Rīgā 2012.gada 2.maijā (prot. Nr.24 27.§)

Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 19.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, veicot darbus mežsaimniecībā. Šo noteikumu izpratnē mežsaimniecības darbi ir šo noteikumu 1.pielikumā minētie darbi mežā.

2. Persona – saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants (turpmāk – pašnodarbinātais) vai nodarbinātais – var veikt šo noteikumu 1.pielikuma 1.2., 2.2., 2.3. un 2.4.apakšpunktā, 3.punktā, 5.2., 5.3. un 7.2.apakšpunktā, kā arī 8.punktā minētos mežsaimniecības darbus un šo noteikumu 1.pielikuma 4.punktā minētos mežsaimniecības darbus ar motorinstrumentu, ja ir iegūta atbilstoša kvalifikācija vai apgūts attiecīgs mācību kurss.

3. Lai persona mežsaimniecības darbos varētu lietot motorinstrumentus (krūmgriezi vai motorzāģi) vai vadīt meža mašīnu, nepieciešama attiecīgā motorinstrumenta vai meža mašīnas vadītāja kvalifikāciju apliecinoša licencētas izglītības iestādes izsniegta apliecība.

4. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Valsts darba inspekcija un Valsts meža dienests.

II. Darba devēja un pašnodarbinātā pienākumi

5. Darba devējs nodrošina:

5.1. nodarbinātos ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (1.pielikums);

5.2. atsevišķu vietu ierīkošanu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst, ja nodarbinātais atrodas darba vietā nepārtraukti ilgāk par astoņām darba stundām.

6. Pašnodarbinātajam ir pienākums ievērot šo noteikumu 5.punktā minēto prasību izpildi, kā arī vakcinēties pret ērču encefalītu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vakcināciju.

7. Slēdzot darba līgumu, darba devējs nodarbinātajam izsniedz mežsaimniecībā nodarbinātā apliecību (turpmāk – apliecība). Apliecībā ietver:

7.1. nodarbinātā vārdu un uzvārdu;

7.2. nodarbinātā personas kodu vai – Latvijā nodarbinātiem ārzemniekiem – darba atļaujas numuru;

7.3. nodarbinātā fotogrāfiju;

7.4. darba līguma noslēgšanas datumu un numuru;

7.5. darba devēja nosaukumu (fiziskai personai – vārdu un uzvārdu) un nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru;

7.6. darba devēja parakstu.

8. Darba devējs veic izsniegto apliecību uzskaiti.

9. Pēc kontroles institūcijas pārstāvja pieprasījuma nodarbinātais uzrāda apliecību.

10. Nodarbinātais apliecību nēsā līdzi vai glabā darba vietā (viegli pieejamā vietā).

11. Par apliecības nozaudēšanu nodarbinātais nekavējoties ziņo darba devējam. Darba devējs reģistrē apliecības nozaudēšanas faktu un glabā šo informāciju līdz jaunas apliecības izsniegšanai.

12. Ja apliecība ir nozaudēta, mežsaimniecības darbus drīkst veikt ne ilgāk kā piecas darba dienas pēc kārtas.

13. Šo noteikumu 7.punkts neattiecas uz kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātajiem kokvedēju vadītājiem.

III. Darba aizsardzības sistēmas organizēšana un mežsaimniecības darbu plānošana

14. Pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs vai pašnodarbinātais aizpilda cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti divos eksemplāros. Viens cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes eksemplārs glabājas cirsmā, un par tās atrašanās vietu informē visus darba veicējus. Otrs cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes eksemplārs glabājas pie darba devēja vai pašnodarbinātā.

15. Cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes paraugs un lietojamie apzīmējumi noteikti šo noteikumu 2. un 3.pielikumā. Darba devējs vai pašnodarbinātais ir tiesīgi neizmantot šo noteikumu 2.pielikumā noteikto paraugu cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes izstrādei, ja cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē ir ietvertas visas šo noteikumu 4.pielikumā minētās prasības, kas attiecas uz konkrēto darba vietu.

16. Minimālais cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes saturs noteikts šo noteikumu 4.pielikumā.

17. Pirms mežizstrādes darbu sākšanas darba devējs iepazīstina personas, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā, ar cirsmas izstrādes tehnoloģiskās kartes saturu un darba kārtību. Cirsmas izstrādes tehnoloģisko karti paraksta katra persona, kas veic mežizstrādes darbus cirsmā.

