Par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu
2.maijā starptautiskā reitingu aģentūra “Standard & Poor’s” par vienu pakāpi paaugstinājusi Latvijas novērtējumu ilgtermiņa un īstermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā no BB+/B uz BBB-/A-3 ar stabilu šā reitinga prognozi nākotnē (Stable Outlook). Savukārt novērtējums naudas brīvajai plūsmai un konvertācijai ir paaugstināts no BBB+ uz A-.
Ar šo lēmumu “Standard & Poor’s” atgriež Latvijas kredītreitingu investīciju līmenī, un tas ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskās attīstības potenciāla novērtējums kopumā. Pašlaik investīciju kategorijas kredītreitingu Latvijai jau ir piešķīrušas starptautiskās reitingu aģentūras “Fitch Ratings” un “Moody’s”. “Latvija pašlaik ir patiesi unikālā situācijā, jo laikā, kad krītas ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā un vairākumam dalībvalstu tiek samazināts kredītreitings, mūsu valstij tas tiek paaugstināts. Kredītreitingu aģentūra atzinīgi ir novērtējusi Latvijas turpmāko attīstības potenciālu, pateicoties valdības un uzņēmēju kopīgi paveiktajam, kā arī saņemot sabiedrības atbalstu, lai kopīgi līdzsvarotu valsts ekonomiku. Patlaban Latvija uz visa pārējā Eiropas Savienības fona disonē, jo šogad mums paredzama straujāka ekonomiskā izaugsme nekā citās dalībvalstīs, tāpēc Latvija kļūs aizvien interesantāka ārvalstu investoriem un starptautiskajiem uzņēmumiem,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
“Standard & Poor’s” savu lēmumu pamato ar to, ka iepriekšējā periodā tika uzlabota Latvijas politiskā vide un valsts fiskālā disciplīna, jo Latvija turpina virzīties uz tās fiskālajiem mērķiem, samazinot vispārējās valdības budžeta deficītu no 8,2% no IKP 2010.gadā līdz 3,5% no IKP 2011.gadā.
Aģentūra arī norāda, ka nesen veiktās valdības politiskās reformas un apņemšanās stiprinās politisko atbildību un nodrošinās fiskālo disciplīnu vidējā termiņā, kā arī būtisku ekonomikas elastību un eksporta pieaugumu IKP struktūrā.
Nesenās vēlēšanu reformas, padarot Saeimas vēlēšanu procedūru pārskatāmāku, ierobežojot politisko reklāmu un ieviešot valsts finansējumu politiskajām partijām, turpmāk stiprinās politisko atbildību un uzlabos politisko vidi kopumā Latvijā.
“Standard & Poor’s” atzinīgi novērtē valdības sagatavoto Fiskālās disciplīnas likumu, kurā būs ietvertas prasības sabalansēt budžetu ekonomikas ciklā un noteikt nominālo izdevumu griestus. Paredzams, ka likums stāsies spēkā 2012.gada vidū, tādējādi ierobežojot izdevumu pieaugumu. Aģentūra sagaida, ka valdība sasniegs tās deficīta mērķi zem 3% no IKP 2012.gadā un turpinās samazināt budžeta deficītu vidējā termiņā.
Stabilais aģentūras novērtējums apliecina viedokli par notiekošajām izmaiņām privātajā sektorā un uzlabotiem darbības rādītājiem fiskālajā un inflācijas jomā, samazinot risku, ka varētu mazināties valdības apņemšanās veikt fiskālo konsolidāciju un mātesbankas varētu samazināt savu darbību Latvijā.
“Standard & Poor’s” Latvijas kredītreitingu nākotnē varētu vēl paaugstināt, ja turpināsies pozitīvas izmaiņas privātajā sektorā un darbības rādītāji fiskālajā un inflācijas jomā atbildīs eirozonas kritērijiem. Plānotā iestāšanās eirozonā un līdz ar to arī Eiropas Centrālajā bankā, kā arī citos aizdevumu instrumentos samazinātu Latvijas ārējā finansējuma riskus un uzlabotu tās monetāro elastību.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzīmē: “Laikā, kad citu Eiropas valstu kredītreitings tiek samazināts, Latvijas ekonomikas pozitīvās tendences tiek novērtētas ar reitingu paaugstinājumu. “Standard & Poors” kā pēdējā no pasaules ietekmīgākajām reitingu aģentūrām ir paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu līdz investīciju līmenim. Kredītreitinga pieaugums ir nozīmīgs signāls Latvijas ekonomikas attīstībai, tas samazina aizdevuma apkalpošanas izmaksas un veicina ārvalstu investīcijas.
Latvijas ekonomikas attīstība ir straujāka, nekā prognozēts, to apliecina 2012.gada pirmā ceturkšņa dati par valsts budžeta izpildi – konsolidētā kopbudžeta deficīts samazinājies par 121,7 miljoniem latu. Vienlaikus jāturpina stingri ievērot fiskālo disciplīnu. Turpmākie uzdevumi ir nostiprināt valsts konkurētspēju un samazināt inflācijas spiedienu.”
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa