Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 25.§)

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 25.pantu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. meža atjaunošanas termiņu;

1.2. kārtību, kādā mežaudzi atzīst par atjaunotu vai ieaudzētu;

1.3. atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu;

1.4. kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu;

1.5. kārtību, kādā meža reproduktīvo materiālu izmanto meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

1.6. plantāciju meža ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un tā koku ciršanas kārtību.

2. Šie noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, ciktāl to aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nenosaka citādi.

3. Sējot vai stādot mežu var ieaudzēt:

3.1. ja meža ieaudzēšana nav pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām. Ja minētajos dokumentos meža ieaudzēšana nav tieši norādīta, plānotās meža ieaudzēšanas atbilstību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prasībām precizē vietējā pašvaldībā;

3.2. meliorētajās platībās atbilstoši Meliorācijas likumā noteiktajām prasībām;

3.3. teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā nav reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

2. Meža atjaunošana

2.1. Meža atjaunošanas termiņš

4. Pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja to dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, atkarībā no meža tipa mežs atjaunojams šādā termiņā:

4.1. piecu kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada vai citu faktoru ietekmes iestāšanās gada – silā, mētrājā, lānā, damaksnī, vērī, gāršā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, slapjajā vērī, slapjajā gāršā, viršu ārenī, mētru ārenī, šaurlapju ārenī, platlapju ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī, šaurlapju kūdrenī, platlapju kūdrenī;

4.2.  10 kalendāra gadu laikā pēc cirtes gada vai citu faktoru ietekmes iestāšanās gada – purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā.

2.2. Kārtība, kādā mežaudzi atzīst par atjaunotu

5. Mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

5.1. meža tipos – silā, mētrājā, lānā, grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, viršu kūdrenī, mētru ārenī un mētru kūdrenī – mežaudze atjaunojusies ar priedi (priede aizņem vismaz 80 procentu no noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita). Grīnī, slapjajā mētrājā, viršu ārenī, mētru ārenī, viršu kūdrenī, mētru kūdrenī pieļaujama segaudze (koki, kas rada labvēlīgus mikrovides apstākļus valdošās koku sugas attīstībai). Segaudzes kokus uzskaita atsevišķi, nepieskaitot tos atjaunotās mežaudzes kokiem;

5.2. pārējos meža tipos atjaunotai mežaudzei ir pieļaujams jebkurš šo noteikumu 1.pielikumā minēto meža koku sugu sastāvs;

5.3. minimālais atjaunotās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,1 metrs, lapu kokiem – 0,2 metri;

5.4. atjaunotajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:

5.4.1. priedei – 3000 koku uz hektāru;

5.4.2. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru;

5.4.3. pārējām koku sugām – 2000 koku uz hektāru (ja melnalksnis atjaunojas ar celma atvasēm, pie viena celma uzskaita ne vairāk kā četras atvases);

5.5. ieaugušo koku izvietojums ir vienmērīgs;

5.6. maksimālā platība, kurā mežaudze nav atjaunota, nedrīkst būt lielāka par 20 procentiem no kopējās atjaunojamās platības. Kokus neuzskaita treilēšanas un pievešanas ceļos, kā arī tērcēs un mikroieplakās.

6. Ja mežaudzes (neskaitot segaudzi) valdošās sugas vidējais koku augstums atjaunotajā platībā pārsniedz divus metrus, mežaudzi atzīst par atjaunotu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.1. mežaudze atbilst šo noteikumu 7.punktā minētajiem koptas jaunaudzes kritērijiem;

6.2. koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs.

2.3. Kārtība, kādā atjaunoto jaunaudzi atzīst par koptu, un atjaunotās jaunaudzes kopšanas termiņš

7. Atjaunotu jaunaudzi, kurā vidējais koku augstums ir no diviem līdz 10 metriem, atzīst par koptu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

7.1. koku suga atbilst šo noteikumu 5.1. un 5.2.apakšpunktā minētajām prasībām, neskaitot segaudzi;

7.2. koku skaits, izņemot šo noteikumu 8.punktā minētos gadījumus, atbilstoši valdošās sugas vidējam koku augstumam:

7.2.1. mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti;

7.2.2. nav mazāks kā minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.

8. Maksimālais koku skaits netiek ierobežots:

8.1. purvājā, niedrājā, dumbrājā un liekņā;

8.2. mežaudzēs, kuras kopj, atbrīvojot augšanas telpu vismaz divu metru rādiusā ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem uz hektāru (mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē un kuru suga ir piemērota meža augšanas apstākļu tipam);

8.3. ozola, oša, vīksnas, gobas, kļavas, dižskābarža un skābarža tīraudzēs, kā arī audzēs, kurās minēto koku sugu skaits ir vismaz 1500 koku uz hektāru un kuras koptas, atbrīvojot tiem augšanas telpu;

8.4. mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna.

9. Atjaunoto jaunaudzi izkopj atbilstoši šo noteikumu 7.punktā minētajiem nosacījumiem:

9.1. ne vēlāk kā desmitajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir skuju koki;

9.2. ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par atjaunotu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir lapu koki.

10. Ja mežaudze atzīta par atjaunotu saskaņā ar šo noteikumu 6.punktu, tā uzskatāma par koptu atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajiem nosacījumiem.

11. Valsts meža dienests (turpmāk – dienests) mēneša laikā pēc pārskata saņemšanas par meža atjaunošanu vai atjaunotās jaunaudzes kopšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti pārbauda pārskatā norādītās informācijas atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un prasībām un pieņem lēmumu, ar kuru mežaudzi atzīst par atjaunotu vai koptu. Izlases veidā dienests pārskatā norādīto informāciju pārbauda dabā.

12. Mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 5.4.apakšpunktā noteiktā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.

13. Ja abiotisku vai biotisku faktoru ietekmē vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dabas aizsardzību, kuros ir noteikti ierobežojumi meža atjaunošanai un kopšanai, nav iespējams izpildīt šo noteikumu prasības, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz dienestā iesniegumu. Pamatojoties uz minēto iesniegumu un gūtajiem rezultātiem pēc platības pārbaudes dabā, dienests nosaka atšķirīgus nosacījumus meža atjaunošanai vai atjaunotās jaunaudzes kopšanai.

14. Dienests informāciju par atjaunotajām meža platībām publicē savā tīmekļa vietnē, norādot:

14.1. administratīvo teritoriju, kurā atrodas zemes vienība;

14.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

14.3. kvartāla un nogabala numuru;

14.4. platību hektāros.

3. Meža ieaudzēšana

3.1. Kārtība, kādā mežaudzi atzīst par ieaudzētu

15. Mežaudzi uzskata par ieaudzētu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

15.1. minimālais ieaudzētās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,10 metru, lapu kokiem – 0,20 metru;

15.2. ieaudzētajā platībā minimālais nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:

15.2.1. priedei – 3000 koku uz hektāru;

15.2.2. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 1500 koku uz hektāru;

15.2.3. pārējām šo noteikumu 1.pielikumā minētajām koku sugām – 2000 koku uz hektāru.

16. Ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, egles īpatsvars nedrīkst pārsniegt 90 procentu no kopējā ieaugušo koku skaita.

17. Ja mežaudzes valdošās sugas koku vidējais augstums ieaudzētajā platībā pārsniedz divus metrus, mežaudzi atzīst par ieaudzētu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

17.1. mežaudze atbilst šo noteikumu 18.punktā minētajiem koptas jaunaudzes kritērijiem;

17.2. koku skaits nav mazāks par minimālo koku skaitu, kas noteikts normatīvajos aktos par koku ciršanu meža zemēs.

3.2. Kārtība, kādā ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu, un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņš

18. Ieaudzētu jaunaudzi, kurā vidējais koku augstums ir no diviem līdz 10 metriem, atzīst par koptu, ja koku skaits, izņemot šo noteikumu 19.punktā minētos gadījumus, atbilstoši valdošās koku sugas vidējam koku augstumam:

18.1. mežaudzes pirmajā stāvā nav lielāks kā normālais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti;

18.2. nav mazāks kā minimālajam šķērslaukumam atbilstošais koku skaits vienā hektārā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu meža zemēs.

19. Maksimālais koku skaits netiek ierobežots:

19.1. mežaudzēs, kuras kopj, atbrīvojot augšanas telpu vismaz divu metru rādiusā ne mazāk kā 500 nākotnes kokiem uz hektāru (mežaudzes augstākajiem kokiem ar taisnu stumbru un simetrisku, labi attīstītu vainagu, kurus paredzēts audzēt līdz nociršanai galvenajā cirtē);

19.2. ozola, oša, vīksnas, gobas, kļavas, dižskābarža un skābarža tīraudzēs, kā arī audzēs, kurās minēto sugu koku skaits ir vismaz 1500 koku uz hektāru un kuras koptas, atbrīvojot tiem augšanas telpu;

19.3. mežaudzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, apse, vītols vai blīgzna.

20. Ieaudzēto jaunaudzi izkopj atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajiem nosacījumiem:

20.1. ne vēlāk kā desmitajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir skuju koki;

20.2. ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc mežaudzes atzīšanas par ieaudzētu, ja mežaudzes valdošās sugas koki ir lapu koki.

21. Ja mežaudze atzīta par ieaudzētu saskaņā ar šo noteikumu 17.punktu, tā uzskatāma par koptu atbilstoši šo noteikumu 20.punktā minētajiem nosacījumiem.

22. Lai mežaudzi atzītu par ieaudzētu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par Meža valsts reģistra informācijas apriti iesniedz dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu.

23. Dienests mēneša laikā pēc pārskata saņemšanas par meža ieaudzēšanu vai ieaudzētās jaunaudzes kopšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti pārbauda pārskatā norādītās informācijas atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un prasībām un pieņem lēmumu, ar kuru mežaudzi atzīst par ieaudzētu vai koptu. Izlases veidā dienests pārskatā norādīto informāciju pārbauda dabā.

24. Mežaudzi reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 15.2.apakšpunktā norādītā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.

25. Dienests informāciju par ieaudzētajām meža platībām publicē savā tīmekļa vietnē, norādot:

25.1. administratīvo teritoriju, kurā atrodas zemes vienība;

25.2. zemes vienības kadastra apzīmējumu;

25.3. kvartāla un nogabala numuru;

25.4. platību hektāros.

4. Plantāciju meža ieaudzēšana

4.1. Plantāciju meža ieaudzēšanas un reģistrēšanas kārtība

26. Plantāciju mežu nereģistrē:

26.1. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

26.2. ūdensteces vai ūdenstilpes aizsargjoslā, bet ne vairāk kā 25 metru platumā gar ūdensteces vai ūdenstilpes krastu, ja stādīto vai sēto egļu īpatsvars pārsniedz 90 procentu no kopējā ieaudzēto koku skaita;

26.3. ūdensteču un ūdenstilpju palienēs;

26.4. mikroliegumos un teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā ir reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes;

26.5. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālo zonu.

27. Ieaudzēto mežaudzi reģistrē par plantāciju mežu, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:

27.1. ieaudzētā koku suga vai sugas atbilst plantāciju meža audzēšanas mērķim;

27.2. minimālais ieaudzētās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,10 metru, lapu kokiem – 0,20 metru;

27.3. minimāli nepieciešamais kopējais ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās koku sugas ir:

27.3.1. priedei – 1000 koku uz hektāru;

27.3.2. ozolam, osim, vīksnai, gobai, kļavai, dižskābardim un skābardim – 500 koku uz hektāru;

27.3.3. pārējām koku sugām – 800 koku uz hektāru.

28. Ja plantāciju mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli, un tā vienlaidus platība vienā zemes vienībā ir 20 hektāru un vairāk, un tā teritorijā nav iekļauti meža zemju ieslēgumi, krūmāji vai dabiskai atjaunošanai atstātās vietas vismaz piecu procentu apmērā no plantācijas meža platības, tad egles īpatsvars nedrīkst pārsniegt 95 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita.

