Ministru kabineta ārkārtas sēdē: 2012.gada 27.aprīlī

EM: Par Latvijas nacionālo reformu programmu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai

27.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja progresa ziņojumu par Latvijas nacionālās reformu programmas “Eiropa 2020” stratēģijas kontekstā īstenošanu.

Latvijas nacionālā reformu programma “Eiropa 2020” stratēģijas īstenošanai (Latvijas NRP) tika apstiprināta Ministru kabinetā 2011.gada 26.aprīlī un iesniegta Eiropas Komisijai 2011.gada 29.aprīlī.

Progresa ziņojums parāda, ka kopumā kopš Latvijas NRP pieņemšanas valsts izaugsmes temps ir bijis pat straujāks, nekā sākotnēji prognozēts.

Turklāt būtiski, ka tautsaimniecība ir ne vien augusi, bet valdība ir arī spējusi īstenot strukturālas izmaiņas ekonomikā un sakārtot valsts finanses ilgtspējīgākā virzienā.

Pēdējos gados par ekonomikas dzinējspēku ir kļuvis eksports. Preču un pakalpojumu eksporta apjoms pašlaik ir sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni. Eksporta pieaugums ir saistīts ar ārējā pieprasījuma pieaugumu, kā arī Latvijas ražotāju konkurētspējas palielināšanos.

Vienlaikus jāatzīst, ka ne visi iedzīvotāji ir jau sajutuši mērenās ekonomiskās izaugsmes augļus, kuras lielāko efektu var vērot ražošanas sektorā. Bezdarba līmenis, lai arī samazinās, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augsts.

Progresa ziņojumā ir izvērtēts paveiktais 2011.gadā un parādīti galvenie politikas virzieni līdz 2013.gadam tādās jomās kā finanšu stabilitātes nodrošināšana, konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana, izglītības sistēmas uzlabošana, nabadzības mazināšana, demogrāfisko izaicinājumu pārvarēšana u.c.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par Latvijas Konverģences programmu 2012.–2015.gadam

27.aprīlī Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē apstiprināta Latvijas Konverģences programma 2012.–2015.gadam, kura Eiropas Komisijā Latvijai bija jāiesniedz līdz aprīļa beigām.

Lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un valsts finanšu stabilitāti, visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavo ikgadējas vidēja termiņa programmas, kas raksturo valsts fiskālo politiku turpmākajiem četriem gadiem. Eirozonas valstis gatavo Stabilitātes programmas, savukārt pārējās ES dalībvalstis – Konverģences programmu.

Latvijas sagatavotā Konverģences programma 2012.–2015.gadam ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.

2011.gada rudenī prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme 2012.gadam 2,5% apmērā šā gada februārī ir pārskatīta un samazināta līdz 2,0% apmēram. Makroekonomiskās attīstības scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu par pasaules izaugsmes tempa samazināšanos 2012.gada pirmajos divos ceturkšņos, kam sekos atgriešanās pie iepriekšējā izaugsmes tempa.

Pamatojoties uz makroekonomiskās attīstības scenāriju un nepieciešamību turpināt budžeta bilances stabilizāciju turpmākajos gados, kā arī apņemšanos realizēt pretciklisku fiskālo politiku, ir noteikti fiskālie mērķi turpmākajiem trīs gadiem – nodrošināt vispārējās valdības budžeta deficītu 2013.gadā 1,4% apmērā no IKP, 2014.gadā – 0,8% no IKP un 2015.gadā – 0,3% no IKP.

Šie fiskālie mērķi skaidri demonstrē, ka Latvija ir stingri apņēmusies nodrošināt budžeta deficītu strukturālajā izteiksmē ne vairāk kā 0,5% no IKP jau tuvākajos gados, un, sākot jau ar 2015.gadu, budžeta deficīts strukturālajā izteiksmē būs zemāks par EK noteikto vidēja termiņa budžeta mērķi Latvijai.