18. Ja mežizstrādes darbos piedalās vairāk nekā viens koku gāzējs, cirsmu sadala izstrādes slejās. Attālums starp blakus strādājošām personām, kas zāģē augošus kokus, ir vienāds ar trīskāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu.

19. Pievešanas ceļu un tehnoloģisko koridoru ierīkošanu cirsmā plāno tā, lai nešķērsotu saglabājamās dabas vērtības un, ja iespējams, strautus, mitras ieplakas vai gravas. Strautu gultnes šķērsošanas vietā veido tiltu, liek caurtekas vai kokmateriālus.

20. Zonas, kurās var tikt apdraudēta nodarbināto un citu personu drošība un veselība (turpmāk – bīstamā zona), apzīmē ar atbilstošām drošības zīmēm (3.pielikums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā. Drošības zīmes izvieto arī cirsmas ārpusē uz meža ceļiem un gājēju celiņiem, kas šķērso cirsmu vai piekļaujas tai.

21. Bīstamās zonas minimālais rādiuss:

21.1. ir pieci metri no personas, kas atzaro nozāģētu koku;

21.2. zāģējot koku, nav mazāks par divkāršu mežaudzes valdošās koku sugas koku vidējo augstumu;

21.3. ir pieci metri līdz augošam kokam, kuru atzaro (atdala zarus no augoša koka);

21.4. ir 15 metru līdz personai, kas strādā ar krūmgriezi;

21.5. treilēšanas teritorijā (kokmateriālu pārvietošana puspaceltā stāvoklī, izmantojot traktoru, kas aprīkots ar kokmateriālu satvērēju vai savācējtrosi) ir vienāds ar pusotrkāršu treilējamā kokmateriāla vai koka stumbra garumu;

21.6. kraujot kokmateriālus ar manipulatoru, ir izlices maksimālā laiduma un satvertā kokmateriāla pusotrkārša garuma summa, ja ražotājs nav noteicis citādi;

21.7. sagatavojot kokmateriālus ar meža mašīnu, ir izlices maksimālā laiduma un gāžamā koka divkārša garuma summa, ja ražotājs nav noteicis citādi;

21.8. līdz strādājošai meža augsnes sagatavošanas vai meža stādīšanas mašīnai nav mazāks par 15 metriem, ja ražotājs nav noteicis citādi;

21.9. līdz strādājošai šķeldas sagatavošanas mašīnai nav mazāks par 60 metriem, ja ražotājs nav noteicis citādi;

21.10. līdz strādājošai zaru saiņošanas mašīnai nav mazāks par 20 metriem, ja ražotājs nav noteicis citādi.

22. Bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai viens attiecīgā darba veicējs, izņemot gadījumus, kad veic šo noteikumu 24., 25., 41. un 43.punktā minētos darbus, un gadījumus, kad darbs notiek ar meža mašīnām un personas atrodas mašīnas kabīnē, ja tajā ir paredzēta vieta vairāk nekā vienai personai.

23. Ja personas kokus gāž, atzaro un sagarumo stāvā nogāzē, nav pieļaujama viņu atrašanās citai aiz citas nogāzes virzienā.

24. Darbā, kas saistīts ar koku gāšanu, kokmateriālu pievešanu vai treilēšanu no cirsmas un kraušanu vai strādāšanu augstumā (1,5 metri un augstāk), nodarbina vismaz divus cilvēkus, un viņi atrodas savstarpējas redzamības vai dzirdamības robežās. Šī prasība neattiecas uz meža mašīnu operatoriem, ja viņi ir nodrošināti ar radiostacijām vai mobilajiem tālruņiem.

25. Bīstamus kokus (šo noteikumu izpratnē – jebkuru gāztu, lauztu, iekārušos vai trupējušu koku, kura nozāģēšana rada palielinātu bīstamību) nogāž. Ja mežizstrāde notiek ar motorzāģi, bīstamu koku nogāž divatā personas, kurām ir atbilstoša kvalifikācija.

26. Nelabvēlīgos laikapstākļos, kad ir lietusgāze, negaiss, intensīva snigšana, vēja ātrums pārsniedz 11 metrus sekundē (lokās koku stumbri, liecas lieli zari), un apstākļos, kad redzamība ir mazāka par 50 metriem, darbu pārtrauc.

27. Ja darba laikā rodas tieša bīstamu faktoru ietekme un darba uzdevumu nav iespējams veikt, ievērojot darba aizsardzības prasības, darbu pārtrauc. Nodarbinātais par notikušo informē darba devēju.

28. Ja vienā darba vietā strādā vairākas personas, kas veic mežizstrādes darbus, darbu vadītājs sadala pienākumus, kā arī organizē personu savstarpējo sadarbību atbilstoši cirsmas izstrādes tehnoloģiskajai kartei.

29. Mežizstrādes darbus, kas atrodas aizsargjoslās (gar elektriskajiem tīkliem, gaisvadu un piekārtu kabeļu elektronisko sakaru tīkla līnijām, dzelzceļa līnijām, naftas un gāzes vadiem, autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā) vai tieši piegulst aizsargjoslām, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pirms koku gāšanas saskaņo ar attiecīgo komunikāciju valdītāju vai īpašnieku.

30. Veicot darbus uz autoceļiem un ceļu zemes nodalījuma joslā, kā arī nozāģējot kokus pie autoceļiem, ja bīstamā zona saskaras ar autoceļu, izvieto zīmes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem.

31. Lai meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un meža ugunsgrēka dzēšanas laikā nodrošinātu atbilstošus un drošus darba apstākļus, pēc mežizstrādes darbiem cirsmas, treilēšanas un pievešanas ceļus, braucamās kvartālstigas, meliorācijas grāvju braucamās atbērtnes un krautuves sakopj atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža aizsardzības pasākumiem.

32. Augu aizsardzības līdzekļus lieto normatīvajos aktos par augu aizsardzību noteiktajā kārtībā.

33. Ķīmiskās vielas lieto normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un nodrošina, lai tās nenokļūst gruntsūdeņos vai ūdenskrātuvēs.

IV. Darba aizsardzības prasības mežsaimniecības darbos lietojamam darba aprīkojumam

34. Mežsaimniecības darbos ir atļauts lietot darba aprīkojumu, kas atbilst normatīvajiem aktiem par darba aprīkojuma lietošanu. Aprīkojumu lieto, ievērojot ražotāja lietošanas instrukciju.

35. Aizliegts lietot darba aprīkojumu, ja:

35.1. rokas darbarīka kātā (rokturī) ir plaisas, skabargas un tas nav cieši savienots ar darbarīka metāla daļām;

35.2. darbarīka griezējasmeņos ir plaisas un tie nav asi, pareizi uzstādīti un droši nostiprināti;

35.3. griezējasmeņu asināšanas vīlēm nav rokturu.

36. Darba aprīkojuma attīrīšanai lieto speciālus rīkus un šķīdinātājus.

37. Mežsaimniecības darbos iesaistītās meža mašīnas ir nodrošinātas ar divpusējiem sakariem.

V. Darba aizsardzības prasības meža atjaunošanas, jaunaudžu kopšanas un augošu koku atzarošanas darbos

38. Aizliegts pieskarties krūmgrieža griezējinstrumentam un motorzāģa ķēdei, ja motors nav apturēts.

39. Kokam, kas zāģējuma vietā ir resnāks par trim centimetriem, jāizvairās pieskarties ar zāģa diska sektoru, kas atbilst pulksteņa ciparnīcas sektoram starp pulksten divpadsmitiem un diviem. Ja koka apkārtmērs ir mazāks par trim centimetriem, to zāģē, izmantojot visu neaizsegto zāģa ripas daļu.

40. Darba aprīkojumu darbam augstumā lieto atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā.

VI. Darba aizsardzības prasības koku gāšanas, atzarošanas un sagarumošanas darbos

41. Cirsmu pirms izstrādes sagatavo drošam darbam, novācot bīstamos kokus 50 metru rādiusā ap:

41.1. kokmateriālu pagaidu novietošanas vietu;

41.2. vietu, kur nodarbinātajiem patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, sasildīties, atpūsties, uzsildīt ēdienu, paēst;

41.3. transportlīdzekļu, meža mašīnu un degvielas novietni.

42. Koku gāšanas galveno virzienu izvēlas atbilstoši plānotajai cirsmu izstrādes tehnoloģijai.

43. Koku gāšanas laikā bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai koku gāzējs un koku gāzēja palīgs. Bīstamajā zonā vienlaikus ar koku gāšanu aizliegts veikt citus darbus.

44. Visas personas, kuras cirsmas izstrādes laikā atrodas cirsmā, lieto aizsargķiveres un signālapģērbu.

45. Papildu darba aprīkojumu koku gāšanai izvēlas atbilstoši mežizstrādes apstākļiem un tehnoloģijai.

46. Koku gāzējs pirms koku gāšanas darbu uzsākšanas pārliecinās, vai bīstamajā zonā nav nepiederošu personu.

47. Pirms koka gāšanas ap koku sagatavo darba vietu (nocērt traucējošo pamežu un zarus, novāc pielūžņojumu, notīra vai nomīda sniegu). Atkāpšanās ceļu attīra 45 grādu leņķī pretēji koka gāšanas virzienam vismaz četru metru garumā.

48. Kokus uz pievešanas ceļiem nozāģē tā, lai paliktu iespējami zemāks celms.

49. Gāšanas nosacījumi kokiem, kuru caurmērs pie sakņu kakla ir lielāks par 12 centimetriem:

49.1. pirms izdarīt gāšanas zāģējumu, stumbrā izveido atbilstošu aizzāģējumu gāšanas virzienā;

49.2. gāšanas zāģējumu pabeidz pirms aizzāģējuma vietas, atstājot nepārzāģētu drošības joslu, kas novērš koka gāšanos nevēlamā virzienā;

49.3. kokiem, kas slīpi nosvērušies uz sāniem no gāšanas virziena, atstāj nepārzāģētu ķīļveida joslu. Ķīļa galotne vērsta koka nosvēršanās virzienā.

50. Aizliegts gāzt koku, kurā iekāries cits koks, nozāģēt klučus vai baļķus no iekārušos koku resgaļa, gāzt koku uz koka, kas jau iekāries, vai atrasties zem tā.

51. Koku gāšanas darba vietā aizliegts atstāt aizzāģētus vai nepilnīgi nozāģētus kokus.

52. Iekārušos kokus novāc, izmantojot mežizstrādes instrumentus vai tehniku un drošus darba paņēmienus. Ja tas nav iespējams, bīstamo zonu norobežo ar marķēšanas lentēm vai atbilstošām drošības zīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.

53. Iekārušos koku droši novākšanas darba paņēmieni ir šādi:

53.1. iekārušos koku nošūpošana ar gāšanas lāpstiņu, āķi un sviru ar kantāķi vai speciālo saiti;

53.2. koka drošības joslas pārzāģēšana, lai tā ar stumbru veidotu tikai atbalsta punktu;

53.3. koka resgaļa pārvietošana atpakaļ vai uz sāniem, izmantojot sviras;

53.4. pārnēsājamas vinčas izmantošana. Novilkšanas troses garums nedrīkst būt mazāks par 10 metriem;

53.5. treilēšanas traktora vinčas un troses vai meža mašīnas izmantošana.

54. Kad koks sāk gāzties, koku gāzējs un viņa palīgs (ja tāds ir) atiet no koka četru līdz piecu metru attālumā pa iepriekš sagatavotiem atkāpšanās ceļiem un uzmanās, lai viņus neapdraudētu krītošā koka stumbrs, krītoši zari un galotne.

55. Motorzāģi ar degvielu uzpilda drošā attālumā – ne tuvāk par 10 metriem no atklātas uguns.

56. Degvielas iepildīšanas laikā motorzāģa dzinējs ir izslēgts.

57. Aizliegts strādāt ar motorzāģi, kam nedarbojas drošības ierīces.

58. Iedarbinot motorzāģa dzinēju, persona, kas veic mežsaimniecības darbus:

58.1. atrodas vismaz divu metru attālumā no citām personām;

58.2. nodrošina, lai ķēde neskar citus priekšmetus;

58.3. motorzāģi fiksē nekustīgā stāvoklī:

58.3.1. piespiežot ar kāju labās rokas rokturi pie zemes;

58.3.2. saspiežot labās rokas rokturi starp ceļiem.

59. Strādājot ar motorzāģi, persona ieņem līdzsvarotu un drošu stāju, motorzāģi tur ar abām rokām. Motorzāģa priekšējo rokturi saņem ar kreiso roku tā, lai īkšķis to aptvertu no apakšpuses. Nav pieļaujama zāģēšana ar motorzāģa sliedes gala augšējo daļu.

60. Nav pieļaujams zāģēt, paceļot motorzāģi virs plecu augstuma.

61. Iesprūdušu zāģa ķēdi un sliedi atbrīvo pēc motorzāģa dzinēja apturēšanas.

62. Pārejot pie nākamā koka, motorzāģa dzinēju izslēdz vai ieslēdz ķēdes bremzi.

63. Atzarojot koku ar cirvi, zarus cērt nogāztā koka stumbra pretējā pusē.

64. Koku atzaro virzienā no nogāztā koka resgaļa uz galotni.

65. Nav atļauts nocirst vai nozāģēt zarus, stāvot vai sēžot uz nogāztā koka.

66. Nestabili gulošu koku un kaudzē sagāztus kokus atzaro atbilstoši šo noteikumu 83.6.apakšpunktam.

67. Atzarojot koku, aizliegts atsist sausos zarus ar cirvja pietu vai citu darbarīku.

68. Atzarojot koku ar motorzāģi:

68.1. to pēc iespējas balsta uz atzarojamā koka stumbra;

68.2. atzarojot stumbra pretējo pusi, atzarotāja labā kāja atrodas iespējami tālāk no zāģa ķēdes;

68.3. traucējošus zarus novāc, kad motorzāģis ir izslēgts vai ķēde nobremzēta;

68.4. zarus, uz kuriem balstās atzarojamā koka stumbrs, nozāģē pakāpeniski;

68.5. motorzāģa sliedes brīvais gals nedrīkst skarties pie zariem un citiem priekšmetiem;

68.6. aizliegts pārvietoties gar koka stumbru ar kustībā esošu zāģa ķēdi, ja sliede ir tajā stumbra pusē, kurā atrodas atzarotājs.

69. Ja koku stumbri atrodas šķērsām nogāzes kritumam, atzarotājs un sagarumotājs atrodas augšpus atzarojamā koka stumbra.

70. Sākot koka stumbra sagarumošanu (sadalīšanu nogriežņos), sagarumotājs novērtē koka stumbra spriegumu un iespējamo stumbra nogriežņu pārvietošanos sagarumošanas laikā.

71. Sagarumojot horizontālā plaknē saspriegtu koka stumbru, sagarumotājs atrodas spiedes spēka iedarbības pusē.

72. Koka stumbrā, uz kuru iedarbojas spiedes vai stiepes spēks, pirmo iezāģējumu izdara spiedes spēka iedarbes zonā.

73. Aizliegts sagarumot grēdās un saiņos novietotus koku stumbrus.

VII. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu sagatavošanā ar meža mašīnām

74. Cirsmā meža mašīnas pārvietošanās ceļu plāno saskaņā ar cirsmas reljefu, augsnes nestspēju vai saglabājamām dabas vērtībām. Kopšanas cirtē tehnoloģisko koridoru iezīmē vai marķē.

75. Meža mašīnas izmantošanu plāno tā, lai meža mašīna neapdraudētu citu personu drošību un veselību.

76. Pirms koka gāšanas operators pārliecinās, vai meža mašīna atrodas stabilā pozīcijā.

77. Meža mašīnas stāvvietu izvēlas līdzenā vietā un manipulatoru ar darba iekārtu nodrošina pret patvarīgu pārvietošanos.

VIII. Darba aizsardzības prasības vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu novākšanas darbos

78. Pirms izgāzto koku novākšanas novērtē konkrēto situāciju un izvēlas visvairāk piemēroto darbu veikšanas tehnoloģiju un izstrādes virzienu.

79. Ja cirsmu izstrādā ar motorzāģi, cirsmas izstrādes virziens sakrīt ar galveno vējgāzes, vējlauzes un snieglauzes virzienu.

80. Drošākais izstrādes veids vējgāzēs ir meža mašīnas izmantošana.

81. Pirms koka stumbra atdalīšanas no sakņu sistēmas novērtē koka saspriegumu.

82. Pēc stumbra atdalīšanas no izgāztas sakņu sistēmas veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atgāztu sakņu sistēmu sākotnējā stāvoklī, ja tas iespējams.

83. Strādājot ar motorzāģi:

83.1. sakņu sistēmu nostiprina ar vinčas vai cita aprīkojuma palīdzību, lai novērstu tās apgāšanās iespēju koka stumbra atzāģēšanas laikā;

83.2. zāģējumus izdara drošā attālumā no izgāzta koka sakņu sistēmas. Pie nestabilas izgāzta koka sakņu sistēmas atstāj stumbra nogriezni, kura garums ir aptuveni puse no sakņu plātes diametra;

83.3. nozāģējot stipri sasvērušos vai pusizgāztu koku, izvēlas paņēmienu, lai novērstu stumbra plīšanu garenvirzienā;

83.4. ja aizlauzta koka galotne atduras pret zemi, pirms koka gāšanas pārbauda lauzuma vietas savienojuma drošumu. Koku ar neatdalītu, aizlauztu galotni:

83.4.1. gāž 90 grādu leņķī pret nolauztās daļas virzienu, ja galotne atduras pret zemi;

83.4.2. gāž aizlauztās galotnes virzienā, ja galotne neatduras pret zemi;

83.5. kokiem ar nolauztu vainagu aizzāģējuma dziļumu palielina no vienas trešdaļas līdz pusei no koka diametra zāģējuma vietā;

83.6. kaudzē sagāztus kokus pēc koka atdalīšanas no sakņu sistēmas pārvieto uz drošu vietu, kur tos var atzarot un sagarumot. Nākamo koku atdala no sakņu sistēmas tikai pēc iepriekšējā koka aizvilkšanas;

83.7. ja gāzto koku stumbri atrodas cits virs cita un augstums pārsniedz koku gāzēja plecu augstumu, tad koku pirms atzāģēšanas no celma ar traktora vai rokas vinčas palīdzību novelk zemāk.

84. Strādājot ar meža mašīnām, starp pievešanas ceļiem izvēlas tādu attālumu, kas nodrošina drošu darbu. Ieteicamais attālums starp pievešanas ceļu asīm ir 10 metru.

IX. Darba aizsardzības prasības kokmateriālu pārvietošanas, kraušanas un izvešanas darbos

85. Pārvietojot kokmateriālus, izmanto dažādu darba aprīkojumu – āķus, satvērējus, speciālos ratiņus, sviras ar kantāķiem vai citas palīgierīces, lai mazinātu mežsaimniecības darbu veicēja fizisko slodzi.

86. Pārvietojamo kokmateriālu svars nedrīkst apdraudēt mežsaimniecības darbu veicēja drošību un veselību. Pārvietojot un ceļot kokmateriālus, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz smagumu pārvietošanu.

87. Kokmateriālus pa nogāzēm atļauts velt, ja darbības zonā neatrodas cilvēki.

88. Kokmateriālu transportēšanā ar darba zirgiem:

88.1. izmanto šim darbam piemērotus zirgus;

88.2. strādā persona, kas pārzina darba zirgu īpatnības un izmantošanas iespējas;

88.3. persona, kas transportē kokmateriālus, atrodas blakus darba zirgam vai aiz kravas;

88.4. aizliegts transportēt kokmateriālus nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 20 līdz 30 grādu;

88.5. transportēšanas ceļš nav pielūžņots ar ciršanas atliekām;

88.6. krava ir droši nostiprināta;

88.7. izmanto tādu iejūgu, lai nepieļautu darba zirgu ievainošanu;

88.8. izmanto piemērotas ragavas, baļķu ragaviņas, skreteles, ratus un citu darba aprīkojumu.

89. Strādājot nogāzēs, vēlamais treilēšanas virziens ir no apakšas uz augšu.

90. Kravas savākšanas un treilēšanas darbus var sākt, ja bīstamajā zonā neatrodas citas personas.

91. Treilējot kokmateriālus pa nogāzi, personas, kas veic mežsaimniecības darbus, atrodas nogāzes augšpusē.

92. Treilēšanā nodarbinātās personas savstarpējai saziņai izmanto iepriekš noteiktus signālus.

93. Mežsaimniecības darbos aizliegts izmantot tehniku (piemēram, lauksaimniecības traktoru, ekskavatoru), ja tā nav speciāli aprīkota darbam mežā (izņemot ciršanas atlieku vākšanu pēc cirsmas noslēgšanas).

94. Ieteicams izmantot radiovadāmas vinčas.

95. Treilēšanas traktoru vinču trose ir:

95.1. vismaz 35 metrus gara un atbilst vinčas ražotāja noteiktajām prasībām;

95.2. piestiprināta pie vinčas spoles;

95.3. cieši uztīta uz spoles.

96. Pirms darbu uzsākšanas pārbauda troses, blokus un cilpeņošanas iekārtas un nosaka to iespējamos defektus un nolietojuma pakāpi.

97. Izvelkot trosi, uz vinčas spoles atstāj ne mazāk par trim troses tinumiem.

98. Kravu treilējot, tās priekšgalu fiksē paceltā stāvoklī vai novieto uz atbalsta.

99. Veicot darbus nogāzēs, pievešanas ceļus ierīko nogāzes virzienā.

100. Virzoties šķērsām nogāzei, izvairās no pagriezieniem pret kalnu.

101. Nav pieļaujams pārsniegt meža mašīnu kravnesības normas un izvietot kokmateriālus virs kravas nodalījuma statņiem.

102. Pārvietojamās kravas masu un braukšanas ātrumu izvēlas, ņemot vērā reljefa nelīdzenumu uz pievešanas ceļiem.

103. Veicot kraušanas darbus uz nogāzēm, meža mašīnu nodrošina pret slīdēšanu kraušanas un braukšanas laikā.

104. Kokmateriālus krauj krautuvēs (kokmateriālu pagaidu novietošanas vietās), kas norādītas cirsmas izstrādes tehnoloģiskajā kartē.

105. Krautuves vietu sagatavo iepriekš, ja nepieciešams, izzāģējot kokus un krūmus. 

106. Krautuves vietas platību iekārto tā, lai nodrošinātu visa krautuvē plānotā kokmateriālu apjoma nokraušanu, ievērojot kokmateriālu kraušanas prasības un normatīvajos aktos par meža inventarizāciju noteikto maksimāli pieļaujamo krautuves platību.

107. Kokmateriālus krauj līdzeni uz cietas vietas.

108. Kokmateriālu kraušanā ievēro šādas prasības:

108.1. grēdu galus nostiprina pret velšanos vai krauj tā, lai kokmateriāli neveļas un grēdas gala leņķis nepārsniedz 35 grādus;

108.2. apaļo kokmateriālu grēdas augstums nepārsniedz vienu ceturtdaļu no grēdas garuma un nav lielāks par pusotrkāršu grēdā sakrauto kokmateriālu garumu, ja grēdu gali nav nostiprināti pret velšanos;

108.3. ar rokām krautas grēdas augstums nepārsniedz 1,8 metrus;

108.4. vienāda garuma atsevišķi kokmateriālu gali nav izvirzīti no grēdas vairāk par 0,5 metriem uz autoceļa pusi;

108.5. grēdas paliktņus novieto simetriski grēdas abās pusēs ne vairāk kā viena metra attālumā no kokmateriālu galiem.

109. Ja pastāv varbūtība, ka sakrautie kokmateriāli var patvarīgi pārvietoties, kokvedēja vai meža mašīnas vadītājs ievēro piesardzību un drošu attālumu, tuvojoties kokmateriālu krautuves vietai.

110. Pirms kokmateriālu kraušanas uzsākšanas kokvedēju vai meža mašīnu nodrošina pret patvaļīgu izkustēšanos kraušanas laikā.

111. Kokmateriālu kravu pārvadājumi pa autoceļiem ir atļauti, ja krava ir novietota atbilstoši normatīvajiem aktiem par gabalkravu novietošanu un nostiprināšanu.

112. Nav pieļaujama kokvedēja kravnesības normu pārsniegšana.

113. Kokmateriālu pārvadājumus atļauts veikt atbilstoši normatīvajiem aktiem par kravu pārvadājumiem.

X. Noslēguma jautājums

114. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.434 "Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 100.nr.; 2008, 134.nr.).

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Individuālie aizsardzības līdzekļi mežsaimniecībā

Piezīmes.