29. Lai reģistrētu plantāciju mežu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniedz dienestā pārskatu par meža ieaudzēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti.

30. Dienests mēneša laikā pēc pārskata saņemšanas par meža ieaudzēšanu (ar atzīmi par plantāciju meža ieaudzēšanu) atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti pārbauda pārskatā norādītās informācijas atbilstību šajos noteikumos minētajiem kritērijiem un prasībām un pieņem lēmumu par ieaudzētās mežaudzes reģistrēšanu par plantāciju mežu. Izlases veidā dienests pārskatā norādīto informāciju pārbauda dabā.

31. Plantāciju mežu reģistrē kā stādītu vai sētu, ja stādīto vai sēto koku skaits pārsniedz 50 procentu no šo noteikumu 27.3.apakšpunktā norādītā minimāli nepieciešamā kopējā ieaugušo koku skaita.

32. Par plantāciju mežu var reģistrēt ne vairāk kā 20 gadu vecas mežaudzes, kas dabiski ieaugušas vai ieaudzētas, sējot vai stādot zemē, kura Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

33. Meža valsts reģistrā reģistrētās ieaudzētās mežaudzes var pārreģistrēt par plantāciju mežu, ja tās Meža likuma spēkā stāšanās laikā nav bijušas vecākas par 10 gadiem un atbilst šo noteikumu 26., 27. un 28.punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem.

34. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ne vēlāk kā piektajā kalendāra gadā pēc plantāciju mežaudzes vienlaidus nociršanas iesniedz dienestā pārskatu par atkārtotu plantāciju meža vai mežaudzes ieaudzēšanu vai kompetentās institūcijas izsniegtu administratīvo aktu darbībai, kuras īstenošanai meža zeme pārveidojama par zemi citam lietošanas veidam.

4.2. Plantāciju meža apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtība

35. Katru gadu, pirms sākt koku ciršanu plantāciju mežā, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir paziņot dienestam par koku ciršanu.

36. Plantāciju mežos ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās, bet ne platākā joslā par 25 metriem, kokus cērt izlases veidā vairākos paņēmienos, izņemot koku ciršanu ārkārtas situāciju seku likvidēšanai un vējgāžu, vējlaužu, un snieglaužu seku likvidēšanai.

37. Lai kontroles institūcijām apliecinātu plantāciju mežā nocirstās koksnes izcelsmi, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizpilda veidlapu (2.pielikums).

5. Kārtība, kādā meža reproduktīvo materiālu izmanto meža atjaunošanā un ieaudzēšanā

38. Ja mežu atjauno vai ieaudzē sējot vai stādot, atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu izmanto konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes koku sugu (1.pielikums) šādu kategoriju meža reproduktīvo materiālu (turpmāk – materiāls):

38.1. "uzlabots" un "pārāks" – parastai priedei;

38.2. "ieguves vieta zināma", "atlasīts", "uzlabots" un "pārāks" – pārējām 1.pielikumā minētajām koku sugām.

39. Ieguves avotam, kas paredzēts kategorijas "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" nozīmīgo vietējo koku sugu materiāla ieguvei (1.pielikums), atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža reproduktīvo materiālu noteikti šādi ieguves apgabali (3.pielikums):

39.1. parastajai priedei – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa Mūsas upi līdz Lielupei, pa Lielupi līdz Rīgas jūras līcim;

39.2. parastajai eglei – Rietumu, Centrālais un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp:

39.2.1. Rietumu un Centrālo apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektrostacija), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim;

39.2.2. Centrālo un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Baltkrievijas robežas pa Asūnīcas upi līdz Dagdai, no Dagdas pa autoceļu P60 līdz Aglonai, no Aglonas pa autoceļu P62 līdz Preiļiem, no Preiļiem pa autoceļu P58 līdz Viļāniem, no Viļāniem pa Maltas upi līdz Lubānam, no Lubāna pa Aivieksti līdz Pededzei, pa Pededzi līdz Latvijas–Igaunijas–Krievijas robežai;

39.3. kārpainajam bērzam un pūkainajam bērzam – Rietumu un Austrumu ieguves apgabals. Robeža starp Rietumu un Austrumu apgabalu: no Latvijas–Lietuvas robežas pa autoceļu P89, P90 un A5 līdz Daugavai (Rīgas hidroelektrostacija), pa Daugavu līdz Rīgas jūras līcim.

40. Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai ir piemērots kategoriju "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" šādos reproduktīvā materiāla ieguves apgabalos iegūtais materiāls:

40.1. visu sugu autohtonas un vietējās izcelsmes materiāls ir visvairāk piemērotais ieguves apgabalā, kurā tas iegūts;

40.2. parastās priedes Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam;

40.3. parastās egles Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu un Centrālajam ieguves apgabalam;

40.4. parastās egles Centrālajā ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam;

40.5. kārpainā bērza un pūkainā bērza Austrumu ieguves apgabalā iegūtais materiāls ir piemērots arī Rietumu ieguves apgabalam.

41. Kategoriju "uzlabots" un "pārāks" materiāla piemērotība meža atjaunošanas un ieaudzēšanas vietai ir noteikta, reģistrējot ieguves avotu Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrā normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajā kārtībā.

42. Citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētu ieguves avotu materiāls ir piemērots meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai Latvijā, ja ir saņemts pozitīvs, zinātniski pamatots Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk – institūts) atzinums, ieguves avots ir testēts kategoriju "uzlabots" vai "pārāks" ieguvei un ieguves avota izcelsme ir šādās robežās:

42.1. parastajai priedei un kārpainajam bērzam – no 55° līdz 59° Z platuma un uz austrumiem no 11° A garuma;

42.2. parastajai eglei – no 50° līdz 59° Z platuma un uz austrumiem no 11° A garuma;

42.3. pārējām koku sugām – no 50° līdz 59° Z platuma.

43. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atzinuma saņemšanai iesniedz institūtā iesniegumu. Iesniegumā norāda meža reproduktīvā materiāla izcelsmi (ieguves avota nosaukums, reģistrācijas numurs), ražotāju un plānoto meža sēšanas vai stādīšanas vietu. Izmaksas, kas saistītas ar atzinuma sagatavošanu, sedz meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs saskaņā ar savstarpēju līgumu.

44. Institūts 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 43.punktā minētā iesnieguma saņemšanas sniedz atzinumu un informē par to dienestu.

45. Meža reproduktīvo materiālu no trešajām valstīm Latvijā ieved normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajā kārtībā.

46. Ar dienesta ikreizēju rakstisku atļauju meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot materiālu, kas neatbilst šo noteikumu 38., 40. vai 42.punktā minētajām prasībām vai 1.pielikumā norādītajām koku sugām un ir paredzēts zinātnisko pētījumu veikšanai, selekcijai vai ģenētisko resursu saglabāšanai.

47. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus (izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās) un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.

6. Noslēguma jautājums

48. Parastās priedes kategoriju "ieguves vieta zināma" un "atlasīts" sēklas, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir dienestā sertificētas normatīvajos aktos par meža reproduktīvo materiālu noteiktajā kārtībā, vai no tām izaudzētu stādāmo materiālu ir atļauts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai līdz 2015.gada 31.decembrim.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.308

Meža atjaunošanai un meža ieaudzēšanai izmantojamās koku sugas

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.308

Plantāciju mežā nocirstās koksnes izcelsmes apliecinājums

Īpašnieks (īpašnieki) vai tiesiskais valdītājs (tiesiskie valdītāji):

Apliecinu, ka 20___. gadā savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā plantāciju mežā esmu veicis koku ciršanu šādā apjomā:

Apstiprinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas:

3.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 2.maija
noteikumiem Nr.308

Vietējo meža reproduktīvā materiāla ieguvei nozīmīgo meža koku sugu materiāla ieguves apgabali

1. Parastā priede

2. Parastā egle

3. Kārpainais bērzs un pūkainais bērzs