“Šādas fiskālās politikas realizācija ir būtisks priekšnoteikums, lai Latvija īstenotu stratēģisko mērķi – ieviest eiro ar 2014.gada 1.janvāri. Lai nodrošinātu atbilstību visiem iestāšanās eirozonā kritērijiem, kā arī demonstrētu Latvijas realizēto politiku kvalitāti un ilgtspēju, Latvija ir stingri apņēmusies realizēt pretciklisku fiskālo politiku, uzturēt stabilu un labi funkcionējošu finanšu sektoru un nodrošināt efektīvu un caurskatāmu ES fondu apguvi,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Tāpat arī Latvija apņēmusies stingri uzraudzīt budžeta izdevumu pieaugumu, plānot strukturālās reformas nodokļu jomā ar mērķi palielināt Latvijas konkurētspēju, veicināt nodarbinātību un izaugsmi un mazināt inflācijas spiedienu, turpināt strukturālās reformas tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība, valsts aktīvu pārvaldība, valsts sektora pārvalde, uzņēmējdarbības vide, valsts iepirkums, sociālā budžeta ilgtspēja un citās jomās.

Konverģences programma un par to Latvijai sniegtie Eiropas Savienības Padomes ieteikumi būs pamats turpmākajam darbam pie 2013.gada valsts budžeta sagatavošanas.

Attiecībā uz iepriekšējā periodā sagatavoto Konverģences programmu ES Padome 2011.gadā Latvijai rekomendēja turpināt īstenot pasākumus, kas noteikti 2009.gada Saprašanās memorandā starp Latviju un ES.

Šajā kontekstā valdība ir veikusi vairākus pasākumus – 2012.gada budžeta sagatavošanas procesā tika veikta fiskālā konsolidācija, lai ievērotu nospraustos vispārējās valdības budžeta deficīta mērķus, tika turpināts darbs pie fiskālās pārvaldības stiprināšanas (Fiskālās disciplīnas likumprojekts ir apstiprināts MK un izskatīts Saeimā 1.lasījumā), tiek veikti pasākumi ēnu ekonomikas apkarošanai, finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai, ES fondu apguves veicināšanai, kā arī ekonomikas izaugsmes sekmēšanai, tai skaitā turpinot ieviest strukturālās reformas. Kopumā var secināt, ka Latvijas rīcība ir bijusi vērsta uz sekmīgu ES Padomes ieteikumu ieviešanu.

Tāpat ir jāsecina, ka īstenotie budžeta situāciju stabilizējošie pasākumi ir bijuši efektīvi un ir devuši atbilstošus rezultātus pārmērīga budžeta deficīta novēršanā. 2011.gada vispārējās valdības budžeta deficīts saskaņā ar 2012.gada aprīļa vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem ir 3,5% no IKP, savukārt 2012.gada valsts budžets ir sagatavots, nodrošinot vispārējās valdības budžeta deficītu 2,1% apmērā no IKP. Līdz ar to ir radīti priekšnoteikumi pārmērīgas budžeta deficīta novēršanas procedūras izbeigšanai 2012.gada beigās.

Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšana ir svarīgs nosacījums ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, tāpēc 2011.gadā tika turpināts nodrošināt finanšu sektora stabilitātes pasākumus. Tāpat tiek turpināts darbs pie valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveides plāna un akciju sabiedrību “Parex banka” un “Citadeles banka” restrukturizācijas plāna ieviešanas.

Papildus tam Latvija ir pārliecinoši nodemonstrējusi veiksmīgu atgriešanos starptautiskajos kapitāla tirgos, 2011.gada jūnijā sekmīgi emitējot 10 gadu eiroobligācijas 500 miljonu ASV dolāru apmērā vēl pirms Starptautiskās aizdevuma programmas noslēguma un 2012.gada februārī emitējot piecu gadu obligācijas viena miljarda ASV dolāru apmērā. Tas apliecināja starptautisko finanšu tirgus dalībnieku, it īpaši investoru, augsto novērtējumu par paveikto Latvijas ekonomikā un uzticību valsts kredītspējai, kas nodrošina stabilu pamatu un pārliecību par Programmas sekmīgu pārfinansēšanu turpmākajos gados.

2011.gada beigās Latvija sekmīgi noslēdza Starptautiskās aizdevuma programmu, īstenojot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, un arī turpmāk ieviesīs Latvijas Stratēģiskās attīstības plānā 2010.–2013.gadam noteiktos vidēja termiņa rīcības virzienus noteikto prioritāšu ietvaros: ekonomikas izaugsmi, sociālo drošību un publiskās pārvaldes reformas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa