Par Latvijas Konverģences programmu 2012.–2015.gadam

Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti 26.aprīlī, apstiprinot Latvijas Konverģences programmu 2012.–2015.gadam, prasīja iekļaut programmā tekstu, kur akcentēta nepieciešamība samazināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Latvijas Konverģences programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2012.–2015.gadam. Tā mūsu valstij jāsagatavo un Eiropas Komisijā jāiesniedz līdz aprīļa beigām. Ar Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās uzraudzības un koordinācijas ciklu jeb tā dēvēto Eiropas Semestri cieši saistītās Konverģences programmas mērķis ir nodrošināt stingrāku ES dalībvalstu budžeta disciplīnu, lai laikus atklātu pārmērīgu budžeta deficītu un citas ekonomikas nelīdzsvarotības pazīmes.

“Komisijas sēdē vienojāmies, ka Latvijas Konverģences programmā kā prioritāti vairāk jāakcentē nepieciešamību samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šāda darbaspēka nodokļu sloga samazināšana būtu pozitīvs solis Latvijas uzņēmēju konkurētspējas un iedzīvotāju pirktspējas, dzīves līmeņa paaugstināšanā,” skaidro Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Kā Eiropas lietu komisijas un klātesošajiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem atzina finanšu ministrs Andris Vilks, nodokļu sloga samazināšana būs tuvākā laika darba kārtības jautājums. Latvijai jādara viss, lai nodokļu slogs mūsu valstī nebūtu augstāks kā abās pārējās Baltijas valstīs, un budžeta situācija nodokļu samazināšanu pieļauj, teica finanšu ministrs.

A.Vilks prognozēja, ka Latvija Konverģences programma nesaņems lielu kritiku no Eiropas Komisijas, un Latvija arī varēs būt viena no retajām ES dalībvalstīm, kas domās par nodokļu samazināšanu – vairumam citu ES valstu nodokļi būs jāpalielina.

Tāpat Latvijai jāturpina ievērot stingru fiskālo disciplīnu un noteiktos budžeta deficīta mērķus, kā arī jāturpina realizēt strukturālās reformas, sēdē pauda Finanšu ministrijas pārstāvji.

Runājot par Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozēm, Finanšu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka tās cieši saistītas ar izaugsmes scenārijiem galvenajos Latvijas preču eksporta tirgos – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Polijā un Zviedrijā. Patlaban šiem Latvijas tirdzniecības partneriem ir vieni no stabilākajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ES, tomēr to izaugsmes tempu samazināšanās skars arī Latviju, atzina ministrijas pārstāvji.

Līdz ar Latvijas Konverģences pro­grammu Eiropas lietu komisija 26.aprīlī apstiprināja arī progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas “Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu.

Saeimas preses dienests