Par jauniešu iejušanos deputātu lomā Jauniešu Saeimā

Teorijai un praksei skolu mācību pro­grammās jābūt sabalansētai, un mācību saturam jāpalīdz skolēniem karjeras iespēju izvēlē. To 27.aprīlī Jauniešu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē uzsvēra jaunieši, kuri strādāja pie deklarācijas projekta “Par bērnu un jauniešu līdzdalību mūsdienīgas izglītības sistēmas veidošanā”. 11.Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete uzsvēra izglītības nozīmīgo lomu gan sabiedrības, gan personības dzīvē, norādot uz nepārtrauktu izglītības sistēmas attīstības nepieciešamību.

Strādājot pie deklarācijas satura, Jauniešu Saeimas deputāti galvenokārt diskutēja par to, kādam jābūt mūsdienīgam un konkurētspējīgam mācību saturam. Jaunieši bija vienisprātis, ka teorētisko un praktisko priekšmetu apguvei jābūt sabalansētai, taču Jauniešu Saeimas deputātiem nebija viegli vienoties, vai skolās vajadzētu ieviest papildu mācību priekšmetu, kas būtu orientēts uz palīdzību karjeras izvēlē. Kristīne Kasparova, Latvijas Universitātes 1.kursa studente, pauda viedokli, ka skolēniem pašiem bez pamudinājuma vai spiediena jāizvēlas, ko darīt pēc skolas beigšanas. Savukārt Toms Jansons no Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12.klases uzskata, ka palīdzība karjeras iespējās ir jāsniedz jau pamatskolā, ne tikai vidusskolā.

Tāpat jaunieši pēc ilgām debatēm vienojās, ka skolu mācību programmā tomēr ir jāintegrē arī valstiskas apziņas veicināšana. Piemēram, Anna Lisenoka no Krāslavas Valsts ģimnāzijas uzskatīja, ka patriotiskai domāšanai ir liela nozīme, tomēr tiem skolēniem, kuriem ģimenē nav ielikta valstiskuma apziņa, skola to iemācīt nevar.

Jauniešu Saeimas deputāti diskutēja arī par to, vai vidusskolēnu stipendijas ir labākais līdzeklis, kā motivēt sasniegt labus rezultātus mācībās. Daļa jauniešu uzskata, ka nesekmīgos un mācībās neieinteresētos skolēnus arī finansiāls atbalsts nemotivēs. Savukārt citi uzstāja, ka tas būtu gan papildu stimuls censties saņemt pēc iespējas augstāku novērtējumu, gan arī rosinātu interesi par mācībām vispār.

Lai veicinātu jauniešu interesi par sadarbības iespējām ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), 27.aprīlī Jauniešu Saeimas deputāti Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ojāra Kalniņa vadībā nodibināja deputātu grupu sadarbībai ar ASV. Sadarbības grupas biedri šonedēļ devās uz ASV vēstniecību, lai personīgi tiktos ar ASV vēstnieci.

“Liels gandarījums par lielo interesi, kādu jaunieši izrādīja par dalību sadarbības grupā un par ārpolitiku kopumā. Sarunā ar jauniešiem uzsvēru, ka ASV ir Latvijas stratēģiskais partneris, ar kuru mūsu valstij ir lieliskas attiecības,” norāda O.Kalniņš. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs arī pauž gandarījumu, ka jauniešu rakstītajās esejās daudz labu, vērā ņemamu ideju par to, kā veicināt Latvijas sadarbību ar ASV.

Deputātu grupā sadarbībai ar ASV ir Jauniešu Saeimas deputāti, kuri piedalījās Saeimas un ASV vēstniecības Latvijā rīkotajā eseju konkursā, paužot savu viedokli par Latvijas jauniešu sadarbības iespējām ar ASV. Esejās pausts aicinājums nodrošināt iespējas Latvijas jauniešiem piedalīties nometnēs ASV, organizēt pieredzes apmaiņas programmas, kā arī citas idejas.

Divdesmit četru eseju autori 2.maijā apmeklēja ASV vēstniecību, kur tikās ar ASV vēstnieci Latvijā Džūditu Gārberi un diskusijas laikā uzdeva jautājumus ASV vēstniecei. Tāpat vizītes laikā Dž.Gārbere un O.Kalniņš apbalvoja labākos eseju autorus. 

27.aprīlī Saeimā notika 2.Jauniešu Saeima. Saeimas namā pulcējās simts jaunieši no visiem Latvijas reģioniem, lai caur personīgo pieredzi iepazītu likumdevēja darbu un no parlamenta tribīnes aizstāvētu savas idejas. Jauniešu darbs bija pietuvināts reālajam Saeimas darbam un likumu izstrādes procesam. Jauniešu Saeimas deputāti strādāja četrās komisijās un izstrādāja četras deklarācijas – par izglītības, tautsaimniecības, cilvēktiesību un Eiropas Savienības jautājumiem.

100 Jauniešu Saeimas deputāti tika izvēlēti publiskā balsojumā, kandidātiem sacenšoties par vēlētāju atbalstu savām idejām, kā veicināt Latvijas izaugsmi. Vissīvākā konkurence bija Rīgas vēlēšanu apgabala jauniešiem, no kura uz 30 vietām kandidēja 64 pretendenti. Pavisam kandidatūras dalībai Jauniešu Saeimā bija iesnieguši 196 jaunieši, par kuru idejām kopumā atdotas 5747 balsis.

Jauniešu Saeimu rīkoja Saeima kopā ar sadarbības partneriem – biedrībām “Sabiedrība par atklātību “Delna”” un “Latvijas Bērnu forums”. Informatīvie atbalstītāji bija sociālais tīkls “Draugiem.lv” un Latvijas Televīzija. Pasākumu atbalstīja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Frīdriha Eberta fonds.

Saeimas preses dienests