Par nodokļu politiku un prognozējamību Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

27.aprīlī Reformu vadības grupa konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu un vienojās par PVN pamatlikmes samazināšanu par 1% no 2012.gada 1.jūlija. Reformu vadības grupas locekļi arī vienojās par nepieciešamību pakāpeniski mazināt darbaspēka nodokļus, atbalstot, ka no 2013.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināms par 1%. Tāpat, lemjot par papildu soļiem, ko varētu īstenot 2013.gadā, pēc sociālo partneru priekšlikuma Reformu vadības grupa uzdeva Finanšu ministrijai veikt salīdzinošos aprēķinus par neapliekamā minimuma palielināšanu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām palielināšanu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija atzinīgi vērtē PVN samazināšanas iniciatīvu, tostarp uzsverot, ka PVN samazināšana veicama kopā ar darbaspēka nodokļu mazināšanu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata: “Lai veicinātu izaugsmi un sekmīgāk konkurētu par investīciju piesaisti, ir svarīgi nodrošināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju ar mūsu kaimiņvalstīm. Pozitīvās tendences valsts budžeta ienākumu izpildē sniedz mums iespējas jau šogad lemt par nodokļu samazināšanu, ko izjutīs gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji. PVN likmes samazināšana ierobežos inflācijas negatīvos efektus, savukārt darbaspēka nodokļu samazināšana uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju ražošanā un eksportā.”

Dace Apsīte-Plezere, Pārresoru koordinācijas centra konsultante

Nodokļu politikā valdībai jādod skaidrs redzējums nākotnei, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības vides stabilitāti un prognozējamību, kas ir būtisks priekšnoteikums jaunu investīciju ienākšanai Latvijas ekonomikā, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

“Darbaspēka nodokļu sloga jūtama samazināšana ir solis, ko gaida un kas no valdības puses ir solīts uzņēmējiem. Tā ir reāla reforma Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspējas celšanai, kas radītu arī apstākļus darba algu paaugstināšanai un jaunu darba vietu izveidei. Tāpēc priekšnoteikums diskusijai par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu ir skaidrība par darbaspēka nodokļu reformu – kad, kādā tempā un veidā to varēsim īstenot, lai pildītu iepriekš dotos solījumus. No šīs reformas nevaram atkāpties. Turklāt darba nodokļu reforma jāīsteno ne tikai formāli – bez uzņēmējiem jūtama efekta, bet pietiekami pārliecinoši, nodrošinot reālu progresu mūsu konkurētspējā,” uzskata D.Pavļuts.

Ņemot vērā pieaugošo patēriņa cenu spiedienu, diskutējami ir jautājumi par patēriņa nodokļu samazināšanu, taču tie nevar nonākt pretrunā ar valdības jau iepriekš sabiedrībai un vēlētājiem dotajiem solījumiem – no 2013.gada samazināt darbaspēka nodokļu slogu, kas patlaban bremzē uzņēmēju spēju kāpināt produktivitāti, konkurētspēju, attīstīties, investēt, radīt jaunas darba vietas un celt algas. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par PVN likmju samazināšanu no šā gada jūlija, jābūt skaidram Finanšu ministrijas piedāvājumam, kā tiks īstenota darbaspēka nodokļu reforma.

Darba nodokļu slogu Latvijā veido divi nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas patlaban ir 25%, un valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa, kuras likme ir 36,09%, no kuras darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 11%. Efektīvo nodokļu likmi ietekmē atvieglojumi – neapliekamais minimums (45 lati mēnesī), atvieglojums par apgādājamiem (70 lati mēnesī) u.c. Lietuvā un Igaunijā ir augstāki sociālās apdrošināšanas maksājumi, bet zemāki ienākuma nodokļi no algas, kā arī augstāks neapliekamais minimums.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre