtiskākās nepieciešamās darbības un galvenos sadarbības partnerus, kā arī nosaka virzienus politikas ieviešanai. Nacionālās industriālās politikas pamatā būs darbs, kas vērsts uz tirgus nepilnību novēršanu un konkurētspējas uzlabošanu, atsevišķu sektoru specifisko vajadzību apmierināšanu un reģionālo priekšrocību aktivizēšanu.

Vienlaikus tiks nodrošināta gan bāzes industriālās politikas (bāzes infrastruktūras pilnveidošana, nodokļu un izglītības sistēmas uzlabošana utt.) un attīstības industriālās politikas (inovācijas, R&D, klasteru attīstība utt.) izstrāde.

Nacionālās industriālās politikas galvenie darba virzieni būs vērsti uz industriālo zonu attīstību, atbalstu esošajām un jaunajām industrijām, darbaspēka nodokļu reformu, izcilas uzņēmējdarbības vides izveidi, inovācijas sistēmas reformu, kā arī jaunu pieeju nodarbinātības politikai.

EM savās kompetences jomās jau sākusi vairākas praktiskas aktivitātes Nacionālās industriālās politikas īstenošanai. Šogad pilotprojekta veidā tiks piedāvāta jauna atbalsta programma investīcijām ražošanas telpu izveidei, rekonstrukcijai vai modernizācijai lielākajās Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) sešu miljonu latu apmērā. Savukārt jauno industriju atbalstam tiks sākta programma inovatīvas zaļās ražošanas atbalstam gandrīz astoņu miljonu latu apmērā.

Programmā plānots sniegt atbalstu aptuveni 130 komersantiem. Tāpat ministrija sākusi plašu pētījumu, lai identificētu perspektīvākos produktus, pakalpojumus un to nišas, kuru attīstība ar koordinētiem valsts atbalsta instrumentiem veicinātu Latvijas eksportu ar augstāku pievienoto vērtību, padarītu komplicētāku eksporta struktūru, kā arī radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas. Pētījuma viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir noteikt šķēršļus (gan tirgus, gan valdības kļūdu līmenī), kas patlaban traucē diversificēt ražošanu, pāriet uz augstāku tehnoloģisko līmeni un dažādot tirgus potenciālu. Tādējādi tiks radīta iespēja pilnveidot valsts atbalsta instrumentus un sasaistīt tos ar konkrētās problēmas risinājumu. Visā Nacionālās industriālās politikas izstrādes procesā tiks nodrošināts regulārs un atklāts dialogs ar sabiedrības un uzņēmēju organizācijām.

Detalizēta Nacionālā industriālā politika un tās ieviešanas mehānisms tiks izstrādāts līdz 2012.gada beigām, EM sagatavojot un iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā politikas plānošanas dokumentu.

Daiga Grūbe, ministra preses sekretāre